Latvijas Radio koris – Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja mūzikā

Imants Kalniņš un Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis un Artūrs Maskats – tā ir būtiska sadarbība šo radošo dižgaru starpā gan ciešā emocionālā saķerē, gan dziļā garīgā esībā. Stingri turēdamies pie Ojāra Vācieša vienmēr paceltā karoga, Imants Kalniņš iet rokrokā ar Imantu Ziedoni – kā filosofs publicists, kā virzienrādītājs, kas vējagriežu nebaidās, kam nebūtiskas bažas – ko par mani domās, ja es raudāšu; kas nekautrējas savas dvēseles kailuma un mīlestības spēka. Koncertā mūzika mijas ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem dzejoļa lasījumu jeb jēdzienu spēlēm, kas ierakstītas Latvijas Radio pirms desmit gadiem, godinot dzejnieku 70. dzimšanas dienā.

Arī Arturs Maskats un Ojārs Vācietis ir būtiska saderība, kas pilnziedā uzplauka 2003. gadā Dailes teātrī, muzikālā uzvedumā “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts”. Tas bija veltījums dzejnieka atcerei 70. dzimšanas dienā. Ir pagājuši vairāk kā desmit gadi, un mūsu Tautas dzejnieks  arvien vēl “atsvešināti nestāv bronzā liets uz pjedestāla parkā un nebaida ar trafaretām vārdu virknēm skolēnu mācību grāmatās. Vai mēs viņu no visa nedzīvā un nepatiesā nosargāsim arī turpmāk? Vācietis dzīvo citā, ne plaukstām, bet gan garam aizsniedzamā laika ritējumā. Līdzās jau esošajām teju trīsdesmit Maskata dziesmām jaunajā uzvedumā klāt nākušas vēl citas: “Dziesmiņa par mucām”, “Es par tavējiem vārdiem”, “Nostalģija pēc pazīstama ritma”, “Kā tad var” un vēl citas.

”Un cik dzīvs, cik silts ir dzejnieks šovakar, kā viņš nāk mums pretim, ja mēs patiešām mīlam” (Arturs Maskats, 2003. gads).

Programmā: Artura Maskata un Imanta Kalniņa mūzika, Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja.

Latvijas Radio kora diriģentam Sigvardam Kļavam:

Pastāstiet par vērienīgo programmu, ko vedīsiet uz Ventspili.

– Koncerts ir divu lielu programmu kombinācija. Sākotnēji tapa divas atsevišķas programmas – gan uz Ojāra Vācieša jubileju, gan vēlāk arī uz Imanta Ziedoņa jubileju. Abi autori ir tādas kā kultūras laika zīmes, un mēs katram no viņiem izveidojām atsevišķu muzikālu uzvedumu. Vācieša dzejai mūziku sarakstījis Arturs Maskats, bet Ziedoņa vārdus mūzikā ietērpis Imants Kalniņš.

Kāpēc apvienojāt abas šīs programmas?

– Veselu uzvedumu pārvadāt ir visai sarežģīti, tādēļ izveidojām tādu kā muzikālu stāstu divās sērijās, kas atspoguļo divu latvju kultūras sakņu turētāju atstāto mantojumu. Tas viss parādās divos atsevišķos muzikālos rokrakstos. Mūsu līdzšinējā koncertpieredze liecina, ka tas ļoti aktīvi sasniedz latviešu klausītāju. Dzeja un mūziku papildina viena otru.

Vai darbs ar dižgaru radīto uzliek kolektīvam lielāku atbildību?

- Domāju, ka atbildība ir tik liela, cik lielu mākslinieki to paši sev uzliek. Ne jau vārda skaļums un publicitāte nosaka visu. Tieši tas aktīvā vārda skanējums nosaka to izjūtu līmeni un dzejas lielumu, kas mūs visus satricina. Jāuzsver, ka tas nebūs nekāds klasiskais kora mūzikas koncerts, kurā stāv koris divās rindās, bet diriģents lēkā pa priekšu. Tas vairāk būs teātra mūzikas formāts – tā būs saruna ar skatītāju. Koncertā varēs dzirdēt gan Ojāra Vācieša balsi dzejas lasījumos, gan Imanta Ziedoņa balsi, runājot līdzības. Tā būs kopā būšana uz mūzikas fona.