Atkal izmaiņas izglītībā. Ko par to domā skolās?

Uzsvars uz dabaszinātnēm

Lai absolvētu pamatskolu, būs sekmīgi jānokārto divi centralizētie eksāmeni – latviešu valodā un matemātikā, katrā no eksāmeniem iegūstot vērtējumu vismaz 20%. Ja iepriekšējā mācību gadā centralizēto eksāmenu svešvalodā, pamatskolu absolvējot, atcēla, tā vietā nosakot monitoringa darbu, tad nu pievienots jauns centralizētais eksāmens dabaszinātņu jomā. Tam gan šogad nepiemēros minimālo sasniedzamo vērtējuma slieksni. Līdz šim 9. klasē skolēni dabaszinātnēs kārtoja diagnosticējošo darbu.

Izmaiņas gaidāmas arī vidusskolā – vairs nebūs obligāti jākārto augstākā līmeņa centralizētie eksāmeni. Iepriekšējā mācību gadā jauniešiem bija jākārto viens augstākā līmeņa eksāmens, bet pirms tam – divi. Vienlaikus augstākā līmeņa eksāmenu plānotie datumi ir noteikti, un topošie absolventi augstākā līmeņa eksāmenus varēs kārtot, ja tā vēlēsies. Lai iegūtu atestātu par vidējo izglītību, pietiks ar sekmīgi nokārtotiem (vērtējums vismaz 20%) optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, kā arī optimālā līmeņa eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vai vispārīgā līmeņa eksāmenu dabaszinībās tiem, kuri vidusskolā fiziku, ķīmiju un bioloģiju kā atsevišķus mācību priekšmetus neapgūst.

Ventspils 1. pamatskolas direktore Sandra Šulce īpaši nesatraucas par eksāmenu dabaszinātņu jomā, jo dabaszinātņu mācību priekšmetus skolēni ir mācījušies un skolotāji ir strādājuši pēc labākās sirdsapziņas. Skola ir piedalījusies dažādos STEM projektos, tajā ir labi aprīkoti dabaszinātņu kabineti un laboratorijas. «Vienīgais, mēs klauvējam pie bērnu sirdsapziņas, kuriem tas ir jāmācās, vēlreiz un vēlreiz. Atgādinām viņiem – jums pēc gada, diviem vai pēc trim būs šajā priekšmetā jāliek eksāmens,» saka Šulce.

Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskolas direktore Vēsma Laurecka norāda, ka par iespējamu eksāmenu dabaszinātņu jomā ticis runāts jau pagājušajā mācību gadā. «Skola un skolotāji dara visu iespējamo, atbilstoši mācību programmas standartiem nodrošinot mācību procesu ikdienā, nevis tikai gatavojoties valsts pārbaudes darbiem. Ja skolēns ir motivēts ikdienas mācību procesā un tiešām regulāri mācās, tad arī viņš būs gatavs valsts pārbaudījumam, šajā gadījumā – eksāmenam,» pauž Laurecka.

Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka uzskata, ka ieviest dabaszinātņu jomas eksāmenu 9. klasei ir jēgpilni, jo tas dod iespēju gan skolēnam, gan skolotājam saprast, kā pamatizglītības posmā ir apgūts atbilstošais mācību saturs. Tomēr, tā kā eksāmenam nav noteikts minimālais izpildes slieksnis, iespējams, to pareizāk būtu saukt par monitoringa darbu, ne eksāmenu.

Lēmumu stiprināt dabaszinātņu apguvi kā loģisku soli vērtē Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas direktore Sintija Birziņa. «Skolēnu zināšanas dabaszinātnēs ir būtiskas ne tikai turpmākajām mācībām, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstībai,» norāda Birziņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka jebkurš jauns eksāmens rada papildu satraukumu skolēniem, vecākiem un pedagogiem. Iepriekšējā gada diagnosticējošais darbs ir ļāvis saprast, kādas prasmes nepieciešams papildus nostiprināt. Skola plāno izmantot diagnostiku, formatīvo vērtēšanu un konsultācijas, lai laikus identificētu skolēnus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts. «Svarīga būs arī dabaszinātņu skolotāju sadarbība, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas pedagogiem kopīgi analizējot skolēnu sniegumu. Mūsu mērķis ir, lai skolēns neredzētu šos priekšmetus kā četrus atsevišķus mācību priekšmetus, bet saprastu to savstarpējo saistību,» skaidro direktore. «Manuprāt, svarīgi ir arī saprast, ko mēs ar eksāmenu mēģinām izmērīt. Mūsdienu dabaszinātņu apguve nav tikai faktu iegaumēšana. Tā ir prasme analizēt informāciju, interpretēt datus, izdarīt secinājumus un izmantot zināšanas jaunās situācijās. Tieši šīs prasmes skolēniem būs nepieciešamas arī pēc skolas beigšanas.»

