Mūspuses cūkas slimība neskar

 Hroniskā un neārstējamā cūku infekcijas slimība bruceloze konstatēta Talsu novada Ķūļciema pagasta zemnieku saimniecībā Avoti M. Lai ierobežotu slimības iespējamo izplatību, inficētie dzīvnieki jānokauj. Saimniecībā turētas 2000 cūkas un no pārbaudītajām 500 slimība konstatēta 400 dzīvniekiem, tādējādi konstatētā slimība saimniecībai radījusi ievērojamus zaudējumus.

Brucelozes skartajai saimniecībai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noteicis dzīvnieku pārvietošanas aizliegumu. Kā informē PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, šobrīd tiek noskaidrots, vai kāda kautuve Latvijā būs gatava pieņemt šīs saimniecības lopus, kad saimniecībai būs atļauts tos transportēt. Termiski apstrādāta cūkas gaļa, ja arī dzīvnieks bijis inficēts ar brucelozi, nav cilvēkam kaitīga, norāda Lamberga.    

Z/s Stepnieki 2 saimnieks Aigo Gūtmanis, kura saimniecībā ir ap 4100 cūku, kas izvietotas divās novietnēs, atzīst, ka bruceloze ir ļoti nopietna slimība, un neviens no tādas nelaimes nav pasargāts. Vienlaikus Gūtmanis norāda, ka daļu vainas jāuzņemas pašiem slimības skartās saimniecības īpašniekiem. Gūtmanim zināms, ka Talsu novada saimniecībā sivēnmammas vasarā laistas ganīties ārā un, visticamāk, kontaktējušās ar mežacūkām. Tā sērga ieviesusies.

Vārves pagasta z/s Oši saimnieks Andris Krūmiņš pārliecināts, ka uztraukumam nav pamata. Viņa saimniecībā, kurā audzē līdz 2000 cūkām, regulāri tiek veiktas analīzes, un tās liecina, ka viss ir kārtībā. Krūmiņš akcentē, ka ārzemēs ir ļoti daudz slimību, kuras pamazām tiek ievazātas arī mūsu saimniecībās. Veterinārārste Inga Kairiša informē, ka bruceloze ir sena slimība, kas atklāta jau 1887. gadā.

Mūsu pusē gan bīstamā slimība nav izplatīta – dakteris Kronbergs 50 gadu praksē neatceroties nevienu šādu saslimšanas gadījumu. Aigo Gūtmanis zina teikt, ka bruceloze Latvijā nav konstatēta pēdējos 19 gadus. Kā informē PVD, slimības simptomi cūkām ir aborti, dzimumorgānu iekaisumi un neauglība. Slimība, kas izplatās ar dzīvnieku urīnu, fekālijām, pienu un citiem inficēto cūku ķermeņa izdalījumiem, var inficēt arī cilvēkus. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kas var nonākt saskarsmē ar inficētu dzīvnieku.

Riska grupā ir slimības skartās novietnes darbinieki, kā arī cilvēki, kuri medī, apstrādā un patērē mežacūku gaļu, jo laboratorisko izmeklējumu rezultāti apstiprina, ka bruceloze cirkulē arī savvaļas cūku populācijā.

Kairiša norāda, ka cilvēkiem šīs slimības simptomi ir sāpes locītavās, retāk var būt arī traucēta reproduktīvā sistēma. Lai pasargātu dzīvniekus no saslimšanas ar brucelozi un citām dzīvnieku infekcijas slimībām, kā arī neinficētos paši, PVD aicina dzīvnieku turētājus pastāvīgi ievērot drošības pasākumus – nodrošināt dezinfekciju un deratizāciju, nepieļaut meža un mājas dzīvnieku kontaktu un ievērot personāla higiēnu.

Dzīvnieku līķi līdz to aizvešanai jāuzglabā tā, lai nepieļautu citu dzīvnieku un putnu piekļuvi. Iegādājoties dzīvniekus vaislai, ļoti svarīgi, lai tie būtu izmeklēti uz noteiktām dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp brucelozi.

Kā biznesa portālam Nozare.lv atzinis Cūku ciltsdarba centra direktors Uldis Eiduks, no brucelozes cietusī saimniecība Avoti M ir viena no divām fermām Latvijā, kur audzē cūku šķirni Latvijas baltā. Gūtmanis pieļauj, ka kaimiņu novadā konstatētās brucelozes sekas būs šķirnes Latvijas baltā likvidēšana, un viņam ir žēl par to.

Ilgus gadus Latvijas cūkkopībā Latvijas baltā bijusi galvenā šķirne, taču tā vairs neatbilst mūsdienu tirgus prasībām, jo cūkām raksturīga bieza speķa kārta, bet pircējs labprātāk izvēlas liesākus gabalus. Kairiša zina stāstīt, ka novada ganāmpulkos ir atsevišķi šīs šķirnes eksemplāri, kas ir vaislas materiāls.