Muzejā atsāksies vēstures otrdienas

Lagzdienas (Lagzdīnes) pilskalns ir savdabīga, vairāk nekā pirms 1000 gadiem apdzīvota senvieta starp Pilteni un Zlēkām, gleznainā vietā Ventas krastā, šosejas Piltene-Zlēkas malā. Tas ir viens no nedaudzajiem pilskalniem Kurzemē, kuru ietver riņķveida aizsargvalnis. Pirmo reizi Lagzdienas nosaukums rakstītajos avotos minēts 1253. gadā kā apdzīvota vieta Lesseden. Pilskalns Ziemeļkurzemes aizvēsturē nozīmīgs arī ar to, ka tā ir pirmā lielākā un nozīmīgākā nocietinātā dzīvesvieta Ventas ūdensceļā, iebraucot no Baltijas jūras puses. Līdz pat pirmajiem arheoloģiskajiem izrakumiem 2024. - 2025. gadā, kurus vadīja Vijups un K. Molls ziņas par pilskalnu, tā iemītniekam un hronoloģiju bija ļoti minimālas. Izrakumu rezultāti ļāva precizēt gan pilskalna apdzīvotības un iedzīvotāju nodarbošanos, gan arī tos saistīt ar senajiem vendiem – Ventas lejteces senajiem iedzīvotājiem un mūsdienu Ziemeļkurzemes lībiešu priekštečiem. Vai Lagzdienas pilskalnu var saistīt ar Indriķa Livonijas hronikā minēto kuršu virzīšanos uz ziemeļiem un vendu padzīšanu un vai Lagzdiena ir “senā Piltene”? – par to stāstījums šajā Vēstures otrdienā.

Arheoloģisko izpēti pilskalnā organizēja Ventspils muzejs un Latvijas arheologu biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu. Lagzdienas pilskalns 2025.gadā bija izvēlēts par gada arheoloģisko pieminekli Latvijā.