Osta izaicinājumu laikā
Jaunais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Igors Udodovs savā jomā nav jaunpienācējs. Viņa 25 gadi Ventspilī saistīti ar Ventspils brīvostas pārvaldi, kur viņš sāka darbu kā mārketinga speciālists. Pirmie nozīmīgie pienākumi viņa karjerā bija saistīti ar rūpniecības attīstības aizsākumiem brīvostas teritorijā.
Tolaik jaunajam mārketinga speciālistam tika uzdots arī izveidot ostā Mārketinga un attīstības nodaļu, kuru viņš pēc tam daudzus gadus vadīja. Vadīt Ventspils brīvostas pārvaldi viņam nācies, kā pats atzīst, sarežģītā laikā – ''vislielāko izaicinājumu laikā ostai''.
Vai Ventspils brīvostas pārvaldnieka amats jums bija vēlamais mērķis profesionālajā karjerā?
– Neslēpšu – no vienas puses, esmu ļoti pateicīgs par man uzticēto atbildību. Ventspils ostā strādāju jau ilgu laiku, tāpēc šo amatu patiešām uztveru kā loģisku nākamo soli profesionālajā attīstībā. Turklāt man bija svarīgi palikt Ventspilī. No otras puses, apzinos, ka osta šobrīd piedzīvo vienu no sarežģītākajiem periodiem savā attīstībā. Priekšā ir ļoti daudz darba, turklāt ne viss ir atkarīgs no Ventspils brīvostas pārvaldes – daudzējādā ziņā situāciju ietekmē ģeopolitiskie notikumi, kuros esam iesaistīti, gribam to vai ne. Tāpēc jūtas ir dalītas – gan prieks, gan izpratne par sarežģīto situāciju, lielo atbildību un gaidāmo darbu.
Atgādiniet, kā veidojusies jūsu karjera Ventspils ostā.
– Šovasar apritēs tieši 25 gadi, kopš strādāju Ventspilī. Sāku kā mārketinga speciālists. Tajā laikā Mārketinga nodaļas vēl nebija, un pēc gada man uzticēja tās izveidi. Turpmākajos gados mans galvenais uzdevums bija rūpniecības attīstība Ventspilī. Varu droši teikt, ka Ventspilī nav neviena rūpniecības uzņēmuma, kura izveidē no Ventspils brīvostas pārvaldes puses es nebūtu piedalījies. Pēdējos trīs gadus faktiski vadīju pārvaldes darbu kā pārvaldnieka vietnieks pēc iepriekšējā pārvaldnieka darba attiecību beigām.
Šo gadu laikā, protams, esmu papildinājis zināšanas ostu jomā ne vien caur pieredzi, bet arī nepārtraukti mācoties. Arī it kā tik klasiskā un šķietami konservatīvā nozarē kā ostas viss diezgan dinamiski mainās.
Paralēli darbam Ventspils brīvostas pārvaldē esmu arī valdes loceklis Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, kur ilgu laiku darbojās jauno uzņēmumu inkubators. Labākajos gados mums izdevās apvienot ap simts jaunuzņēmumu.
No šī klastera izauguši tādi veiksmīgi uzņēmumi kā TestDevLab un zināmā mērā arī Azeron. Tas bija ļoti interesants darbs, un katrs projekts deva atšķirīgu pieredzi.
Es biju viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes padomes izveidotājiem, kas veiksmīgi darbojas joprojām. Ir bijis arī daudz citu iniciatīvu un notikumu, kas soli pa solim novedis līdz šodienai.
Tagad jūsu kompetencē ir ne tikai industriālo teritoriju attīstība, bet arī tradicionālā osta ar visām piestātnēm, kuģiem un kuģošanu.
– Nevar teikt, ka, visus šos gadus strādājot ostā, es nebūtu iedziļinājies citās ostas darbības jomās. Vadības noteiktā mana amata prioritāte bija industriālo teritoriju attīstība, taču es nodarbojos arī ar visas ostas mārketingu kopumā. Savukārt pēdējos trīs gadus, kad es faktiski vadu Ventspils brīvostas pārvaldi, manu pienākumu loks ir kļuvis tik plašs, ka tiešam mārketingam vienkārši vairs neatlika laika. Uzņemoties ostas vispārējo vadību, man bija nepieciešams veikt padziļinātu un rūpīgu problemātisko jautājumu un attīstības virzienu analīzi, lai saprastu, kā uzlabot brīvostas pārvaldes darbību.
