Labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Nezināšana rada dažādus pieņēmumus un mītus, īpaši ventspilniekiem jutīgajos vides jautājumos. Brīvostas speciālās ekonomiskās zonas ražošanas uzņēmums SIA Bio-Venta tieši tādēļ aicina iedzīvotājus uz atvērto durvju dienām un atklāti rāda, kas notiek rūpnīcā, kurā no rapšiem top biodīzelis. Piedāvājam ieskatu ražošanas procesā.
Viss sākas arī izejvielas piegādi rūpnīcai, kura atrodas Ventspils brīvostas industriālajā zonā, līdztekus citiem VK Tranzīts holdinga uzņēmumiem – SIA Ventall Termināls, SIA VARS un AS Ventamonjaks. Rapša sēklas tiek atvestas gan autofurgonos, gan vilciena vagonos pa dzelzceļu.
No katras kravas vispirms tiek ņemti sēklu paraugi, kuriem laboratorijā izmēra eļļas īpatsvaru, mitrumu un nosaka attiecīgu kvalitātes pakāpi. Ja tā ir atbilstoša degvielas ražošanai, sēklas nogādā speciālās tvertnēs jeb silosos. Tajos Bio-Venta vienlaicīgi var uzglabāt 20 000 tonnas rapša, kas savukārt ir 25% no kopējā rapšu sēklu pārstrādes apjoma. Pārējais rapšu sēklu apjoms uzņēmumam tiek piegādāts pakāpeniski.
Tālāk rapsis nonāk eļļas spiešanas un attīrīšanas cehā. Vispirms sēklas iziet vairākus attīrīšanas posmus, tālāk tās tiek nogādātas uz svariem un padotas spiešanai.
Rapša sēkla tiek uzkarsēta un presēta. Rezultātā iegūst eļļu, kā arī cieto masu – rapšu raušus. Arī tie ir biodīzeļa ražošanas blakusprodukts, kas tiek izmantots kā lopbarība. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, tieši šajā posmā – no rapša uzkarsēšanas – arī izplatās tā dēvētais pankūku cepšanas aromāts, ko nereti jūt arī pilsētas iedzīvotāji. Taču tajā nav nekā kaitīga.
Iegūtā eļļa tiek novadīta speciālos rezervuāros, un ražošanas process norisinās slēgtā sistēmā.
Eļļa tiek rūpīgi attīrīta no piemaisījumiem: galvenokārt no brīvajām taukskābēm un fosfatīdiem. Kā skaidro ķīmijas tehnologs, SIA Bio-Venta ražošanas direktors Indulis Stikāns, attīrīšanai tiek izmantoti dažādi reaģenti, tai skaitā citronskābe.
Seko biodīzeļa iegūšanas process. Eļļai tiek piejaukts metanols un katalizatori, kas paātrina procesus pārējās izejvielas un katalizatori. Galvenajā reaktorā pa dažādiem cauruļvadiem ieplūst izejvielas, sajaucas kopā un notiek transesterifikācijas reakcija. Viss tiek kontrolēts ar datorsistēmas palīdzību, bet pats process notiek slēgtā sistēmā.
Tālāk maisījums nonāk tvertnē, kur turpinās reakcija – tas sadalās divos slāņos. Augšpusē nostājas biodīzeļdegviela, bet apakšā – glicerīns.
Ar biodīzeļdegvielas atdalīšanu process nebeidzas. Iegūtā degviela vēl nav izmantojama automašīnās. Vispirms tā jāpielāgo Eiropas Savienības standartiem, jāattīra mehāniskās daļiņas, sāļi, ūdens un citas vielas. Noslēgumā tiek ņemti paraugi, un, ja viss ir standartiem atbilstoši, degviela tiek novadīta uz noliktavas tvertnēm un tālāk atkal pa autoceļiem, dzelzceļu un jūras ceļiem piegādāta klientiem.
Ražošanas procesā rodas arī vairāki vērtīgi blakusprodukti.
Jau pašā sākumā no izspiestā rapša top rapšu rauši lopbarībai, bet ķīmisko reakciju rezultātā tiek iegūts arī kālija sulfāts un glicerīns.
Iegūtais kālija sulfāts, ko vēl papildus mazgā un attīra, tiem izmantots par augsnes minerālmēslojumu. Savukārt destilēto glicerīnu izmanto farmācijā, kosmetoloģijā un daudzās citās nozarēs.
Ražošana notiek automatizēti, rūpnīca ir moderni aprīkota gan ar drošības, gan datu kontroles iekārtām. Biodegvielas ražošanu nodrošina 60 cilvēku liela komanda. Latvijā gan tiek patērēta vien niecīga daļa no Bio-Ventā saražotās degvielas, lielāko daļu eksportē.
Komentāri (0)