Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ostas darbu, ir meteoroloģiskie apstākļi. Tāpēc Ventspils brīvostas speciālisti cieši sadarbojas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC), kā arī darbā izmanto vietējo meteostaciju rādījumus.

Oficiālo informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem un prognozēm brīvostas darbinieki regulāri uzzina no LVĢMC sinoptiķiem. Ostas kapteinis Arvīds Buks informē, ka brīvosta no meteoroloģijas centra regulāri divas reizes diennaktī saņem laika prognozi Baltijas jūrā un Ventspilī, bet vairākas reizes diennaktī – fiksētos meteoroloģiskos datus.

 

Katram citādas prasības pret vēju

Ar LVĢMC Ventspils novērojumu staciju regulāri sadarbojas arī ostas uzņēmumi. Stacijas speciālists brīdina uzņēmumus par vēja stiprumu un virzienu, turklāt katram no tiem meteoroloģiskie apstākļi, kad svarīgi saņemt operatīvo informāciju, ir atšķirīgi. Piemēram, uzņēmumam Kālija parks LVĢMC dežurants ziņo, ja vējš sasniedz 3–10 m/s, AS Ventspils Grain Terminal – 5–10 m/s, savukārt Ventspils Zivju konservu kombinātam meteoinformāciju ir svarīgi saņemt, ja vēja stiprums ir no 0–8m/s. Uzņēmumi tiek informēti arī par nokrišņiem. Šie dati ir ļoti nozīmīgi, jo ne visos laika apstākļos ostā drīkst pārkraut ogles, graudus, amonjaku, kūpināt zivis un veikt citus darbus, kas saistīti ar putekļu un smaku izplatīšanos.

 

Vējā kuģim jāiet šķībi

Ventspils brīvostas noteikumos ir minēti noteikti meteoroloģiskie apstākļi, kas nosaka kuģošanas režīmu ostā un pieostas akvatorijā, informē ostas kapteinis Buks. Brīvostas pienākums ir nodrošināt ostā vajadzīgo dziļumu un drošu kuģošanu. «Ja kuģa sānos pūš spēcīgs vējš, tas nevar iet pa kursu taisni, bet tam jādodas šķībi – tā, lai vējš kuģi nestu pa vajadzīgo līniju,» skaidro ostas kapteinis. Brīvostas noteikumos minēts, ka vidēja izmēra kuģu – gāzes, ķīmisko kravu tankkuģu un sauskravu kuģu, kas nav garāki par 185 m, kā arī naftas un naftas produktu tankkuģu, kas nav garāki par 235 m – ienākšana un iziešana no brīvostas ir atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/s vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm, savukārt lielāki kuģi var ienākt ostā un iziet no tās, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/s. Prāmji, kas uz Ventspils ostu veic regulāros reisus, ostā var ienākt bez loču palīdzības, tāpēc tie var ienākt arī tad, ja vēja stiprums ir līdz 20 m/s. Tādos apstākļos tie piesaista velkoņu palīdzību. Jāpiezīmē, ka loču pārvietošanās jūrā pa trapu no loča kutera uz kuģa vai otrādi stiprā vējā ir ļoti bīstama.Buks uzsver: «Ir tāda īpatnība, ka osta pavisam aizvērta nekad nedrīkst būt.

 

Ja vētras laikā mazs kuģītis ir jūrā un vēlas ienākt paslēpties ostā, lai tas jūrā neaizietu bojā vai viļņi to nesaklapētu, tas ir jāielaiž ostā. Taču lielākiem kuģiem ienākšana ostā sliktos laika apstākļos ir bīstama procedūra, tāpēc tā ir limitēta pēc vēja stipruma. Ja uznāk liela vētra, šādam kuģim drošāk ir palikt jūrā.» Tādas situācijas, kad laika apstākļu dēļ ilgāku laiku kuģu kustība ostā ir ierobežota, nav biežas. Kā ievērojis ostas kapteinis, parasti dienās, kad no rīta pūš stiprs vējš, vakarā tas jau rimies, taču pērn decembrī bija trīs diennaktis, kad stipro vēju dēļ neviens kuģis ostā neienāca.

 

Ostas noteikumos ir arī punkts, ka ar ostas kapteiņa atļauju kuģis var ienākt ostā vai iziet no tās arī stiprākā vējā nekā iepriekš minēts. Buks apliecina, ka šādu lēmumu ir pieņēmis diezgan bieži – ja vējš pūš no krasta, viļņu jūrā nav, un kuģošanai šādi laika apstākļi nav sevišķi bīstami.

