Pūces var iepazīt pilī

Pūce ir muzeja Putnu dienu galvenajā lomā. Ne tikai tāpēc, ka, iespējams, sensenos laikos pils teritorijā arī klaigājusi kāda pūce, bet galvenokārt tādēļ, ka meža pūce (Strix aluco) kļuvusi par Latvijas Gada putnu. Tā ir izplatītākā no 13 Latvijas pūču sugām, bet arī tā diemžēl kļūst arvien retāk ieraugāma, it sevišķi pilsētās, jo samazinās lielo koku skaits, kuru dobumos putni mitinās. Lai gan vēl nesen Ventspilī mitis kāds pūču pāris, tagad to vairs neesot, zina teikt putnu vērotājs Jānis Gorobecs. Pirms pāris gadiem kāda novērota un pat nofotografēta pie 4. vidusskolas un pie domes, bet tā nebija meža pūce, bet ausainā.

Putnu dienas pilī pēc tradīcijas notiek, sadarbojoties ar Slīteres Nacionālā parka administrāciju, un ir viena no apmeklētākajām izglītības programmām, zina teikt muzeja pedagoģe Ilva Buntika. Uz atklāšanu piektdien plkst. 17 aicināti pieaugušie putnu draugi un dabas zinību skolotāji, – tajā ar lekciju uzstāsies Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis ornitologs Andris Avotiņš. Toties uz nodarbībām muzejā gaida visu vecumu bērnus un jauniešus.

Tajās viņi ne tikai varēs apskatīt tuvumā, kā izskatās meža pūce, bet iepazīsies ar šo putnu no vēsturiskā aspekta (piemēram, kāds tam sakars ar grieķu dievieti Atēnu un Grieķijas eiro), ar tā paradumiem, īpatnībām (spēju pagriezt kaklu par 180 grādiem) u.c. Atbilstoši vecumam paredzēta arī radoša darbošanās. Putnu dienās iesaistījušās arī citas muzeja struktūrvienības: Amatu mājā notika pūču māju izgatavošana, un divas uztaisītās nodos izvietošanai Slīteres Nacionālā parka teritorijā. Savukārt H. Dorbes muzejā 19. aprīlī iecerēts pūcei veltītu latviešu tautasdziesmu vakars.

Ornitologs Avotiņš uzskata, ka vārnveidīgo sugu pārstāvji ir gudrāki par pūcēm, bet tās toties prot tik godpilni klusēt, ka ikvienam ir skaidrs – tās ir gudras. «Tomēr nevar noliegt, tās ir ļoti skaisti un iemīļoti putni, turklāt dara cilvēkam derīgu darbu, izķerot dažādus peļveidīgos,» atzīst ornitologs.