Ceturtā Ventspils pilsētas un novada jauniešu konference, kas norisinājās Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā, bija veltīta jauniešu lomai un izaicinājumiem mūsdienu digitālajā pasaulē. Pirmajā daļā jaunieši uzklausīja speciālistus, kuri runāja par digitālo etiķeti, latviešu valodu un apzinātību, bet otrajā daļā diskutēja par digitālā laikmeta plusiem un mīnusiem.
Ventspils pašvaldība kopš 2022. gada ietilpst UNESCO globālajā izglītības pilsētu tīklā, kurā iesaistījušās vairāk nekā 300 dažādu pasaules valstu pilsētas, kurās aktīvi un veiksmīgi veicina mūžizglītību. Konferenci pašvaldība organizēja sadarbībā ar Ventspils Valsts 1. ģimnāziju, Ventspils Augstskolu, biedrību Attīstības fabrika un Ventspils Izglītības pārvaldi.
Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska, atklājot pasākumu, aicināja jauniešus aktīvāk iesaistīties un līdzdarboties sabiedrības labā, piemēram, iesaistīties Jauniešu domes darbā un pieteikt savas idejas un projektus pašvaldības līdzdalības budžetam, kas ikvienā pašvaldībā ir katru gadu. Šogad ar lielas sabiedrības daļas iesaisti pie divām skolām top sabiedrības rosināti projekti.
Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktore Ieva Jurova aicināja jauniešus apzināties, ka nākotni viņi rada jau tagad. Viņa aicināja novērtēt konferencē runāt uzaicinātos iedvesmas cilvēkus. «Ir kādas iezīmes, ko mēs, cilvēki ar pieredzi, kuri strādā ar jauniešiem, varam ieteikt, kā jums labāk šo informācijas pārbagātību, iespējas, kas jums ir dotas, izmantot savā labā – lai augtu, veidotu savus uzņēmumus, nākotnē pelnītu un padarītu labāku mūsu ikdienu, paši savu ikdienu un dzīvi. Lai jūs nebūtu tie, kas tikai skrollē, bet arī tie, kas rada saturu, rada jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs mums nākotnē un ikdienā,» sacīja Ieva Jurova.
Izturēties ar cieņu
Ventspils Digitālā centra pieaugušo izglītības programmu vadītāja, skolotāja un IT mācību kursu vadītāja Arnita Damberga jauniešiem palīdzēja izprast digitālo etiķeti un to, kā digitālajā vidē uzvesties ar cieņu un atbildību, komunicējot ar saviem vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem un citiem cilvēkiem.
«Ja jūs padomātu šobrīd par to, kas ir pēdējais, ko jūs likāt internetā vai ko jūs rakstījāt kādam, vai kā jūs atbildējāt uz kādu ziņu, – ja es to tagad uzliktu uz ekrāna, vai jums būtu mazlietiņ kauns vai arī, tieši pretēji, jūs būtu ļoti lepni par to, ko tur uzrakstījāt? Es vienmēr domāju, ka tas, ko es rakstu internetā, nepaliks tikai pie manis, tas tiešām aizies pasaulē un visi to redzēs. Mēģinām, ikdienā komunicējot ar skolotājiem, klasesbiedriem, vecākiem, padomāt – kā es atbildu?» skaidroja Arnita Damberga.
Skolotāja pastāstīja par digitālās etiķetes pārkāpumiem un to, kā no tiem izvairīties. Nepieņemama ir apzināti aizskaroša valoda – personiski uzbrukumi, sarkasms un pazemojoši joki. Jāatceras – ne vienmēr tas, kas man liekas smieklīgi, tā liksies arī citiem. Nevajadzētu filmēt un likt internetā vai sūtīt kādam kaut ko, kas šķiet smieklīgs, bet kur ir redzami citi cilvēki.
No digitālās etiķetes viedokļa necienīga ir arī neiecietība, ignorēšana vai pasīvi agresīva uzvedība, pārtraukšana, privātuma neievērošana, pārlieku tieša kritika bez empātijas. Pirms rakstīt komentāru internetā, derētu apstāties un padomāt, vai tas, ko es rakstīšu, nāks man par labu. Līdzīgi būtu jāpadomā pirms kaut kā publicēšanas sociālajos tīklos, jo internetā publicētais saglabājas un darba devējs var apskatīties, ko cilvēks dara sociālajos tīklos.
Uzmanīgiem jābūt arī ar saviem datiem. Nevajadzētu dalīties ar savu personas kodu vai adresi. Tāpat nevajadzētu dot mākslīgajam intelektam analīžu rezultātus ar saviem personas datiem, jo mākslīgais intelekts neko nedzēš. Mākslīgā intelekta sniegtu informāciju noteikti vajadzētu pārbaudīt. «It sevišķi ChatGPT, kas diezgan daudz ko izdomā pats. Ja jūs pateiksiet, ka esat Valsts prezidents, viņš jūs arī uzskatīs par Valsts prezidentu. Viņš ir ļoti empātisks un jums tic,» stāstīja Arnita Damberga.
