Agris Āboliņš: Dodos uzlādēt baterijas

– Pastāstīšu, kā manai ģimenei klājas ar kultūras baudīšanu. Man pašam tā sākās tālā bērnībā, kad mamma Irēna mūs ar brāli veda uz koncertiem un izrādēm. Kopš tā laika kultūra man ir asinīs, un arī mēs ar sievu Antru bieži apmeklējam Jūras vārtos organizētos pasākumus. Parasti pērku četras biļetes, jo kopā ar mums, pa reizei mainoties, dodas bērni Anna, Terēze un Pēteris. Puika sākumā nemaz tik nasks uz mākslas baudīšanu nebija, bet, kad rodas patikšana, tad jau vairs nevar neiet.

Mums ar ģimeni ir tradīcija pirms pasākumiem uzkavēties Jūras vārtu kafejnīcā, kur var satikt līdzīgi domājošos. Teātra nams kļuvis par dažādu mākslas veidu baudītāju tikšanās vietu, kur visi jūtas omulīgi. Priecē arī tas, ka starpbrīžos var apskatīt izstādes. Iešanu uz Jūras vārtiem esmu noformulējis šādi – ja baterijas nosēžas, tās atkal ir jāuzlādē, un to vislabāk var izdarīt, baudot labu izrādi vai koncertu.

Atgriežoties mājās, ģimenē parasti pārrunājam, kas katram paticis, un ir tikai normāli, ka viedokļi atšķiras. Es, piemēram, ļoti gribētu, lai Jūras vārtos skanētu kārtīgs latviešu metāls; Līvi jau laikam vairs neatbrauks, bet Pērkons gan varētu! Mums, Āboliņiem, ļoti patīk iespēja dažos koncertos un izrādēs kopā ar māksliniekiem atrasties uz skatuves – tā ir īpaša intimitāte un noskaņa, tāpat jauki, ja mūziķi ļauj pieskarties saviem instrumentiem, kā tas bija Ķīnas tautas mūzikas orķestra koncertā. Ļoti saviļņoja un emocionāli uzrunāja koncertuzvedums Pasakas par ziediem. Sēdi, klausies, vēro un... kaut kas tevī notiek. Mūsu ģimenes vērtējumā augstākā pilotāža bija Jaunā Rīgas teātra izrāde Vectēvs un visi simfoniskās mūzikas koncerti.

Savukārt no maija piedāvājuma īpaši vilinošs šķiet grupas Auļi un arī kazaku dziesmu un deju ansambļa koncerts, bērni, visticamāk, apmeklēs Jam Session pasākumu, bet mēneša pērle noteikti ir Nacionālās operas iestudējums Nabuko. Tas ir jāredz – lai vai kas!