Varēs labot vērtējumus

Tāpat izlemts grozīt summatīvo vērtējumu labošanas kārtību. Pirms diviem gadiem stājās spēkā izmaiņas, kas neļāva skolēniem labot summatīvos vērtējumus. Šāda pieeja tika ieviesta nolūkā veicināt skolēnu motivāciju un atbildību mācību procesā. Ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķīrās vai skolēns vēlējās to uzlabot, pedagogam bija jānodrošina skolēnam iespēja kārtot kombinētu pārbaudes darbu par plašu mācību satura apjomu. Šobrīd nolemts tomēr atļaut uzlabot zināmu skaitu summatīvo vērtējumu, bet ne vairāk par trešdaļu no vērtējumiem konkrētajā mācību priekšmetā gada laikā. Skolām deleģētas tiesības noteikt konkrēto vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp to, kurus vērtējumus, kā un kad skolēns var uzlabot.

Vēsma Laurecka norāda, ka jau augustā, kad publiskajā telpā parādījās šāda informācija, skola sāka strādāt pie nosacījumiem skolas vērtēšanas kārtībai. Diemžēl līdz ar aizkavēto izmaiņu pieņemšanu valstī skolai savu dokumentu šoreiz nācās apstiprināt septembrī. «Iebildumi ir par izmaiņu sagatavošanas un ieviešanas procesu, ne saturu,» uzsver Laurecka.

Sanda Šulce uzskata, ka valstī ieviestās izmaiņas ir solis atpakaļ. Visi jau divus gadus bija pieraduši pie tā, ka vērtējumus labot nevar. Grūtāk ar to bija bērniem, kuriem ir speciālās izglītības problēmas, taču ar katru gadu kļuvis labāk. «Un tagad mēs aizejam atpakaļ,» spriež direktore. Viņa skaidro – kad audzināšanas stundā skolotāji bērniem skaidrojuši jauno kārtību, sestklasnieki bijuši pārsteigti – atšķirībā no vecāko klašu skolēniem viņi, mācoties 4. un 5. klasē, vispār nav piedzīvojuši to, kā tas ir – kādu no vērtējumiem labot. Direktore norāda, ka nav pret to, ka skolēniem ir iespēja kaut ko labot, taču pieņemtās izmaiņas viņai šķiet ļoti sasteigtas.

Inga Bužoka uzskata, ka jauniešiem ir jādod iespēja kādreiz arī kļūdīties. Viņa norāda, ka vērtējumu var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, slikta pašsajūta vai kāds rīta notikums, kas ir traucējis pilnvērtīgi demonstrēt savas prasmes un zināšanas. «Tāpēc mūsu skolā jau ir bijusi prakse ar izņēmuma gadījumiem, kad kādu summatīvu vērtējumu ir iespējams labot. Ir patiess prieks, ka valsts līmenī arī par šo runā, un tādējādi skolēnam mēs arī mācām būt līdzatbildīgam par savu mācīšanos, mācību procesu,» norāda Bužoka. Viņasprāt, ir svarīgi, ka visiem ir skaidri spēles noteikumi, kā un cik vērtējumus var labot.

