Secināts, ka bērniem nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība

2025. gada 1. oktobrī pamatizglītības programmās Latvijā mācījās vairāk nekā 183 600 skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai pēdējos gados ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās, secinājuši revidenti.

Revīzijā konstatēts, ka pamatizglītības standarts pieļauj plašas atkāpes mācību priekšmetu stundu skaitā un to īstenošanā. Rezultātā mācību stundu skaits matemātikā dažādās skolās var atšķirties līdz pat 750 stundām, kas būtiski ietekmē skolēnu sagatavotību, tostarp centralizētajiem eksāmeniem.

Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību. Piemēram, trīs gadu laikā matemātikā notikušas līdz pat 46% mazāk stundu, latviešu valodā - līdz 27% mazāk, bet angļu valodā - līdz 24% mazāk nekā paredzēts.

9. klases eksāmenu priekšmetos stundu skaitu drīkst palielināt līdz pat 40%. Vienlaikus citos mācību priekšmetos to bieži vien būtiski samazina, norāda revidenti. Piemēram, dizainā un tehnoloģijās stundu skaits var būt uz pusi mazāks, sociālajās zinībās un vēsturē - par 14%, atsevišķos gadījumos pat par divām trešdaļām, bet datorikā - līdz 40%. Standarts pieļauj arī mācību priekšmetu integrēšanu jeb iekļaušanu citos priekšmetos, un revīzijā konstatēti gadījumi, kad atsevišķi priekšmeti integrēti pilnībā.

Šāda nepietiekami uzraudzīta elastība rada situāciju, kurā skolēnu zināšanas un prasmes lielā mērā ir atkarīgas no konkrētās skolas pieņemtajiem lēmumiem, vērtē revidenti. Turklāt dati par stundu skaita izmaiņām un mācību priekšmetu integrēšanu nav publiski pieejami, tādēļ skolēni un viņu likumiskie pārstāvji, izvēloties skolu, par šīm atšķirībām parasti netiek informēti.

Valsts kontrole norāda arī uz problēmām skolēnu mācību snieguma vērtēšanā. Skolās trūkst vienotas un efektīvas sistēmas bērnu stipro un vājo pušu savlaicīgai pamanīšanai. Trīs mācību gadus 3. un 6. klasēm netika nodrošināti valsts diagnosticējošie vai monitoringa darbi skolēnu mācību snieguma objektīvai izvērtēšanai. Arvien vairāk pašvaldību sākušas veidot savus diagnosticējošos darbus, ko revidenti vērtē kā pozitīvu rīcību, taču tā radījusi neefektīvu situāciju - gandrīz puse pašvaldību iztērējušas savus resursus, lai izstrādātu katra savu risinājumu, lai gan sākotnēji bija paredzēts vienots valsts līmeņa instruments.

Kritizēta arī tā sauktā formatīvā vērtēšana jeb skolēnu mācību snieguma vērtēšana bez atzīmēm, ko izmanto ikdienas mācību procesā. Pieejas mērķis ir sniegt informāciju par skolēna apgūtajām zināšanām un turpmākajiem mācību uzdevumiem. Vienlaikus skolās šo pieeju neīsteno konsekventi visos mācību priekšmetos, secinājuši revidenti. Nereti formatīvo vērtēšanu veic tikai īsi pirms pārbaudes darba, tādējādi zaudējot iespēju savlaicīgi palīdzēt skolēnam uzlabot zināšanas.

Kā īpaši problemātisku Valsts kontrole izceļ arī atbalsta personāla pieejamību. Revidenti aprēķinājuši, ka vienam skolēnam psihologa atbalsts vidēji ir tikai 14 līdz 18 minūtes nedēļā, bet logopēda atbalsts - aptuveni 11 minūtes nedēļā. Tāpat nav pārliecības, ka jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" ir balstīts uz skolēnu reālajām atbalsta vajadzībām, un valsts mērķdotācija nodrošina pietiekamu speciālistu skaitu.

Revīzijā kritiski vērtēta arī skolu akreditācijas sistēma. Neatkarīgi no vērtējuma skolas tiek akreditētas uz sešiem gadiem, un tas neaizsargā bērnus no ilgstošas mācīšanās skolās ar būtiskiem trūkumiem, skaidro revidenti.

Valsts kontrole norāda, ka izglītības attīstības plānošana Latvijā ir fragmentāra, savukārt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotie izglītības kvalitātes monitoringa rīki praksē joprojām nav pilnvērtīgi izmantojami.

Valsts kontrole Izglītības un zinātnes ministrijai sniegusi desmit ieteikumus, kuru ieviešana līdz 2031. gadam paredz uzlabot mācību apjoma uzraudzību, atbalsta personāla nodrošinājumu, diagnosticējošo darbu ieviešanu un skolu akreditācijas sistēmu.

Valsts kontrole norāda, ka izglītības attīstības plānošana Latvijā notiek dažādos līmeņos, un tai trūkst pietiekamas savstarpējas sasaistes starp valsti, pašvaldībām un skolām. Plānošanas dokumentos ne vienmēr ir noteikti skaidri un izmērāmi rezultatīvie rādītāji, savukārt mērķi un prioritātes dažādos līmeņos mēdz atšķirties.

No 2024. gada 1. septembra pašvaldībām noteikts pienākums izstrādāt izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas. Revīzijā secināts, ka metodiskais atbalsts un digitāli rīki šo stratēģiju izstrādei nav nodrošināti pietiekamā apjomā, tādēļ vairākas pašvaldības stratēģiju sagatavošanai piesaistījušas ārpakalpojumu sniedzējus, iztērējot teju pusmiljonu eiro. Lielāko daļu šo pasūtījumu saņēma viens komersants, norāda revidenti.