No Pumpura prasa miljonu

Organizācijas pārstāvis Valērijs Štamers skaidrojis, ka ja arī Pumpurs naudu organizācijai bija aizdevis, tā vairs neesot Pumpura nauda, jo bijis parakstīts līgums, kurš tad arī jāpilda. Štamers arī atzina, ka tas vien, ka tiesa prasību ir pieņēmusi, nozīmējot, ka tā ir pamatota.

Pumpurs ziņu aģentūrai LETA savu nostāju komentēja īsi: "Tā ir cūcība!" Viņš skaidroja, ka brīdī, kad dibināta AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa", katrs dibinātājs ieguldījis līdzekļus. "Es aizdevu naudu un tagad mani vēl par to sūdz tiesā," neizpratnē Pumpurs. Noslēgtā vienošanās paredzējusi, ka pēc akciju sabiedrības dibināšanas nauda tiek atdota aizdevējam, kas arī tika izdarīts.  

"Ir cilvēki, kuri negrib dot neko, bet grib iegūt," uzskata Pumpurs. Šajā gadījumā organizācija vēlētos iegūt tiem nepiederošus līdzekļus. 

Daugavas kuģošanas iniciatori savulaik sašķēlās. AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētājs Pumpurs uzskatīja, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Pēc viņa aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro. Organizācija "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" vadītāji aprēķinājuši, ka izpētes veikšanai vien nepieciešami 40 miljoni eiro, bet kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi. Turklāt jākuģo esot līdz Melnajai jūrai.