Saeimas komisijās jau kādu laiku tiek spriests par prostitūcijas ierobežošanu. Viens no veidiem ir pie kriminālatbildības saukt seksuālo pakalpojumu saņēmējus jeb prostitūtu klientus.

Eksperti lēš, ka Ventspilī varētu būt ne vairāk kā 20 prieka meitas, kuras pamatā apkalpo jūrniekus un ārzemniekus. Lielāks daudzums ventspilnieču izvēlas sniegt maksas seksuālos pakalpojumus galvaspilsētā, kur pieejams vairāk potenciālo klientu.

 

Ventspils ir ostas un tūrisma pilsēta, kurā no dažādām pasaules malām ierodas jūrnieki un ārzemju tūristi. Daļa no viņiem labprāt izmanto vietējo meiteņu seksa pakalpojumus. Dažas prostitūtas orientējas arī uz vietējo publiku.

Par to liecina seksa pakalpojumu sludinājumu regulāra parādīšanās arī ventasbalss.lv portāla sludinājumu sadaļā. Tāpat ventspilnieču pikantie piedāvājumi izlasāmi dažādos Latvijas iepazīšanās portālos.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanu, priekšnieces pienākumu izpildītāja Tamāra Jevdakimova domā, ka Ventspilī varētu būt 10 līdz 20 prostitūtas, ne vairāk.

Taču precīzu ziņu nav. Viņa atklāj, ka diezgan daudz meitenes no Ventspils brauc par prostitūtām strādāt uz Rīgu, kur par šo pakalpojumu maksā labāk un arī klientu ir vairāk. Tās ir ļoti jaunas latviešu meitenes, daudzas ir padsmitnieces. Viņas seksuālos pakalpojumus sniedz dzīvokļos vai arī masāžas salonos. Tāpat ir zināmas ventspilnieces, kuras seksuālos pakalpojumus dodas sniegt uz Vāciju, izmantojot prāmju satiksmi no Ventspils uz Vāciju.

Jevdakimova norāda, ka Ventspilī un Liepājā kā ostas pilsētās prostitūcijas risks ir vienmēr pastāvējis. Tai pat laikā tas nenotiek atklāti, jo nelielā pilsētā to ātri var atklāt un meitenes nevēlas, lai draugi un paziņas zina par viņu nodarbošanos. Kopumā Ventspils lielas bažas apkarotājiem nesagādā.

Arī valsts policijas Ventspils iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons norāda, ka Ventspilī prostitūcijas jautājums nav īpaši aktuāls un pastiprināta uzmanība tam netiek pievērsta. Ja vēl gadus piecus septiņus atpakaļ policijas redzeslokā regulāri nonāca prostitūtas un viņas tika sauktas pie administratīvās atbildības, tad pēdējos pāris gados šādu gadījumu nav bijis.

Viņš atgādina, ka savulaik pat Ventas Balss laikrakstā prieka meitas tīri bieži reklamējās, publiskojot savus tālruņu numurus. Policija uz to reaģēja un reklāmas pazuda. Vilemsons klāsta: ja arī mūsu pilsētā seksa pakalpojumi tiek piedāvāti, tad tas nenotiek tik atklāti kā Rīgā, kur darbojas neskaitāmi masāžu saloni un ir īpašās ielas, uz kurām prostitūtas savus pakalpojumus piedāvā.

Zinātāji stāsta, ka kādreiz naktstauriņi kuplā skaitā apgrozījās Jūrnieku klubā. Taču pēdējos gados šīs aktivitātes ir apsīkušas. Jūrnieku skaits ir samazinājies, jo ostā vairs neienāk tik liels kuģu skaits kā agrāk. Tagad mīlas priesterienes vairāk apgrozās kādā populārā Pārventas naktsklubā, virs kura ir istabiņas, kur tad arī notiek miesas prieku pārdošana un pirkšana.

To, kur var dabūt pērkamās meitenes tradicionāli zina arī taksisti. Tomēr Ventas Balss uzrunātie taksisti par to nevēlējās runāt pat anonīmi. Iespējams, tāpēc, ka šobrīd pie kriminālatbildības nevar saukt seksa pakalpojumu sniedzējas, taču trešās personas, kas vēlas uz prostitūcijas rēķina pelnīt, var.

Tie ir suteneri, apsargi un taksisti, bordeļu izveidotāji, uzturētāji un citi. Jau rakstījām, ka nesen Ventspils tiesā uzsākta tiesvedība pret diviem ventspilniekiem, kuri apsūdzēti par sutenerismu. Abi vīrieši tika aizturēti pirms aptuveni trīs gadiem, taču tiesvedība ir ieilgusi. Arī šomēnes plānotā tiesas sēde tika atlikta apsūdzēto aizstāves slimības dēļ.

Nākamā sēde paredzēta tikai augustā. 2002. gadā reālu cietumsodu piesprieda diviem ventspilniekiem, kuri veduši meitenes seksuālai izmantošanai uz publiskajiem namiem vai privātmājām Vācijā. Bet 2005. gadā pēc vairāku gadu garas tiesāšanās uz 10 gadiem cietumā iespundēts ventspilnieks, kurš piespiedu seksa verdzībai Vācijā meitenes vervēja kopā ar kādu rīdzinieku.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: