Top ostas ceļi un pilsētas ielas

Pa ielām, kas reizē ir arī pievedceļi Ventspils brīvostas teritorijai un otrādi, pārvietojas ne tikai kravas transports. Ik dienu tās izmanto gandrīz katrs ventspilnieks. Kā skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis, protams, ka pievadceļu termināļiem galvenais mērķis un uzdevums ir, lai kravu un transporta plūsma uz un no termināļiem būtu maksimāli ērta.

Taču vienlaicīgi šos ceļus izmanto arī pilsētnieki dodoties no un uz darbu vai vienkārši pārvietojoties pa pilsētu, un varbūt pat neiedomājas, ka šos ceļus ir uzbūvējusi Brīvostas pārvalde.

Pilsētniekiem ieguvums ir acīm redzams – jo satiksme sakārtota un bedrīšu mazāk, jo retāki autoservisa apmeklējumi un ērtāka pārvietošanās.

Pēdējos gados viena no Eiropas prioritātēm ir pēc iespējas vairāk tranzīta plūsmu virzīt pa ūdens ceļiem, veidojot pievedceļus ostām. Par tādiem uzskatāmas arī automaģistrāles, dzelzceļi un gaisa ceļi. Ventspils šim nolūkam ir ļoti pateicīga.

Ventspils brīvostas pievedceļi ir nozīmīgi arī valsts mērogā, tādēļ ne velti pieejams Eiropas fondu finansējums tik vērienīgu projektu realizācijai kā abi Ventas tilti un Prāmju terminālis. Tieši Ventspilī, kur atrodas brīvostas Prāmju terminālis un tam blakus esošās prāmju piestātnes sākas Eiropas nozīmes transporta ceļa E22 maģistrāles Latvijas posms.

E22 automaģistrāle sākas Lielbritānijā, tālāk ved pa Vāciju un Zviedriju un pa jūru nonākot Ventspilī, tas tālāk ved līdz pat Krievijas vidienei. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, kuru veiksmīgi apguvusi Brīvostas pārvalde atbilstoši Transporta attīstības nacionālai programmai, ir paredzēts Transeiropas autoceļu tīkla attīstībai.

Nesen ekspluatācijā tika nodots tilts pār Ventu. Gan paceļamā, gan Apvedtilta, Sarkanmuižas dambja, Kurzemes ielas posma rekonstrukcija un Prāmju termināļa būvniecība bija pirmā kārta ostas pievedceļu sakārtošanas plānos. Iestājoties pavasarim, atsāksies būvdarbi virknē ielu.

Garš ir to ielu posmu saraksts, ko ar lielu Eiropas Savienības fondu atbalstu plānots sakārtot tuvāko piecu gadu laikā. Ceļu būvniecības darbi tiešām plānojas vērienīgi, kas nozīmē, ka būs nodrošināts darbs ceļu remonta speciālistiem. Pilsētā būs aizvien vairāk sakārtotu ielu un teritoriju.

Tomēr galvenie mērķi, rekonstruējot un izbūvējot jaunus ielu un ceļu posmus, ir atvieglot tranzītkravu plūsmu un veidot atbilstošu infrastruktūru investoru piesaistei, kas mūsu pilsētā atvērtu savas ražotnes un radītu aizvien jaunas darba vietas.

Pieredze liecina, ka Ventspils brīvostas stratēģija, attīstot ceļu un nekustamo īpašumu infrastruktūru, bijusi veiksmīga. Ne velti vairāki no uzņēmējiem, apzinot situāciju arī citās Baltijas valstīs un Latvijas pilsētās, tieši šī iemesla pēc izvēlējušies Ventspils brīvostas speciālo ekonomisko zonu.

Taču ES struktūrfondu projektu ietvaros plānoti arī tādi būvdarbi, kas nebūs tik uzskatāmi ikvienam pilsētniekam, tomēr ostas attīstībai ļoti nozīmīgi. Pirms paceļamā tilta – vietā, kur, garām braucot nereti pamanām Dzelmi un peldošo celtni, paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu piestātni – Tilta termināli.

Lai to īstenotu, nepieciešama arī jauna pievedceļa izbūve no viadukta uz piestātni. Plānota arī dziļūdens piestātnes rekonstrukcija naftas terminālī. Vienlaikus tiek gaidīts ES projekta apstiprinājums no Briseles, lai sāktu sauskravas termināļa celtniecību. Tas atradīsies Ventas kreisajā krastā – teritorijā starp tiltiem.

Iecerēts, ka šajā terminālī pārkraus kokmateriālus un citas birstošās, beramās kravas. Kā skaidro Mazalis, šis terminālis arī ir viens no iemesliem, kādēļ ostā nepieciešams paceļams tilts. Lai tilta mehānisms „neierūsētu”, gaidot jauno termināli, ik pa laikam nakts stundās tilts tiek pacelts.