Lielākā daļa jeb 68% no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo dzīvoklī vai mājā, mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas celti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67% no visiem mājokļiem Latvijas tirgū.

Vien 3% iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011.gadā, izpētījusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

 

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.gada marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32% jeb 326 291 šāds mājoklis ir Rīgā, bet 18% no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50% Latvijas iedzīvotāju.

 

LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki atgādina par pašreizējo situāciju iedzīvotāju pirktspējā un kreditēšanas tirgū, ko apliecinājis asociācijas nesen veiktais pētījums. Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu.

 

"Latvijā dzīvojamais fonds atjaunojas lēni - gadā tirgū parādās tikai 0,3% no nepieciešamā fonda, uzbūvēto dzīvokļu skaits nesasniedz pat līmeni pirms Latvijas iestājas ES, būtiski ir bremzējusies arī nekustamo īpašumu darījumu aktivitāte. Kopš pērnā gada septembra tā kritusies par 20-30% visā Latvijā. Līdz ar to mūsu iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību stipri atpaliek no ES standartiem. Tāpēc, uzlabojoties iedzīvotāju ienākumu līmenim, bankām kļūstot pretimnākošām iedzīvotāju un uzņēmēju kreditēšanā, mājokļu tirgum ir iespējas augt," dzīvojamā fonda attīstības perspektīvas iezīmē Sjarki.

 

Viņa piebilst, ka statistika apliecina - tikai 10% no Latvijā uzceltajām būvēm ir tapušas pēdējo 10-15 gadu laikā, bet atlikušās ir cienījamā vecumā - galvenokārt padomju laikos būvētās tipveida ēkas. Tie ir nami ar zemu siltumizolāciju, lielai daļai nepieciešams veikt kapitālo remontu (piemēram, inženiertīklu nomaiņa) un papildu siltināšanu, ko arī valstī aktīvi dara, izmantojot ES līdzekļus, tomēr vairums tā saucamo padomju laika namu ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Turklāt, kā norāda būvniecības eksperti, starp 2020.-2040.gadu sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ekspluatācijas periods būs beidzies un tas jau ir nopietns drošības jautājums, kas būtu risināms valstiskā mērogā, piebilst asociācijas vadītāja.

 

LETA

 

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: