''Bloks'' nebaidās no ambicioziem mērķiem

29. februāris, ko piedzīvojam tikai reizi četros gados, ir īpaša diena volejbola saimei. Šajā datumā Eiropas Volejbola konfederācija kopā ar partneriem visā kontinentā iniciatīvas vēl viena diena volejbolam ietvaros izceļ un stiprina šī sporta veida popularitāti. Zīmīgi, ka tieši 2016. gada 29. februārī Pārventas bibliotēkā – dienā, kas veltīta volejbolam – tika dibināts pludmales volejbola klubs Bloks. Kluba vadītājs Ainars Soks šodien šo zāli raksturo kā īpašu dāvanu sporta veida piekritējiem un atbalstītājiem, simboliski sagaidot kluba desmit gadu jubileju.

Idejas par zāli ar smilšu segumu autors ir OC Ventspils valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks. Šāda zāle nodrošina saudzīgāku vidi sportistiem, jo smiltis amortizē kustības un samazina slodzi uz locītavām, vienlaikus nodrošinot intensīvāku fizisko slodzi un labāku muskulatūras attīstību. Iekštelpu zāle ļauj trenēties un rīkot sacensības visa gada garumā. Tā ir daudzfunkcionāla telpa dažādiem sporta veidiem un pasākumiem, piesaistot gan profesionāļus, gan amatierus un uzņēmumus, nodrošinot plašu auditoriju un pastāvīgu noslodzi. «224 tonnas smilšu tika atvestas no Valmieras. Pludmales volejbola zāles piepildīšanai ar smiltīm bieži izvēlas materiālu nevis pēc ģeogrāfiskā tuvuma, bet gan pēc kvalitātes un atbilstības sporta prasībām. Pludmales volejbolam nepieciešamas noteiktas frakcijas smiltis. Ventspils smiltīm raksturīgs augsts sāls saturs, tādēļ tās nav piemērotas izmantošanai iekštelpās,» atbild Soks, vaicāts, kāpēc nav izmantotas mūsu pludmales smiltis.

Veiksmīgi attīstot pludmales volejbolu, ventspilniekiem vasarā bez maksas kopā pieejami deviņi labiekārtoti pludmales volejbola laukumi, no kuriem divi atrodas Pārventā, divi pļavā pie degvielas uzpildes stacijas Viada, bet pieci – Pludmales volejbola stadionā. Pludmales volejbola attīstība nebūtu iespējama bez uzticamu atbalstītāju iesaistes. Pašvaldības ilggadējais atbalsts nodrošina stabilu pamatu kluba darbībai un izaugsmei, vienlaikus ļaujot samazināt vecāku līdzfinansējumu par bērnu un jauniešu nodarbībām. Ventspilnieks un bijušais domes deputāts Edgars Čeporjus ir viens no tiem cilvēkiem, kurš pats pievērsās klubam, novērtējot paveikto un sniedzot atbalstu. «Ja pārējo atbalstītāju vārdi ir redzami pludmales volejbola zālē pie sienas, gribu īpaši pieminēt arī mūsu atbalstītāju Edgaru Čeporju – viņš ir foršs džeks, un paldies viņam par sniegto palīdzību. Atzinības vārdus pelnījis arī Rīgas uzņēmējs Mareks Mamajs, kurš sniedzis klubam nozīmīgu finansiālu atbalstu,» norāda Soks.

Lai nodrošinātu un uzturētu visu nepieciešamo infrastruktūru, klubs paļaujas ne tikai uz finansiālo atbalstu, bet arī uz pašu ieguldījumu. «Tagad mums ir savas mājas,» saka Soks. «Jaunieši ir atsaucīgi un atbildīgi – viņi labprāt iesaistās kārtības un kopējās vides uzturēšanā.»

Šobrīd Latvijas čempionātos pludmales volejbolā no Ventspils piedalās aptuveni 20 bērni un jaunieši, savukārt volejbola klubā Bloks ikdienā trenējas 83 audzēkņi. Treniņi tiek organizēti trīs vecuma grupās – no septiņu gadu vecuma līdz pat vidusskolēniem. Nodarbības notiek katru darba dienu no plkst. 16 līdz 20, bet, ja nedēļas nogalē nav sacensību, treniņi tiek aizvadīti arī sestdienās.

Februāra beigās Blokam apritēs desmit gadi, un jaunā zāle kļuvusi kā simboliska dāvana jauniešiem kluba jubilejā. «Audzēkņiem jaunā vieta patīk, taču tās izveide prasījusi rūpīgu plānošanu un zināmu uzdrīkstēšanos. Zāle atrodas Pārventā, kamēr lielākā daļa bērnu dzīvo pilsētas otrā pusē un uz treniņiem dodas pāri tiltam. Lai gan attālums nav liels, ventspilniekiem tas nereti ir papildu izaicinājums.» Būtiskākais ieguvums ir iespēja nodrošināt divus pilnvērtīgus laukumus vienuviet, kas ļauj vienlaikus trenēties lielākam skaitam jauniešu un uzlabo treniņu procesa kvalitāti.