Sintija Birziņa domā, ka iespēja skolām pašām noteikt konkrētu vērtējumu uzlabošanas kārtību ir solis pretī lielākai skolas autonomijai un atbildībai. «Autonomija vienlaikus nozīmē arī lielāku atbildību – mūsu pienākums ir izveidot sistēmu, kas ir saprotama, vienlīdzīga un prognozējama visiem skolēniem,» saka Birziņa. «Manuprāt, svarīgākais princips ir atšķirt divas lietas – vērtējumu kā mācību rezultāta fiksāciju un vērtēšanu kā mācīšanās procesa daļu. Ja skolēnam ir iespēja labot nepietiekamu vai neapmierinošu sniegumu, tam ir jābūt saistītam ar reālu mācīšanos, nevis vienkārši iespēju pārrakstīt atzīmi. Vērtēšanas sistēmai ir jāveicina arī skolēna atbildība. Iespēja uzlabot rezultātu nedrīkst nozīmēt, ka sākotnējais mācību process kļūst mazsvarīgs. Mēs dodam iespēju mācīties no kļūdām, bet neatsakāmies no prasības mācīties.»

Pārmaiņas pēdējā brīdī

Zīmīgi, ka informācija par iespējamajām izmaiņām parādījās vien īsi pirms jaunā mācību gada, bet lēmumi tika pieņemti septembrī. «Mani satrauc situācija, kāda ir izveidojusies valstī ar dažādu lēmumu pieņemšanu. Būšu skarba – tas, ka ministrija kārtējo reizi grozījumus un izmaiņas veic vasaras nogalē, parāda attieksmi pret pedagogiem un izglītību valstī kopumā. Šoreiz jau pat septembrī. Necieņas izrādīšana. Varbūt varas demonstrēšana. Uz papīra sarakstīti skaisti teksti, bet reālajā dzīvē – lai paši tiekam ar visu galā. Jo augusta forumā ministre pateica, ka grozījumus vienalga virzīšot, lai ko mēs arī domājam. Un tā vietā, lai diskutētu par esošo situāciju un runātu par problēmām, prezentēja Skola 2050. Mēs vēl pat neesam tikuši galā ar Skola 2030. Un kas notiks pēc Saeimas vēlēšanām? Atkal būs jauns ministrs un sāksies atkal viss no nulles?» spriež Vēsma Laurecka.

Sandru Šulci neiepriecina ļoti sasteigtās izmaiņas un ministrijas juceklīgā informācija, vienā dienā publicējot vienu, bet nākamajā dienā – citu informāciju. Piemēram, sākumā ticis publicēts, ka latviešu valodā vērtēs tikai rakstisko eksāmena daļu, bet vēlāk izrādījies, ka tā bijusi kļūda – vērtēs arī mutisko.

Inga Bužoka pēdējā brīdī pieņemtos lēmumus uztver kā atvēsinošu sveicienu jaunā mācību gada sākumā, un, viņasprāt, tā noteikti nav veiksmīgākā un labākā prakse. Strādājot izglītības sistēmā jau vairāk nekā 20 gadus, viņa novērojusi, ka Latvijā izglītības joma ir ļoti politizēta tieši attiecībā uz izmaiņām. «Mans uzskats būtu, ka izglītība tomēr būtu plānojama ilgtermiņā ar novitātēm un izmaiņām, iesaistot maksimāli daudz iesaistīto pušu, proti, pedagogus, vecākus, jauniešus,» pauž direktore.

Sintija Birziņa uzsver, ka mācību gada sākums skolai jau tā ir ļoti intensīvs periods, veidojot mācību plānus, saskaņojot stundu sarakstus, organizējot atbalstu skolēniem, skaidrojot vērtēšanas principus un komunicējot ar vecākiem. «Ja šajā laikā mainās arī normatīvais regulējums, skolai vienlaikus jārisina gan administratīvie, gan praktiskie jautājumi,» norāda direktore. «Ja runājam par sakārtotu sistēmu, es šādus būtiskus regulējuma grozījumus vēlētos redzēt pietiekami savlaicīgi – vēl pirms mācību gada sākuma. Tas nav jautājums par to, vai skola atbalsta vai neatbalsta pašu reformu. Tas ir jautājums par reformas ieviešanas kvalitāti. Taču tajā pašā laikā skolas vadības uzdevums nav tikai kritizēt procesu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai normatīvās izmaiņas pēc iespējas mazāk traucētu mācību procesam. Tāpēc šādās situācijās skola zināmā mērā kļūst par amortizatoru starp valsts līmeņa pārmaiņām un skolēnu ikdienu.»

#sif_maf2026