 

Drošībai – brīvostas meteostacijas

Brīvostai ir arī pašai savas meteoroloģiskās stacijas, kas paredzētas darba operativitātei. Piemēram, ja vietējā stacija uzrāda, ka vējš ir nokrities līdz 10 m/s, kuģa kapteinis var pieņemt lēmumu doties jūrā. Viena no brīvostas meteostacijām izvietota 37. piestātnē pie Dienvidu mola,otra atrodas līdzās skatu tornim pie mola stāvlaukuma, bet trešā – uzVentastilta. Vēja stiprumu un virzienu tur fiksē kopš tilta rekonstrukcijas, bet kopš decembra meteostacijai pievienots arī ūdens līmeņa un straumes mērītājs. Jaunā meteostacija brīvostai bija nepieciešama vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, ūdens līmenis šai vietā, kas atrodas krietnu gabalu līdz jūras vārtiem, var krietni atšķirties, īpaši palu laikā, otrkārt, tiltu var pacelt tikai tad, ja vēja stiprums ir mazāks par 15 m/s, treškārt, jaunā stacija mēra arī straumes. Ikdienā dati tiek nolasīti no visām minētajām stacijām, jo tas garantē papildu drošību.

 

Mainīgais ūdens līmenis

Brīvostas Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs uzsver, ka meteoroloģiskā informācija ir ļoti svarīga, jo, izvērtējot to, tiek pieņemti lēmumi par darbību ostas teritorijā. Kuģošanas atbalsta dienesta rīcībā ir trīs kuģi – ostas padziļināšanaskuģis Dzelme, hidro­grāfijas kuģis Kapteinis Orle un dziļuma mērīšanas kuteris Skauts. Katrs no tiem var strādāt noteiktos meteoroloģiskajos apstākļos. Zinot vēja virzienu un ātrumu, var izvēlēties, vai kuģis Dzelme var strādāt jūrā vai arī ostas teritorijā. Kuģa Kapteinis Orle uzdevums ir apkalpot bojas, pēc lielākām vētrām tās mēdz būt aiznestas viļņu, straumju un vēja virzienā; ņemot vērā šo informāciju, ir zināms, kur bojas meklēt. Lai darbu varētu veikt nelielais kuģītis Skauts, jāzina, cik stiprs ir vējš, vai tas maz var uzsākt kustību ostā. Taču par vissvarīgāko meteoroloģisko informāciju Kornijanovs uzskata ūdens līmeni. Tas mainās katru dienu, un no tā ir atkarīgs, ar kādu iegrimi kuģis izies no ostas un cik lielu maksimālo kravu drīkstēs pārvadāt.

 

Par to, kāpēc laika apstākļu mērījumi LVĢMC Ventspils novērošanas stacijā reizēm atšķiras no brīvostas meteostaciju fiksētajiem datiem, stāsta meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna:

Atšķiras LVĢMC un brīvostas meteostaciju novietojums. Mūsu centra meteostacijas ir uzstādītas vietās, kas pēc iespējas vairāk raksturo dabisko vidi un kas atbilst starptautiski noteiktiem kritērijiem. Dabiskais apaugums – meži, mājas, pilsētas infrastruktūra – ievērojami nobremzē vēju. Savukārt viena no brīvostas stacijām atrodas gandrīz jūras vidē, kur vējam nav šķēršļu un kur tas var ieskrieties. Pilsētā nekad nebūs tik stiprs vējš, kāds tas ir pie mola, toties ostas darbā vietējās stacijas uzrādītie mērījumi ir ļoti noderīgi un svarīgi, jo visprecīzāk ataino klimatisko situāciju vietā, kur kuģi iziet jūrā. Vētras laikā atšķirība vēja stipruma mērījumos var būt 5 m/s un pat vairāk. Brīvostas stacijas mērījumi ir ļoti vērtīgi arī mūsu dienestam.

 

 

37. piestātnē uz navigācijas zīmes uzstādīta ļoti moderna meteostacija bez kustīgām detaļām. Tā nosaka vēja virzienu un vēja ātrumu, kā arī mēra ūdens līmeni. Dati tiek saglabāti modemā un ik pēc 10 minūtēm informācija automātiski nosūtīta uz Brīvostas pārvaldes serveri. Meteostacija izvietota atklātā vietā un kuģu bortu augstumā – reālos kuģošanas apstākļos.

 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mariogrāfs, kas mēra ūdens līmeni, Jahtu ostā uzstādīts jau padomju gados, bet joprojām ir ļoti svarīgs darba instruments. Ja pēkšņi saniķotos visi datori, kuros redzami dati no mūsdienīgajām meteostacijām, šī ierīce būtu vienīgā, kas uzrāda ūdens līmeni ostā.

 

Ostas uzraugs Vladimirs Macko e-pastā regulāri saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ostas uzraugs monitorā arī vēro informāciju no meteostacijas, kas izvietota uz tilta.

 

Meteostacija, pēc kuras vadās ostas kapteiņdienesta speciālisti, novietota līdzās skatu tornim pie Dienvidu mola stāvlaukuma.

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: