Lauku tūrisms iekapsulējies

Lielākā daļa uzņēmēju, saka profesionālās lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs konsultante Silja Pētersone, cenas tur iepriekšējā gada līmenī, pārējie tās pazeminājuši.

Ārvalstu tūristi joprojām labprāt brauc uz Latviju un par izmaksām nesūrojas, bet pašmāju tūristi, protams, meklē lētāku variantu un parasti atrod, jo «vienmēr var vienoties par atlaidi». Ir valstis, piemēram, Norvēģija, kur cenas lauku tūrismā ir stabilas, savukārt Vācijā krītas. Aicināts komentēt situāciju Ventspils novadā, Tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis saka: «Daudzi uzņēmēji šobrīd iekapsulējušies, proti, viņi attīsta citus darbības virzienus, jo 90% cilvēku, kas novadā sniedz tūrisma pakalpojumus, tas ir papildus darbības virziens, nevis galvenais peļņas avots.»

Krīzē labi veicas tiem uzņēmējiem, kas piedāvā atpūsties ūdens tuvumā, – viņi par klientu trūkumu nesūkstās. To apliecina arī jūrkalniete Mairita Ansone, lauku mājas Ozoliņi saimniece. Viņai pat šķiet, ka šis gads varētu būt ienesīgāks par iepriekšējo, atpūtnieki interesējas gan par izklaides iespējām Jāņos, gan par nakšņošanu jūlijā un augustā. «Šogad cenas neesam pazeminājuši, izdarījām to pērn, bet arī tagad, ja kāds ļoti grib braukt pie mums, tomēr nespēj samaksāt prasīto, atlaižam kādu latu,» saka Ansone.

Lai gan visai tautai, pēc Seiļa teiktā, nošļukuši deguni un valsts iedzīvotāji kļuvuši taupīgāki (ceļo retāk, izvēlas īsākus maršrutus, paši gatavo maltītes), retumis parādās arī jauni produkti, kā, piemēram, Usmas pagasta Lejniekos, kur Andris Goldmanis izveidojis mini zoodārzu. Viņa lauku sētā dzīvo stepes murkšķi, zirgs, poniji, dekoratīvā cūka, dažādi putni, nutrijas, kaza, truši: «Sākumā zvērus turējām smukumam un pašu priekam, lai meitiņas redz, kā izskatās, piemērām truši. Vienubrīd, kad solīja, ka Eiropa maksās lielu naudu par aitām, paņēmu kādas 50 aitas, bet tagad palikušas tikai dažas – smukumam.» Andra ideja ir vienkārša – ļaut viesiem iepazīt dzīvnieku ieradumus, jo daudziem pilsētas bērniem pat kaziņa šķiet eksotisks dzīvnieks.

Usmenieks iekārtojis arī melno pirti, iegādājies lauku virtuvi, bet mājā izveidojis nelielu muzeju. Viena istaba veltīta kāzu tēmai, citā apskatāmi zvejas un lauksaimniecības rīki, vēl kādā telpā drīz būs bibliotēka, kurā viesi varēs izvēlēties sev tīkamu lasāmvielu. «Pagaidām nekādas peļņas nav, nupat esam sagaidījuši pirmos klientus, bet ceru, ka šādam piedāvājumam būs piekrišana. Labiekārtotu naktsmītņu mums pagaidām nav, ir doma par jaunlaulāto istabas iekārtošanu, bet citi viesi var nakšņot teltīs,» saka Andris. Viņa saimes dzīvnieki ir ļoti draudzīgi, piemēram, kaza nemitīgi seko zirgam, cūka – Šetlandes ponijam.

Andra māte Aija palaikam uzmet acis putniem, kas mēdz aizlavīties uz pļavu, lai dētu olas un perētu, vai no pārbīļa aizlaižas uz tuvējo mežu. Tā rīkojies arī pāvs, kas ziemas spelgoņā pēkšņi aizlidojis prom, mājās atgriežoties tikai pēc divām nedēļām.

Novārgušais putns noslēpies dzīvības kokā, un saimnieki vakara tumsā, spīdinot bateriju, ar ķeselēm noķēruši cēlo putnu, kas tagad Lejnieku sētā pastaigājas kopā ar pīlēm, zosīm un vistām.        

Lauku tūrisma piedāvājumā iekļauta arī dzīvnieku apskate.