„Kino vārtos” filma bez cenzūras

Ivara Zviedra un Ineses Kļavas kopdarbs – „Dokumentālists” – pelna visaugstākās uzslavas, saka Normunds Naumanis un nosauc filmu par šokējošu, pornogrāfisku un nepatriotisku, proti, Latvijas saulaino tēlu graujošu. Tomēr gala rezultātā ir tapis satricinošs, lai arī nekomfortabls mākslas darbs ne tikai par kāda cilvēka dabu. Par mākslas darba tapšanas dabu. Un tas reizi par visām reizēm (varbūt tāpēc, ka tik demonstratīvi, nekaunīgi uzskatāmi?) parāda, ka nekāda «dokumentālā kino» nav. Ka nemitīgi notiek manipulācija ar tēliem, varoņiem, cilvēkiem, darbu autoriem - un šīs šķietami skaidrās «lomas» ik mirkli mainās. (Normunds Naumanis „Diena”2012.30.04.)

Tāda filmas varone kā Inta ir katra dokumentālā kino režisora sapnis. Viņas personības šķautnes, kuras pa brīžam atklājas uz ārprāta robežas, ir gards kumoss katram dokumentālistam. Un intuitīvi Zviedris nojauš, ka šī "purva būtne" spēs garantēt panākumus filmai. Arī filmas varone to saprot, viņa pat ļaujas visām Zviedra "provokācijām" un ļoti viltīgi iemanās spēlēt kameras priekšā, jo kameras klātbūtne šajā filmā tiek īpaši izcelta. Šajā brīdī notiek pilnīgi pretējs process iecerētajam - filmas varone pārtop par "dzimtļaužu aktrisi" un sāk spēlēt savu lomu tā, kā Zviedrim vajag. Un tikai vienā mirklī viņa "izkrīt no lomas", kad viņas acīs parādās asaras, jo Zviedris viņasprāt ir nodevis uzticību grūtā dzīves brīdī.

Filma "Dokumentālists" nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps” tika atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, kā arī ieguva Skatītāju balvu.