Izstāde „Tirgus laukums"

Veicot Tirgus laukuma rekonstrukciju, atbilstoši likumdošanas prasībām tika nodrošināta šīs teritorijas arheoloģiskā uzraudzība (vad. A.Vijups). Tās gaitā zem 20.gs. otrās puses asfalta kārtas atsedzās 19.gs. laukakmeņu bruģis un zem tā – 17.-18.gs.

Tirgus laukuma kultūras slānis. Gan starp bruģakmeņiem, gan zem tiem atrastas daudzveidīgas, interesantas un pat pārsteidzošas pircēju un pārdevēju nozaudētas vai aizmestas lietas. Tā ir Tirgus laukuma materiālā vēsture, kas nav lasāma rakstos.

Iegūtās arheoloģiskās liecības galvenokārt ir monētas (135), sākot ar kapeikām, feniņiem, latiem, santīmiem, atkal kapeikām līdz dažādām naudas zīmēm (dažādu valstu un laiku šiliņiem, solīdiem, ērām utt.), kas nozaudētas, Tirgus laukumam pildot savu nu jau četrus gadu simteņus ierasto lomu – būt tirgošanās vietai.

Svina plombas no precēm, atsvariņi, kāda nozaudēta rotaslieta, kas pircējai vai pārdevējai pēcāk likusi noritēt pa asarai, daudzās notrūkušās pogas, salūzušo pīpju lauskas, pat zirga pakavs - viss, kas ļauj ieskatīties 17.-19.gs. tirgus ikdienas dzīvē. Atradās arī pa kādai neparastai liecībai – piemēram, spāņu sudraba reāls atceļojis no Eiropas dienvidrietumiem, bet sudraba sprādze (cepures) un gredzens liecina par Ventspils iedzīvotāju turību 17.gs.

Lai laika zoba bojātās un parasti tikai fragmentārās lietas „atdzīvotos" savā sākotnējā nozīmībā, izstādi ilustrē 16.-18.gs. zīmējumu un gleznu reprodukcijas, kas atspoguļo atradumus to senajā sadzīviskajā vidē un kopā ar kādreizējiem lietotājiem. Baltmāla pīpīti zobos tur kāds flāms ar bārdas rugājiem apaugušu vaigu un uzlūko no sava 17.gs. mūs - 21.gs. Ventspils iedzīvotājus un viesus.