Vai varat nosaukt konkrētus piemērus?
– Pēdējo gadu laikā ieviesām dokumentācijas digitālo pārvaldību. Pagājušajā gadā ieviesām kvalitātes vadības standartus ISO-9001. Viens no manas pašreizējās darba jomas aspektiem ir organizatorisko jautājumu efektivitātes celšana, personāla attīstība, ostas tehnisko līdzekļu uzlabošana, kur vēl daudz kas ir jāpaveic. Tuvākajos gados nāksies nodarboties ar ostas flotes modernizāciju, ostas kapteiņa dienesta un satiksmes vadības centra modernizāciju un citiem darbiem, kas objektīvi, iespējams, bija jāveic agrāk, bet, kā saka, otrs labākais laiks pēc vakardienas, kad sākt kaut ko darīt, ir šodiena. Esam situācijā, kad mums ir trīsreiz jāpārdomā katra eiro izlietošana, bet tas tikai nozīmē, ka jāplāno gudri un jādomā efektīvi.
Šobrīd īstenojam projektu 6 miljonu eiro apmērā – vienas no piestātnēm elektrifikāciju, lai prāmja uzturēšanās laikā ostā tā dzinēji darbotos ar elektrību, nevis dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem vairs nebūs jāieelpo prāmju izplūdes gāzes. Šis projekts paredz arī pilnīgu radaru sistēmas pārbūvi un kuģu satiksmes digitālās vadības sistēmas atjaunošanu ostā. Ceram saņemt arī finansējumu no ostu aizsardzības spēju stiprināšanas programmas. Programma paredz 12 miljonu eiro finansējumu gan Ventspils, gan Liepājas ostām. Šo finansējumu plānojam izmantot Apvedtilta rekonstrukcijai, kas tam jau ir nepieciešama, kā arī vairāk nekā 30 metāla boju nomaiņai pret plastmasas bojām, kuras ir vieglāk apkalpot. Plānojam arī apvienot vienuviet visus ostas dienestus, lai nodrošinātu to efektīvāku darbu.
Vēl viens svarīgs aspekts, par ko nopietni domājam, ir ostas kopienas jeb komūnas veidošana. Mēs cenšamies soli pa solim veidot tādu vidi, kurā uzņēmēji, kuri tiešā vai pastarpinātā veidā ir saistīti ar ostu, arī emocionāli jūtas tās daļa. Nu jau vairākus gadus regulāri rīkojam ostas uzņēmēju jeb ostas lietotāju tikšanās, kur aicinām gan ostas, gan brīvostas rūpnieciskā sektora pārstāvjus, arī pašvaldības un valsts institūcijas. Vienā no pirmajām šādām tikšanās reizēm secināju, ka daudzi vadītāji nav pazīstami ar kolēģiem no blakus termināļiem. Vēlamies to mainīt, lai Ventspilī būtu spēcīgi uzņēmēji un spēcīgi uzņēmumi, tiktu veidoti interesanti kopīgi projekti.
Pirms kāda laika aktīvi tika runāts par ostas iesaisti enerģētikas projektu, kas saistīti ar atjaunojamo enerģiju, apkalpošanā. Vai šī tēma joprojām ir aktuāla?
– Šodien nav nevienas ostas Eiropā, kur netiktu domāts un runāts par ūdeņraža ekonomiku. Arī mēs esam sākuši pie tā strādāt. Tomēr nav iespējams runāt par ūdeņraža ekonomiku bez atjaunojamās enerģijas – vēja parkiem uz sauszemes un jūrā, saules parkiem un citiem risinājumiem. Šajā procesā savu vietu ieņem arī Ventspils osta – vispirms jau apkalpojot sauszemes vēja parkus caur termināli Stena Line Ports Ventspils. Kad sāks būvēt vēja parkus atkrastē, osta tiks iesaistīta arī šo objektu apkalpošanā. Kad enerģētikas projekti tiks īstenoti un atjaunojamās enerģijas pieejamība būs plašāka, varēs pievērsties arī ūdeņraža ekonomikas projektiem. Ventspils brīvostas pārvalde jau ir iznomājusi teritorijas dažiem uzņēmumiem, kas gatavojas nākotnē attīstīt šādus projektus. Šī joma, visticamāk, attīstīsies nākamajās desmitgadēs.
