Transformeri: Mēness tumšā puse (Transformers: Dark of the Moon)

Transformeri: Mēness tumšā puse (turpmāk T3) ir spilgts piemērs tam, kas iznāk, ja kinostudija atņem režisoram un galvenajiem aktieriem pases un liek aktīvi raustīt līdz pēdējam izsīkumam galīgi nomocītas un klibas govs pupus.

Paramount Pictures bargā spiediena rezultātā Bejs savu pēdējo garabērnu radījis pēc principa lieciet visi mani mierā – vērīgam skatītājam jau filmas vidū rodas nepatīkamas aizdomas, vai tik T3 nav uzņemts, daļēji izmantojot Transformeru iepriekšējās daļas un citas Beja filmas? Pilnīgi pamatotas aizdomas – pa tiešo no filmas Sala paņemtā sekvence pat viskaislīgākajam fanam liks noelsties Ēē, labi, kas šeit notiek?

Šādu reakciju izraisa masu skatu dalībnieki. Jau tā nožēlojamo situāciju aktierspēles ziņā pasliktina iespaidīgās Meganas Foksas aiziešana, kas nospēlēja krāšņu Mikaelu Beinsu pirmajās divās daļās. Jaunajā filmas daļā viņu nomainījusi modele Rouzija Hantigtone-Vaitlija, kas atveido pavisam citu personāžu. Apvainoties uz kokaino Rouzijas tēlošanu ir tas pats, kas necienīt sevi – meitene pirmo reizi uzņemas filmā. Paldies vismaz par to, ka Transfomeri nav palikuši bez skaistu kāju pāra!

Pateicoties Maikla Beja vieglajam roku vēzienam, ar lielu blīkšķi tiek sagrauta arī 20. gadsimta tehnoloģiju attīstības vēsture – amerikāņu izkāpšana uz Mēness ir pamatīgi izpušķota, kā arī no jebkuras slepenības atbrīvota Černobiļas atomelektrostacija. Sižets kā tāds filmā T3 nav. Filmas ainas ir vāji savītas savā starpā, tās ir papildinātas ar pliekaniem dialogiem.

Turklāt scenārija autori, šķiet, piemirsuši, kas noticis iepriekšējos divos Transformeros, jo sižets vienkārši čum un mudž no brīžiem, kas ir pretrunā ar iepriekšējām filmām. Tikai reizēm redzamas spraiga sižeta ainas, kas pārlieku pārsātinātas ar viduvēju humoru un nepārliecinošu aktierspēli. Bet visskumjākais ir tas, ka neviena aina par citplanētiešu autonomajiem robotiem prātā neaizķeras vispār. Kā tā var būt, Beja kungs?

Kad atlikušas pēdējās 30 minūtes, filma sāk uzņemt ātrumu, parādot visus mūsdienu datorgrafikas jaukumus – transformeri sarīko iespaidīgu un skaistu, jā tā var izteikties, apokalipsi pilsētā, lai arī tas paņem ar savu daudzumu un mērogu, nevis diemžēl ar oriģinalitāti.

Tomēr nevar teikt, ka T3 nevar piešķirt nevienu plusiņu. Filmas priekšrocība – tiešām izcili 3D specefekti un teicama Stīva Jablonska mūzika, kurš, lai cik ironiski tas būtu, vissliktākajai filmai uzrakstījis vislabāko mūziku.

Ja aizskārām mūzikas tēmu – pat Linkin Park, kas filmas pirmajām divām daļām uzdāvināja hītu What I’ve done un līdz sirds dziļumiem aizkustinošo uzvaras maršu New Divide, šoreiz sagādājis absolūti apnicīgu lirisku kompozīciju Iridescent.

Spriedums: 5. Nav saprotams, ko domāja filmas galvenais producents onkuliņš Spīlbergs. Transformeri: Mēness tumšā puse ir visvājākā filmas daļa, kas var lepoties tikai ar kvalitatīvu datorgrafiku un skaistu mūziku.

Kā alternatīvu iesakām noskatīties: Transformeri, Avatars, Dzelzs cilvēks, Terminators 2.