Vaicāts par sportiskajiem mērķiem, kluba vadītājs bez vilcināšanās bilst, ka augstākais mērķis ir olimpiskās spēles. Mērķtiecība un augsti standarti viņam nav sveši. Trīsdesmit gadus viņš bijis motokluba Rodeo pārstāvis, kur nozīmīgu ietekmi atstājis leģendārais treneris Vitālijs Bobkovs. Viņa bieži atkārtotā atziņa – ar Latvijas čempioniem vien nepietiek – kļuvusi par vadmotīvu arī turpmākajā darbā. Soks norāda, ka ambiciozie mērķi balstās reālā pieredzē un sasniegumos. 2021. gadā Beāte Liepājniece un Anija Ozoliņa uzvarēja visās sava vecuma grupas sacensībās Latvijā un pārstāvēja valsti pasaules čempionātā Taizemē. Viņas kļuva par divkārtējām Latvijas čempionēm, un šie panākumi tika sasniegti laikā, kad klubam vēl nebija savas iekštelpu smilšu zāles. Tas apliecina gan sportistu potenciālu, gan trenera pārliecību par izvirzīto mērķu sasniedzamību. «Bija traki izaicinoši, taču man bija ambīcija parādīt un pierādīt, ka tas ir iespējams. Tas vienkārši ir jādara. Šobrīd Latvijas U16 izlases kandidātu sarakstā ir arī divas mūsu spēlētājas – Annika Štromberga un Vita Geiere-Milberga. Savukārt Marta Pūce un Līva Černuho jau vairāk nekā pusgadu ir U14 izlases kandidātes un regulāri tiek aicinātas uz valstsvienības treniņnometnēm. Mēs patiesi izjūtam ieguvumu no tā, ka mums ir sava smilšu zāle, kur pilnvērtīgi trenēties arī ziemas sezonā,» turpina Soks. Saliedētu un mērķtiecīgu kolektīvu palīdz veidot arī treneru – Anitas Žeimundes, Normunda Pūpola un Gvido Kleina – neatlaidīgais un profesionālais darbs.

Soks atzīmē, ka meitenēm, izvēloties pludmales volejbolu un regulāri spēlējot starp top 5–6 labākajām Latvijā, vienmēr tiek pievērsta uzmanība. «Pludmales volejbols atšķiras no klasiskā volejbola un citiem sporta veidiem – Latvija šajā jomā ir maza, bet spēcīga valsts. No vienas puses, tas nav viegli, bet, no otras puses, mēs braucam uz sacensībām, kur sastopam pasaules un Eiropas čempionu līmeņa spēlētājus. Tas ļauj novērtēt, kur mūsu vieta, ko vēl jāuzlabo, kur esam spēcīgāki un kur zaudējam.» Soks uzsver, ka ir lieliski strādāt kopā ar spēcīgiem partneriem, jo, atšķirībā no citiem sporta veidiem, nav jābrauc ārpus Latvijas, lai trenētos vai sacenstos. «Mums ir iespēja tepat Latvijā spēlēt pret pasaules līmeņa atlētiem. Man patīk, ka jaunākie treniņos var mācīties no vecākajiem – pieķerties kādam pie rokas, kopā uzspēlēt un gūt iedvesmu turpmākajiem panākumiem.»

Beidzoties motokrosa aktīvajām gaitām, Soks, NHL Kolumbusas Blue Jackets masiera Ainara Treiguta iedrošināts, pievērsās pludmales volejbolam. «Biju fiziski sagatavojies, man vajadzēja tikai kādu treneri, kas varētu pamācīt,» viņš atzīst. 2015. gadā devos uz Turciju uz pludmales volejbola treniņnometni, tobrīd vēl nepazīstot ne Aleksandru Samoilovu, ne brāļus Šmēdiņus. «Neslēpšu, tas bija liels izaicinājums pusmūžā – man toreiz bija 45 gadi – pieķerties bumbai un sākt spēlēt volejbolu. Tagad esmu piedalījies vismaz 16 Samoilova nometnēs, bet nekaunos no tā, ka volejbolā joprojām jūtos kā iesācējs. Trīsdesmit gadus esmu bijis motokrosā, bet pludmales volejbolā tikai desmit, tāpēc vēl priekšā man ir aptuveni 20 gadi, lai viss būtu līdzsvarā,» smaidot saka Soks.