Attīra ostu no atkritumiem

Vecākā kapteiņa vadībā šo svarīgo darbu veic 18 cilvēku, kas veido sešu naftas savākšanas un palīgkuģu komandas.

Pa šiem gadiem ekoloģiskā situācija ostā ir izmainījusies kā nakts pret dienu, saka Andris Heibergs. Agrāk naftas muliņi nepārtraukti tecēja un naftas savācējiem katru maiņu vajadzēja vākt izlijušos naftas produktus. «Tajos laikos kuģiem šļūtenes padeva ar rokām. No šīm gumijas šļūtenēm tecēja naftas produkti. Tagad šī darbība ir automatizēta un naftas produktu nokļūšana ūdenī samazināta līdz minimumam,» skaidro pieredzējušais kapteinis.

Pēdējo gadu laikā Andris Heibergs atminas tikai vienu nopietnu gadījumu, kad ostas akvatorija tikusi piesārņota ar naftas produktiem. Pirms vairākiem gadiem ostā ienāca sauskravas kuģis Tern, kas atklātā jūrā bija sadūries ar naftas tankkuģi. Sadursme notika ziemā, sauskravas kuģa komanda nebija pamanījusi, ka no cauruma naftas tankkuģa korpusā bija ietecējis liels daudzums naftas produktu.

Kad pavasarī Tern ienāca Ventspilī un pietauvojās pie 3. piestātnes kravas uzņemšanai, no tā Ventā burtiski sāka gāzties naftas produkti. Vairākas dienas naftas savācējkuģu komandām vajadzēja strādāt vaiga sviedros, attīrot Ventu no naftas produktiem. Savu palīdzību šajā operācijā Ventspils brīvostas pārvaldei piedāvāja Zviedrijas kolēģi. Tomēr Andra Heiberga komanda godam tika galā ar uzdevumu.

Amizants gadījums no Andra Heiberga darba mūža

Tolaik viņš strādāja uz zvejas kuģa Džankoi, uz kura klāja tieši jūrā no sazvejotām zivīm gatavoja preservus. Reiz komandai līdzi jūrā devās jauniņais. Pavadot jūrā jau otro dienu, kuģa pavārs no sausā piena koncentrāta uzvārījis pusdienās piena zupu. Jauniņais par koncentrātu neko nav zinājis un bijis ārkārtīgi pārsteigts: kā uz kuģa var būt svaigs piens? «Kā, vai tad tu neredzēji kravas telpā govi?» atjokoja pieredzējušie zvejnieki.