Lembergs: "Rail Baltica" ir Sibīrijas upju pagriešanai līdzīgs politisks projekts (VIDEO)

"Es saprotu, ka [nevajadzētu] vērt muti vaļā un runāt kaut ko citādi, nekā to prasa politiskā elite, pieklājība un vispārpieņemtās uzvedības normas, bet "Rail Baltica" nav nekāda ekonomiskā pamata. Jautājums, kas šo monstru, kurā [Latvijas posmā] būs ieguldīts apmēram 1,1 miljards, pēc uzbūvēšanas uzturēs. Ja amortizāciju mēs rēķinām 2% gadā, tad tikai uz amortizāciju no 1,1 miljarda diezgan paliels cipars sanāk," savas pārdomas izklāstīja Lembergs.

"Ne Tallinā pasažieru ir tādā skaitā, lai uz Berlīni joņotu pilni vilcienu sastāvi, ne Rīgā īsti viņi ir," norādīja Lembergs, piebilstot, ka Baltijas valstis nevarot salīdzināt ar Parīzes un Londonas dzelzceļa savienojuma mērogiem.

Arī uz kravu pārvadājumu prognozēm pa "Rail Baltica" dzelzceļa līniju Lembergs raugās piesardzīgi. "Viņi fantazē, ka no Somijas kravas iekraus kuģī, pārvedīs pāri Somu līcim, izkraus ārā, iekraus vilcienā un tad vedīs. [..] Cik tur ir operāciju, un kas to samaksās? Neviens tur nevedīs un neviens nepiemaksās, ja tas nebūs ekonomiski izdevīgi. Normāla tendence ir, ja [kravu] var uzlikt uz kuģa un vest ar kuģi, tad arī ved ar kuģi, izņemot kaut ko tādu, kas ir ļoti ātri jāpiegādā, bet cik tad tādu kravu ir? Vai tie ir kokmateriāli, kas būtu jāved ar vēja spārniem? Diennakti ātrāk vai vēlāk atvedīs saplākšņus vai mēbeles. Muļķības..." pārvadājumu efektivitāti "Rail Baltica" projektā apšaubīja Lembergs.

"Tranzīta biznesa asociācijā mēs šo jautājumu izskatījām un vērsām valdības uzmanību, ka šis ir politisks projekts - līdzīgs Sibīrijas upju pagriešanai," norādīja Lembergs. "Protams, var runāt par stratēģisko savienojumu - ka jābūt vienādam [sliežu] platumam... Nu, ja mēs esam ļoti bagāti un veselībā un izglītībā naudu nevajag, demogrāfijas problēmu mums nav un mēs esam gatavi maksāt par lietām, kurām nav nekāda ekonomiska pamatojuma... Es tam nepiekrītu, bet ne man lemt - es varu izteikt tikai savu personīgo viedokli," rezumēja Lembergs, pieļaujot, ka viņa viedoklis varētu izraisīt skaļu pretreakciju.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.

"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.