Vai Ventspils brīvostas pārvalde atbalsta esošās ražotnes un investorus brīvostas teritorijā?
– Šis darbs nav apstājies. Brīvostā ir izveidots iespaidīgs rūpnieciskais parks. Ventspils brīvostas pārvalde ir uzbūvējusi 50 000 kvadrātmetru ražošanas telpu. Gandrīz visas telpas ir iznomātas ražošanas uzņēmumiem.
Vai izjūtat ģeopolitikas un iestrēgušās ostu reformas negatīvo ietekmi?
– Ventspils brīvosta pārvalda gan valsts, gan pašvaldības īpašumu. Ostu reforma ir valsts un pašvaldības līmeņa jautājums – kad un kā valsts un pašvaldība savā starpā vienosies. Ventspils brīvostas pārvalde veic saimniecisko darbību, mēs nevaram diktēt ne valstij, ne pašvaldībai, kā tām pārvaldīt savu īpašumu. Vietējā līmenī Ventspils brīvostas pārvalde turpina sadarbību ar pašvaldību. Tā vienmēr ir bijis, un tā notiek lielākajā daļā pasaules ostu.
Izskatās, ka tieši nesakārtotās attiecības starp valsti un pašvaldību nenāk par labu ostas darbībai. To apliecina arī vienkāršs salīdzinājums ar kaimiņiem – Liepāju.
– Ja salīdzina tradicionālās ostas, tad Ventspili būtiskāk ietekmē ģeopolitika. Salīdzinājumā ar Ventspili Liepājas ostā tranzīta kravu apjoms ir bijis niecīgs. Liepājas osta attīstījās no militāras bāzes, kur kravas netika pārkrautas, par pārkraušanas bāzi vietējai rūpniecībai. Atšķirībā no Ventspils tā izaugusi par diezgan lielu graudu pārkraušanas centru. Nevaru teikt, ka Ventspils uzņēmējiem šādu iespēju nebija. Katram ir savi iemesli un aizbildinājumi, taču tam nav nekāda sakara ar to, kas ir pārstāvēts Ventspils brīvostas valdē. Ventspils ostas darbību visvairāk ietekmē ģeopolitika. Mēs esam aprēķinājuši, ka sankciju ietekmē Ventspils ir zaudējusi 11–12 miljonus tonnu kravu apgrozījuma. Otra komponente, pēc kuras salīdzinām abas ostas, ir rūpniecība. Ja salīdzina rādītājus, tad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas izlaide uz vienu iedzīvotāju ir augstāka nekā Liepājā.
Bet kāpēc ostā nav redzamas vietējās kravas?
– Nav tā, ka to nav nemaz, vienkārši tranzīta īpatsvars Ventspilī vēsturiski ir bijis vislielākais no visām reģiona ostām, tāpēc, raugoties tikai ciparos ar mīnusa zīmi, var rasties maldīgs iespaids. Prāmju līnija uz Zviedriju ir ļoti labs piemērs, kā osta palīdz vietējās produkcijas eksportam, bet, lai fraktētu atsevišķu kuģi rūpnieciskajām kravām citā virzienā, uzņēmumam jāsaražo noteikta kritiskā masa vai kravai jābūt tādai, ko izdevīgāk eksportēt caur ostu. Lielgabarīta kravas, kokmateriāli, Zviedrijas māju būvniecības buma laikā māju moduļi – tādas kravas, protams, primāri eksportē caur ostu. Tas ir ļoti labi, bet vajag vairāk. Un vienlaikus jāsaka, ka cerēt, ka vietējās kravas apjoma ziņā varēs aizstāt vēsturiskās tranzīta kravas, ir pašapmāns. Latvijā nav tādu kravu apjomu un nekad nebūs. Tieši tāpēc Ventspils stratēģija 2000. gadu sākumā attīstīt rūpniecību bija pareiza. Šo gadu laikā Ventspils ir sasniegusi fantastisku rezultātu, pakāpjoties [pēc rūpnieciskās ražošanas apjoma] no pēdējās vietas starp lielajām Latvijas pilsētām uz trešo vietu pēc Rīgas un Liepājas. Savukārt pēc rūpnieciskās produkcijas izlaides uz vienu iedzīvotāju mēs esam pirmajā vietā Latvijā. Tāpēc nevar teikt, ka Ventspilij būtu slikti rezultāti. Taču tas neatceļ ģeopolitikas negatīvo ietekmi.
