Atklāj izstādi par pirts tradīcijām (FOTO)

Apskati fotogrāfijas!

 Uzturēt ķermeni tīru ir cilvēka iedzimta nepieciešamība. Iešana pirtī ir vispatīkamākais veids, kā šo nepieciešamību apmierināt. Daudzas tautas līdz mūsu dienām ir saglabājušas senās pirts tradīcijas un ieražas. Izstāde iepazīstina ar četru Eiropas valstu – Latvijas, Somijas, Turcijas un Ungārijas – pirts kultūru, etnogrāfiju, arhitektūru un pirts ietekmi uz cilvēka organismu.

Šīs starptautiskās izstādes iniciatore ir Somijas vēstniece Latvijā Maria Serenius. Izstādi organizē, Somijas vēstniecība Latvijā, Museum Centre Vapriikki (Somija), biedrības„Latvijas pirts savienība” un „Latvijas pirts”.

Pirts tradīcijas un ieražas ir mainījušās laika gaitā un dažādu kultūru ietekmē. Divas no valstīm – Latvija un Somija – ar radniecīgām pirts tradīcijām pārstāv Eiropas ziemeļu daļu. Latvijā pirts tradīcijas ir līdzīgas citu Ziemeļeiropas tautu tradīcijām, kuru pamatā ir pirts fizioloģiskā un garīgā iedarbība uz cilvēka organismu. Latvijā līdz mūsdienām ir pārmantota tradīcija pirtī izmantot ļoti daudz dažādus dabas augus. Ar šo iezīmi latviešu pirts būtiski atšķiras no citu Ziemeļeiropas tautu mūsdienu skatījuma un praksē pielietotajām pirts ieražām.

Uzkarsētu akmeņu krāvumu izmantošanu senatnē var uzskatīt par pirts tradīciju aizsākumu. Somugru valodas vārds löyly, kas nozīmē karsta tvaika pacelšanos no uzkarsētiem akmeņiem, kad tiem uzlej ūdeni, ir senāks nekā pati pirts celtne. Sākotnēji nomadu tautas uzkarsēto akmeņu krāvumu pārsedza ar dzīvnieku ādām, vēlāk ar teltij līdzīgu celtni, līdz, laika gaitā, parādījās baļķu būves.

Arī ungāru valodā somugru vārdam löyly ir atbilstošs vārds lélek. Abi šie vārdi nozīmē arī „cilvēka dvēsele”, tādējādi norādot uz garīguma un pirts radītā efekta saistību. Savukārt latviešu valodā šī ideja tiek izteikta ar vārdiem „pirts gars”. Salīdzinot ungāru pirts fürdő tradīcijas ar citas Dienvideiropas valsts Turcijas pirts, hamam, tradīcijām, atklājas nozīmīga Romas un Bizantijas kultūras un reliģijas vēstures daļa no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Pirts ir gan fiziska, gan garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana, kā arī enerģijas uzņemšana. Izstādē redzamās fotogrāfijas sniedz ieskatu četru Eiropas valstu pirts tradīcijās, dod mums iespēju iepazīt citu tautu kultūru, palīdz uzzināt vairāk pašiem par sevi, vienam par otru un to, kā izbaudīt dažādās pirts procedūras. Somu fotogrāfs Jari Jetsonens ir plaši pazīstams kā arhitektūras objektu fotogrāfs un speciālists.

Latvijā jau ir bijušas divas viņa fotogrāfiju izstādes - „Sakrālā telpa” 2006. gadā un „Somu arhitektu vasaras mājas” 2008. gadā. Bez arhitektūras objektiem viņu interesē arī pirtis un pirtī iešanas tradīcijas pasaulē. Kopā ar vēl vienu pirts entuziastu, Profesoru Juhu Pentikainenu, viņi 2001. gadā izdeva grāmatu „Somu Sauna, Japāņu Furo, Indiāņu Inipi”, kura iepazīstina ar sviedrējošās pirts tradīcijām trīs kontinentos. Šīs izstādes fotogrāfijas ir tapušas Somijas, Turcijas un Ungārijas pirtīs, un tās parāda Eiropas pirts tradīciju vienotību.

Latviešu pirts tradīcijām veltītajā izstādes sadaļā fotogrāfiju autori ir Agris Dzilna un Dainis Jansons. Dizainers un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektors Agris Dzilna izstādēs piedalās jau kopš 1986. gada. Fotogrāfija un tās transformācijas ir neatņemama viņa radošās darbības sastāvdaļa.

Fotografēšana ir arī daļa no ugunsskulptūru veidošanas procesa, kuru Agris Dzilna, radošās grupas "Akciju sabiedrība" sastāvā, ir aizsācis 1994. gadā. Pirtī iešanas tradīcijas ir cieši saistītas ar uguni un rituāliem ap to, tas ir viens no iemesliem kādēļ autors ir šo tradīciju atbalstītājs un kopējs.

Savukārt Dainis Jansons pirmo reizi fotokameras slēdža pogu nospieda 1976. gadā, mācoties 4. klasē, un joprojām aktīvi nodarbojas ar fotografēšanu. Arī Dainis Jansons pieder plašajai pirts mīļu saimei, un ir radis iespēju apvienot pirtī iešanu ar fotografēšanu.