Viņas teikto apstiprināja ģimnāzijas skolnieks Krišjānis Matisons, kurš stāstīja par savu pieredzi mākslīgā intelekta izmantošanā, izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu. Jaunietis ar mākslīgā intelekta palīdzību sagatavojis eksperimenta darba gaitu un aizsūtījis to skolotājai kā savu ideju. Taču, sākot īstenot eksperimentu, rezultāts neiznāca tāds, kādam tam vajadzētu būt. Nekas nesanāca, arī atkārtojot eksperimentu vēl pāris reizes. Vēlāk jaunietis savai skolotājai atzinies mākslīgā intelekta lietošanā. Viņš vienaudžiem atgādināja – uz mākslīgo intelektu paļauties nevar, vienmēr jāpārbauda informācijas patiesums citos avotos.
Kāda būs valodas nākotne?
Par to, ka uz jautājumu, kāda būs latviešu valodas nākotne, būs jāatbild pašreizējai jaunajai paaudzei, aizdomāties rosināja Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Viņš atgādināja – lai gan šogad atzīmē 500 gadus latviešu grāmatai, pirmos 300 gadus latviešu valodā rakstīja vācieši, bet latvieši paši kaut ko sāka latviski rakstīt tikai 19. gadsimtā.
Valodnieks sacīja, ka 19. gadsimta otrajā pusē notika neticams valodisks sprādziens – bija parādījušies pirmie izglītotie latvieši, un burtiski viena saujiņa cilvēku, kurus mēs katru zinām vārdā, sāka veidot latviešu valodu. Tā 19. gadsimta vidū bija diezgan mazattīstīta valoda, ko pat saukuši par ķēķa valodu. Bet ap gadsimtu miju Rainis jau spēj pārtulkot latviešu valodā Gētes Faustu, kas ir viens no komplicētākajiem darbiem literatūras vēsturē un arī valodiski ļoti sarežģīts darbs, skaidroja Jānis Veckrācis.
«Ja šķiet, ka latviešu valoda nav diez ko bagāta valoda, tad var pamēģināt angliski pārtulkot kādu latviešu tautasdziesmu. Visticamāk, nekas labs nesanāks,» sacīja valodnieks. «Katrs latviešu valodas lietotājs ir no svara, lai šī valoda turpinātu būt spēcīga, attīstīta un lai mēs varētu turpināt ar to lepoties, ka tā nav ķēķa valoda, ka tā ir viena no pasaules attīstītajām, spēcīgajām valodām.»
Mūsdienās diemžēl jauniešiem Latvijā ir tendence savā starpā runāties angliski, un arī pieaugušie iestarpina savā runā angļu valodas vārdus. Valodnieks aicināja apzināties, ka tas nepaliks bez sekām attiecībā uz mūsu kultūras un valodas spēku.
Klusums palīdz restartēties
Supervizore, apzinātības skolotāja, Ventspils 6. vidusskolas direktores vietniece Lana Švarca jauniešiem stāstīja par klusumu un apzinātību kā prasmēm, ko nepieciešams attīstīt digitālajā laikmetā. «Mēs dzīvojam patiešām ārkārtīgi straujā, dinamiskā laikmetā, kur notiek daudz visa kā. Kā tajā nepazust? Kā tajā neaizpeldēt? Šajā dinamikā klusumam un apzinātībai ir ārkārtīgi svarīga vieta,» sacīja pedagoģe.
«Klusuma jēga nav vienkārši atbrīvot prātu no domām kā tādām. Klusuma jēga ir būtiska tajā, ka tas ir efektīva un koncentrējoša piedeva domāšanai. Atrašanās klusumā nozīmē būt saskaņotībā ar savu ķermeni, visām mūsu maņām. Šis līdzsvars var palīdzēt mums sasniegt lielāku skaidrību un mērķtiecību mūsu ikdienas dzīvē,» skaidroja Lana Švarca. Savukārt apzinātība mums palīdz labāk izprast sevi un apkārtējo pasauli.
Klusums un apzinātība mūsdienās kļūst par nozīmīgām prasmēm, ko var attīstīt katrs neatkarīgi no vecuma, – tikai jāvelta tam pūles, savs laiks un darbs. Lai trenētu apzinātību, cilvēkam jau ir viss nepieciešamais – nekas nav jāpērk. Vajadzīga tikai vieta, kurā cilvēks var būt viens un saslēgties ar sevi vismaz uz vienu minūti.
Komentāri (0)