"Ventspils Grain Terminal" plāno ražot makaronus

Kā informē AS "Ventspils Grain Terminal" valdes priekšsēdētajs Vladislavs Šafranskis, abu investīciju projektu kopējā vērība ir 25 miljoni eiro (17,5 miljoni latu).

Projektos tiks ieguldīti paša uzņēmuma un tā akcionāru, kā arī piesaistītie līdzekļi. Abus projektus plānots īstenot līdz 2012.gada beigām.

Viens no projektiem, kura izmaksas veido apmēram pusi no abiem projektiem paredzētajām investīcijām, paredz cieto graudu veidu dzirnavu un makaronu izstrādājumu ražošanas līnijas izveidošanu. Kā skaidroja Šafranskis, makaronu ražošanai plānots izmantot cietos Kazahstānas graudus, jo Baltijā audzētie graudi tam nav piemēroti. Strādājot ar pilnu jaudu, plānots saražot ap 100 tonnām dienā. Produkciju plānots eksportēt - gan uz austrumiem (Krieviju), gan uz Eiropas Savienības un, iespējams, Ziemeļāfrikas valstīm.

Otrs investīciju projekts paredz graudu termināļa noliktavu parka palielināšanu - noliktavās līdzšinējo 70 000 tonnu vietā varēs uzglabāt 130 000 tonnu graudu, tādējādi paaugstinot termināļa caurlaides spēju no pašreizējiem 1,5 miljoniem tonnu līdz 2,5 miljoniem tonnu gadā. Tiesa, pašlaik graudu terminālim neizdodas izmantot esošo jaudu. Šī gada janvārī un februārī netika pārkrauta neviena tonna graudu, bet martā pārkrāva pirmos 27 000 tonnu. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgā perioda rādītājiem, termināļa apgrozījums gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 89,29%.

Šafranskis informēja, ka šāda situācija esot skaidrojama ar slikto pērnā gada graudu ražu. "Nav ražas, līdz ar to nav graudu, ko pārkraut," iepriekš sacīja Šafranskis. Viņš piebilda, ka lielā karstuma un ilgstošā sausuma dēļ, kas pērnajā vasarā valdīja Krievijā, šajā valstī bijusi dramatiski slikta graudu raža. Šī iemesla dēļ Krievija uz laiku esot aizliegusi graudu eksportu.

Vienlaikus Šafranskis atzīst, ka "mēs uz Krievijas graudiem neorientējamies", jo Krievija tradicionāli graudus transportē caur dienvidu ostām. Tomēr Krievijas aizliegums eksportēt graudus ietekmē kopējo situāciju graudu tirgū, bez tam arī Kazahstānā un Baltijas valstīs pērn bijušas sliktākas graudu ražas.

Kazahstānai patlaban esot ekonomiski izdevīgāk realizēt graudus Irānā, Azerbaidžānā u.c. tuvākajās valstīs Vidusāzijā. Tur pašlaik esot jūtams pieprasījums pēc labības, savukārt, eksportējot labību caur Ventspils ostu uz tālākām valstīm Ziemeļāfrikā, ir lielāki transportēšanas izdevumi.

"Pagājušajā gadā bija slikta raža, bet īpašnieki jau neplāno investīcijas uz vienu gadu, bet gan ilgtermiņā. Kazahstāna ir augstās pozīcijās pārdoto graudu apjoma ziņā un ilgtermiņā neplāno šīs pozīcijas pazaudēt," skaidroja Šafranskis.

Graudu pārkraušanu terminālī plānots atsākt gada otrajā pusē. Prognozes par jauno ražu pašlaik esot neskaidras. "Ar ziemājiem ir problēmas, klienti ir piesardzīgi. Jūnijā varētu būt lielāka skaidrība par jauno vasaras graudu ražu," piebilda Šafranskis.

"Ventspils Grain Terminal" akcionāri apstiprinājuši uzņēmuma darbības pārskatu par 2010.gadu. Pērn gūta peļņa 393 000 latu apmērā.

2010.gadā "Ventspils Grain Terminal" pārkrāva 680 000 tonnu graudu, kas bija par 20% vairāk nekā 2009.gadā. Pērn 45% no visiem Ventspils ostā pārkrautajiem graudiem bija izaudzēti Kazahstānā, bet 55% - Latvijā un Lietuvā.

LETA