Tirgus dzīve aukstuma dēļ neapstājas

Māsas Vera un Marina segtajā paviljonā nav iedabūjamas. Vienu uz otras savilkušas siltas jakas, abas sievietes iemalko karstu kafiju un par aukstumu nesūdzas. Vera ir pārliecināta, ka laukā ir labāk: «Nav tik traki, re, saulīte spīd.» Marina piebilst: «Te visa produkcija šķiet ir svaigāka. Iekšā kāposti ātrāk saskābst.

Esmu stāvējusi ārā arī mīnus 35 grādu temperatūrā.» Ne viena, ne otra neslimo – uzēd dzērvenes, padzer to sulu. Arī tirgotajai precei sals neskādē – Marina un Vera pārdod skābētus kāpostus, gurķus un tomātus, riekstus, saulespuķu sēklas, pupas, zirņus. Pircēji nākot arī aukstumā.

Pieredzējušās tirgus pārdevējas savu darbu sāk ap pusastoņiem rītā un beidz ap diviem pēcpusdienā. Tomēr lielākā daļa dārzeņu pārdevēju draudzīgi sadalījušas vietu segtajā paviljonā, piena nodaļā. Šauri, taču pircēji var būt pārliecināti, ka nopirkuši kvalitatīvu preci, nevis sasalušu, kas, aizejot mājās, tūdaļ sabojāsies. Arī paviljona zālē no rīta nav pārāk silti, kādi 6–7 grādi virs nulles, pa dienu telpa tiek piesildīta.

Tirgus direktors Raitis Šauriņš skaidro, ka pirms 10 gadiem, kad cēla paviljonu, elektroenerģija maksāja mazāk, tāpēc toreiz ēku būvēja kā vieglu celtni, apsildāmu ar elektrību. Šobrīd aprēķināts, ka paviljona siltināšana varētu izmaksāt tikpat, cik jauna celtniecība. Tāpēc jāpiecieš aukstuma radītās neērtības: «Jāsaprot, ka tas ir tirgus paviljons, nevis veikals.»

Pārdevējas Ruta un Eva nesūdzas. Uz tirgošanos segtajā paviljonā sievietes pārgājušas, sākoties ziemai, kaut kad decembra sākumā. Viņu piedāvātā prece – bietes, kartupeļi, burkāni, sīpoli un citi dārzeņi – no sala jāsargā, tāpēc tirdzniecībai vajadzīga vieta ar plus grādu temperatūru.

Foto: Juris Ģigulis

«Kā no tovera izdabūt sasalušos gurķus? Vienkārši!» Verai (no kreisās) un Marinai mīnus 10 grādi nav nekāds aukstums, arī viņu tirgotajiem produktiem sals neskādē.