IZM ierēdnis: Katram skolēnam individuāls atbalsta speciālists nav nepieciešams

Valsts kontrole uzsver, ka katram izglītojamajam ir jānodrošina pietiekami izaicinošas mācību iespējas un savlaicīgs atbalsts mācību grūtību novēršanai, tomēr praksē atbalsta pieejamība joprojām ir nepietiekama.

Revīzijā konstatēts, ka no 2023./2024. līdz 2025./2026. mācību gadam atbalsta personāla slodzes izlases skolās palielinājušās par 32%. Šajā mācību gadā, daļēji ieviešot jauno finansēšanas modeli "Programma skolā", valsts finansētās slodzes pieaugušas par 31%, taču izglītības iestādes faktiski izjūt tikai ap 11% pieaugumu, jo vairākās pašvaldībās samazināts līdzfinansējums.

Valsts kontrole norāda, ka saskaņā ar aprēķiniem logopēds vienam izglītojamajam ar valodas traucējumiem var veltīt vidēji tikai 11 minūtes nedēļā, psihologs - 14 līdz 18 minūtes, bet speciālais pedagogs - septiņas līdz 11 minūtes nedēļā. Revidentu ieskatā šāds apjoms nav pietiekams pilnvērtīgam atbalstam.

Revidenti uzsver, ka pedagoga palīgi primāri būtu jānodrošina 1.-3. klasēs, lai savlaicīgi palīdzētu izglītojamajiem ar mācību grūtībām, savukārt 4.-6. klasēs atbalsts būtu izvērtējams pēc vajadzības. Tomēr secināts, ka vairākās skolās pedagoga palīgi nodarbināti arī 7.-9. klasēs, kamēr sākumposmā atbalsts ne vienmēr ir pietiekams.

Valsts kontrole aicina IZM sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības iestādēm nodrošināt, lai skolās būtu pieejams bērnu vajadzībām atbilstošs atbalsta personāls. Revīzijā uzsvērta nepieciešamība apzināt pamatizglītības posma skolēnu atbalsta vajadzības, izmantojot pētījumus un izglītības iestāžu sniegto informāciju.

Tāpat Valsts kontrole iesaka normatīvajos aktos noteikt tādas atbalsta personāla slodzes, kas balstītas uz apzinātajām vajadzībām un nodrošina iespēju sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu.

Savukārt ministrijā norāda, ka finansēšanas modelī izmantotās proporcijas kalpo kā pamats aprēķiniem, taču skolu vadībai ir iespēja elastīgi lemt par konkrēto speciālistu sadalījumu atbilstoši skolas vajadzībām.

Kalvāns uzsver, ka direktori var izvēlēties, kādus atbalsta speciālistus piesaistīt lielākā apjomā, piemēram, psihologus, logopēdus vai sociālos pedagogus, kā arī veikt iekšēju finansējuma pārdali starp atbalsta personāla amatiem. Turklāt reforma paredz valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem, kas iepriekš galvenokārt bija pašvaldību atbildība, izceļ IZM ierēdnis.

Reformai paredzētais finansējuma apjoms šobrīd ieviests 70% apmērā. Ministrijā to vērtē kā optimālu, ņemot vērā gan valsts budžeta iespējas, gan atbilstošu speciālistu pieejamību darba tirgū.