Lietuvas osta Klaipēda pagājušajā gadā pārkrāva, pēc dažiem datiem, 38 miljonus tonnu.
– Uz vietējo kravu rēķina! Lietuvā ir savs naftas pārstrādes uzņēmums, kas saņem importēto naftu, pārstrādā to degvielā un lielos apjomos eksportē. Tur ir arī citi uzņēmumi, un viss, ko tie ražo, tiek pārkrauts vienā ostā. To, ka Latvijā tiek ražots maz rūpnieciskās produkcijas, nevar pārmest ostām! Ostas pārvalde nevar uzbūvēt naftas pārstrādes rūpnīcu, taču mēs strādājam pie dažādu pārstrādes uzņēmumu piesaistes, lai nodrošinātu papildu kravas ostā. Ja Kurzemē tiks izveidota vietējā ražošanas bāze, tad ostā būs arī stabilas kravas.
Vai varat pastāstīt par jaunajiem projektiem?
– Man par jauno projektu rezultātiem patīk stāstīt tad, kad lāpsta jau ir zemē un sākas reāla būvniecība vai vēl labāk – kad objekts ir nodots ekspluatācijā. Ja runā par idejām vai parakstītiem nodomu protokoliem, tad šādu projektu mums ir vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā 25 gadu laikā. Lai gan ir realizēti projekti simtiem miljonu eiro apmērā, absolūtais vairākums ideju diemžēl paliek tikai uz papīra. Katra šāda projekta īstenošana ir ļoti sarežģīta, jo pastāv daudz biznesa risku, kas rodas projekta realizācijas procesā un lielākoties nav saistīti ne ar ostu, ne ar Latviju. Tāpēc publiski par projektiem sāksim stāstīt tad, kad tie sāks materializēties.
Kādas ir prognozes šim gadam?
– Šo gadu prognozējam piesardzīgāk, nekā noslēdzām pagājušo gadu, jo karš turpinās. Mūsu prognoze balstās uz tirgus izpēti un termināļu aptaujām, jo Ventspils brīvostas pārvalde pati kravas nepārkrauj. Šogad prognozējam pārkraut 7,2 miljonus tonnu. Mēs jūtamies tik labi, cik labi privātie termināļi spēj sev nodrošināt darbu.
Jūs esat strādājis Ventspils brīvostas pārvaldē gan ar pašvaldības līdzdalību, gan bez tās. Kuram modelim dodat priekšroku?
– Atturēšos kritizēt gan pašreizējo, gan iepriekšējo vadību viena iemesla dēļ – situāciju toreiz un tagad nav iespējams salīdzināt. Šobrīd mēs strādājam faktiski ģeopolitiska mēroga krīzes režīmā. Esmu pārliecināts un ceru, ka katrs savā amatā gan toreiz, gan tagad konkrētajos apstākļos ir darījis un dara visu iespējamo, lai osta un pilsēta attīstītos. Ir skaidrs, ka valstij ir vairāk un globālākas rūpes nekā pašvaldībai. Taču, kad Ventspils brīvostas pārvaldei bija nepieciešamas kredītbrīvdienas, valdība tās piešķīra – ne bez valdes locekļu iesaistes un ne bez pašvaldības atbalsta.
Vai piekrītat, ka bez kredītbrīvdienām Ventspils brīvostas pārvaldei draudēja bankrots?
