"Financial Times" augstu novērtē brīvostas darbu

Ieguldījums pievedceļu sakārtošanā un industriālās jeb ražošanas zonas attīstībā kārtējo reizi novērtēts arī starptautiskā ekspertu līmenī. Prestižais Financial Times pētījums šoreiz uzteic Ventspils brīvostas darbu investīciju piesaistē.

FDI Intelligence pasaules brīvās ekonomiskās zonas vērtē jau vairākus gadus. Agrāk lietotā metodoloģija nosauca nākotnes brīvās ekonomiskās zonas, atsevišķi nodalot ostu zonas, savukārt šobrīd FDI vērtē šībrīža daudzsološākās un investoru piesaistē veiksmīgākās brīvās ekonomiskās zonas. Pētījumā tiek iekļautas speciālās ekonomiskās zonas, valsts institūcijas un investīciju piesaistes struktūras visā pasaulē.

Pēc īpaši izstrādātiem kritērijiem FDI eksperti arī šogad vērtēja katru zonu. Atsevišķas speciālās ekonomiskās zonas, kas neieguva visaugstāko punktu skaitu, bet, pēc ekspertu domām, pelnījušas īpašu vērību, saņēma atzinības dažādās nominācijās. Ventspils brīvosta ieguva trīs balvas – par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku attīstību un infrastruktūras uzlabojumiem.

Piešķirot Ventspils brīvostai balvu par darbības globālo mērogu, eksperti novērtējuši tās īstenoto aktīvo mārketingu starptautiskā mērogā. Īpaši tiek izcelta Ventspils brīvostas mājaslapa, jo tajā investoriem nodrošināta plaša informācija četrās valodās, tostarp ķīniešu.

Atzinību guvušas īstenotās tiešā mārketinga kampaņas Skandināvijas valstīs, Vācijā, Krievijā un Ķīnā, kā arī aktīvā dalība vadošajos nozares pasākumos Eiropā, Āzijā un Amerikā.

Balva par ražošanas ēku un infrastruktūras attīstību Ventspils brīvostai piešķirta, novērtējot ieguldījumu kā esošās infrastruktūras attīstībā, tā arī jaunu ražošanas platību būvniecībā un attīstības veicināšanā.

Ventspils industrializācijas process mērķtiecīgi tika uzsākts 2002. gadā, un pašvaldības un brīvostas īstenotās aktivitātes ir devušas rezultātu: 12 gadu laikā rūpnieciskās produkcijas izlaides rādītāji Ventspilī palielinājušies 21 reizi, bet eksporta apjoms – pat 40 reizes.

Tāpat īpašā balva Ventspils brīvostai tikusi par infrastruktūras uzlabojumiem – pievedceļu būvniecību un rekonstrukciju, jaunu termināļu celtniecību, kā arī citiem ostas rekonstrukcijas darbiem.

Par globālo uzvarētāju FDI pētījumā šogad kļuvusi DMCC brīvā zona Apvienotajos Arābu Emirātos, bet Eiropas reģionā visvairāk punktu ieguvusi Katovices speciālā ekonomiskā zona Polijā. Īpašu atzinību saņēmusi arī Klaipēdas speciālā ekonomiskā zona.

FDI Intelligence ir Financial Times ltd. grupas daļa, kas specializējas jomās, kas saistītas ar tiešajām ārvalstu investīcijām un šo investīciju piesaisti.

Tehnoloģiju parks strauji izaudzis

Viens no piemēriem, kas raksturo industriālās zonas izaugsmi un ražošanas platību izveidi, ir Augsto tehnoloģiju parka attīstība. No vienas ēkas desmit gadu laikā tas izaudzis līdz pat mazai ražošanas pilsētiņai, kurā koncentrētas tehnoloģiju nozares – elektronika, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Nesen tika atklāts jaunuzbūvētais Elektronikas centrs, kurā savu darbību paplašināja Ventspils Elektronikas fabrika, kā arī vairāki citi nozares uzņēmumi. Šobrīd pēdējie būvniecības darbi, gatavojoties ēkas nodošanai, norisinās arī Tehnoloģiju centrā.

Uzņēmuma Ostas celtnieks darbinieki vēl aktīvi rosās, lai tuvāko dienu laikā ēka tiktu pabeigta un tās jau zināmie nomnieki varētu sākt ražošanas iekārtu uzstādīšanu.

Lielāko no trim tehnoloģiju centrā izbūvētajām ražošanas zālēm 1200 kvadrātmetru platībā un tai piegulošās biroja telpas nomās vācu uzņēmums Wasserkabel Montage Baltic. Interesanti, ka jau šobrīd šim uzņēmumam iznomājamās daļas otrā stāva griestos izbūvēta Wasserkabel Montage Baltic piedāvātā tehnoloģija – kapilārcaurules. Kā atklāj uzņēmuma pārstāvis Hanss Ebhards Šmits, Ventspilī tiks ražotas jaunās paaudzes apkures un kondicionēšanas sistēmas, kuras izmantos atjaunojamos enerģijas resursus – sauli, zemi un vēju. Turklāt līdztekus ražošanai svarīga būs arī šo siltumiekārtu montāžas sadaļa, tādēļ potenciāls ir arī sadarbībai starp uzņēmumu un Ventspils augstskolu un tehnikumu, apmācot cilvēkus šādu iekārtu uzstādīšanā.

Kopumā jaunuzbūvētajā Tehnoloģiju centrā būs trīs ražošanas telpas, kā arī biroja telpas uzņēmumiem, kuri nomās ražošanas platību. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro, no tām gandrīz 40% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopējā ēkas platība ir 4200 kvadrātmetri, un tā piemērota dažādām nozarēm – mašīnbūvei, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai u.c. Gan Tehnoloģiju centra, gan Elektronikas centra ražošanas ēku būvniecības projekts ticis īstenots Eiropas Savienības līdzfinansējuma programmā Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Elektronika, mašīnbūve un metālapstrāde ir tās nozares, kas brīvostas industriālajā zonā attīstās visstraujāk un kurās izdevies piesaistīt vislielākās investīcijas. Likumsakarīgi, ka pēdējie statistikas dati par rūpniecību Latvijā apliecina, ka elektronika šobrīd ir viena no retajām, kura turpina izaugsmi.

Nozīmīgs faktors investoru piesaistē ir sakārtota infrastruktūra. Pēdējo piecu gadu laikā brīvosta veikusi vērienīgas investīcijas pievedceļu izbūvē un rekonstrukcijā. Piecu gadu laikā sakārtotas un labiekārtotas kopumā 40 pilsētas ielas un laukumi, kas vienlaikus ir arī ostas termināļu vai industriālo zonu pievedceļi. Šiem mērķiem attiecināmajās izmaksās izlietoti 35,9 miljoni eiro, no kuriem 30,5 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Šogad ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijas darbi veikti 11 objektos. Ievērojamas izmaiņas šogad notikušas Inženieru ielā, posmā no Dzeņu ielas līdz Katoļu ielai asfaltētais ceļa segums nomainīts pret bruģakmeni, izbūvēts veloceliņš un atzars no maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas, kā arī lietus kanalizācija. Savukārt posmā no Kuldīgas ielas līdz Pļavas ielai nostiprināts ceļa segums, asfalts daļēji nomainīts pret bruģakmeni. Tāpat pārbūvēta Celtnieku iela, kas ved uz Augsto tehnoloģiju parku.