Grāmata, kas tulkota 25 valodās

Anete Melece ir latviešu ilustratore, animācijas filmu režisore un bērnu grāmatu autore, kuras darbi guvuši atzinību arī ārpus Latvijas. Autore uzsver, ka viņas radošajā procesā nepastāv viena konkrēta formula. Reizēm vispirms rodas vizuālais tēls, ko viņa steidz iemūžināt uz papīra, bet citreiz sākumā ir stāsta ideja vai notikums. «Brīžiem es jau redzu bildes un zīmēju, bet citreiz zinu, kam jānotiek, taču vēl neredzu vizuālo tēlu un tad vispirms rakstu. Tas ir tāds mikslis – nav skaidras secības,» skaidro autore.

Meleces darbi guvuši plašu starptautisku atzinību. Viņas grāmata Kiosks tulkota 25 valodās, tostarp mongoļu, korejiešu, japāņu, ķīniešu un arābu valodā. Savukārt grāmata Pazudušais miedziņš izdota 10 valodās. Autore bilst, ka šāda atzinība ir patīkams pārsteigums. «Tu neraksti grāmatu ar domu, ka tagad visiem tai jāpatīk. Svarīgākais ir, lai pašam patīk tas, ko dari. Ja vēl tas patīk citiem, tas ir ļoti jauki, bet tas nekad nav pašsaprotami,» viņa sacīja.

Īpaši jaukas atmiņas autorei saistās ar ārvalstu lasītājiem. Viņa pastāstīja, ka Peru lasītāju klubam nosūtījusi videosveicienu laika zonas atšķirību dēļ. Atbildē viņa saņēmusi video, kurā redzama speciāli par godu grāmatai izcepta torte ar Kioska ilustrāciju. Autore divas reizes viesojusies Korejā, kur viņu sagaidījis īpašs fanu pulks. «Brauc tik tālu un redzi, ka cilvēki tevi gaida – tas ir neticami. Korejā fanošanas kultūra ir pavisam citā līmenī,» viņa raksturoja.

Tikšanās laikā Anete Melece iepazīstināja ar ilustrāciju veidošanas tehnikām. Katrai grāmatai viņa izvēlas atšķirīgus materiālus. Kiosks tapis akvareļtehnikā, Pazudušais miedziņš ilustrēts ar flomāsteriem, bet grāmatai Čemodāns izmantotas guaša krāsas.

Autore bērniem demonstrēja arī ilustrāciju tapšanas procesu. Viņa skaidroja, ka vispirms idejas top skiču kladē, kur zīmējumi ir pavisam vienkārši un ātri uzskicēti. «Sākumā bildes izskatās briesmīgi, jo man viss jāuzzīmē ļoti ātri. Kad skices ir gatavas, tad izvēlos labākās un izstrādāju tās rūpīgāk,» viņa atzina. Māksliniece atklāja arī savu slepeno triku – gaismas dēlīti, kas palīdz pārzīmēt skices un tās izkrāsot. Redzot atšķirību starp pirmajām skicēm un gatavajām ilustrācijām, bērni sajūsmā iesaucās.

Īpašu interesi raisīja grāmata Pazudušais miedziņš, kuras ideja radusies no pašas ģimenes ikdienas. Autore dalījās, ka meitas iemidzināšana bieži izvērtusies par garu vakara procesu ar izdomātiem notikumiem. «Kad meita nevarēja aizmigt, izdomāju dažādus stāstus par pazudušām lietām un izmeklētājiem. Tad kādā negulētā naktī radās doma, ko darīt, ja pazūd miegs?» sacīja autore.

Arī gudrais putekļsūcējs grāmatā ienācis no reālās dzīves. Lai mudinātu meitu palīdzēt mājas uzkopšanā, autore viņai teikusi, ka putekļsūcējs esot izsalcis un jāpaēdina ar gružiem un meita piekritusi. Autore piebilda, ka viņas meita bieži ir arī pirmā darbu vērtētāja.

Pasākuma laikā bērni ne tikai klausījās autores lasītajā, bet arī aktīvi iesaistījās praktiskās nodarbībās. Viņi palīdzēja meklēt pavedienus par grāmatu tēliem, iepazina ilustrāciju varoņus, piedalījās radošā nodarbībā, kurā varēja uzzīmēt savus sapņus. Bērni izkustējās, atkārtojot kustības no video ar autores radītajiem tēliem.

Mazie apmeklētāji uzmanīgi klausījās ilustratores stāstījumā un grāmatas lasījumā, ar aizrautību pildīja uzdevumus, rūpīgi grieza ar šķērēm un ar prieku zīmēja savus sapņus. Arī ilustratore ar smaidu vēroja bērnu darbus un priecājās par viņu idejām.

Pasākums norisinājās projekta Uzzīmē, ko tu lasi! ietvaros, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.