– Jebkurā situācijā var atrast risinājumu. Tā situācija tika atrisināta, un tas ir galvenais. Runāt tagad par to, kas būtu, ja būtu, nav jēgas. Ļoti rūpīgi sekojam līdzi finanšu situācijai, esam izstrādājuši dažādus attīstības scenārijus, ņemot vērā to, ka neviens nevar pateikt, kā attīstīsies situācija pasaulē. Plānotās investīcijas esam sabalansējuši ar pieejamo rocību, un tas ir būtisks priekšnosacījums attīstībai nākotnē.
Osta Ventspilī pēc rakstiskām liecībām ir bijusi vismaz 760 gadus un piedzīvojusi dažādus laikus, un dažādi laiki vēl ir priekšā.
Noslēgumā gribu arī īpaši uzsvērt ostas pārvaldes komandas lomu. Skaitliski šobrīd esam mazākā no lielo ostu pārvaldēm, bet gribas teikt, ka esam ļoti efektīva komanda. Aizvadītajos gados esam piedzīvojuši lielas pārmaiņas, un tas ne vienmēr ir bijis viegli pārvaldes darbiniekiem, bet ir sajūta, ka esam labi rūdījušies un apņēmības pilni arī tālāk droši skatīties izaicinājumiem tieši acīs.














Komentāri (3)
Jautājums vietā, bet problēma, manuprāt, ir plašāka.
Ventspils ostā gadiem viss balstās uz vīzijām un iecerēm, bet reālu projektu ir maz.
Pie šādas situācijas rodas arī neizpratne par prioritātēm – vienlaikus tiek runāts par izaicinājumiem un taupību, bet redzam arī izdevumus, kas no malas neizskatās kritiski nepieciešami.
Tāpēc galvenais jautājums:
kad redzēsim reālus, strādājošus projektus, nevis tikai vīzijas?
Tieši tā, Lienīte! Jūs trāpījāt desmitniekā par šīm portāla vadības "vīzijām" un dīvainajiem "izdevumiem". Bet vai jūs zināt, kas slēpjas aiz šiem skaistajiem vārdiem tieši šobrīd?
Viņu jaunais "reālais projekts" ir atdot 130 hektārus Ventspils zemes (Dzintaru 68) "čaulas" firmai SIA "PurpleGreen Energy C" ar smieklīgu 2800 eiro pamatkapitālu. Un pats trakākais – šīs "vīzijas" mātes uzņēmumam (Aksedo grupa) ir oficiāls 388 244 eiro liels nodokļu parāds valstij un tas no janvāra slēpjas no kreditoriem TAP procesā (lieta C770977626)!
Jūs prasāt par prioritātēm? Šis iecerētais amonjaka/ūdeņraža monstrs patērēs 70% no visas Latvijas elektrības, un jaunu tīklu izbūvi uzkraus mums visiem elektrības rēķinos caur tarifiem (jaunais OIK 2.0).
Tādas lūk viņiem ir prioritātes "izaicinājumu laikā" – atdot pilsētas zemi bankrotējošiem shēmotājiem, izcirst 40 hektārus aizsargmeža un stāstīt mums pasakas par "zaļo nākotni".
Apsveicam jauno pārvaldnieku I. Udodova kungu! 👏
Lieliska intervija un skaisti vārdi par "izaicinājumiem"! Jums kā pieredzējušam speciālistam (25 gadi nozarē!) noteikti nebūs grūti atbildēt uz vienu mazu jautājumu ventspilniekiem:
Kā tas nākas, ka jūsu vadītā Brīvosta tieši šobrīd atdod 130 hektārus (Dzintaru 68) "čaulas" firmai SIA "PurpleGreen Energy C" ar 2800 eiro kapitālu?
Vai jūsu "25 gadu pieredze" jums nelika ieskatīties VID datu bāzē? Jo tur melns uz balta rakstīts, ka šī projekta reālajiem īpašniekiem (Aksedo grupa) ir 388 244 eiro nodokļu parāds un viņi slēpjas no kreditoriem TAP procesā (lieta C770977626).
Vai Ventspils ostas jaunā stratēģija ir atdot stratēģiskās zemes un mežus bankrotējušiem shēmotājiem, kuri grib uzkārt mums toksisku amonjaku? Gaidīsim jūsu atbildi, Udodova kungs!