Tauriņš: «Jūra plus ceļi – Latvijas iespēja»

Tiek minēts, ka Stena Line iecerējusi investīcijas un tālāku attīstību Latvijā. Vai plāni ietver arī konteinerpārvadājumus un pasažieru pārvadājumu attīstību?

– Stena Line prāmju līnijām, kas kursē uz Latvijas ostām, primārais uzdevums ir nodrošināt Ro-Ro funkciju, kas nozīmē transporta līdzekļu operatīvu apkalpošanu, veidojot savienojumu starp autoceļiem. Tas paredz arī uzņemt ar šo satiksmi saistītos pasažierus pienācīgā komforta līmenī.

Specializēto konteinerpārvadājumu attīstībai reģiona ekonomika pagaidām nerada nepieciešamo pieprasījumu. No Baltijas valstīm uz Zviedriju, piemēram, ja paskatāmies, ir ļoti ierobežota konteineru plūsma, un šobrīd nevienai specializētajai konteineru līnijai nav tiešā reisa no Zviedrijas uz Latviju. Taču tas nenozīmē, ka nav iespējams pārvadāt konteinerus. Arī Stena Line pārvadā konteinerus, izmantojot specializētus treilerus. Respektīvi – konteiners tiek likts uz platformas, kas nodrošina konteinera uzvilkšanu un novilkšanu no tā.

Situācija var mainīties, ja tiek attīstīti multimodālie koridori un kravas maršruti sākas un beidzas reģionā, kur normāli nav pieejams autotransporta pārvadājums. Piemēram – ja mums maršruts sāktos Kirgizstānā, tad tiešām grūti būtu iedomāties, ka transporta līdzeklis tādā veidā, kā uzsāk kustību Kirgizstānā, brauktu, pieņemsim, līdz pat Zviedrijai. Turklāt tas nav jautājums tikai par tehnisko iespēju aizbraukt, – tas ir arī jautājums par autopārvadājumu atļaujām, tas ir jautājums par šoferu vīzām, viņu spēju komunicēt. Tā ka šie ir tie faktori, kas samazina iespēju izmantot autotransporta pārvadājumus tālajos maršrutos un palielina konteineru pārvadājumu iespējas. Taču tam tiešām nepieciešams attīstīt intermodālos pārvadājumus, lai mēs varētu runāt par kravu reģioniem, kas ir attālāk no Baltijas un Latvijas.

Kāds ir jūsu skatījums uz prāmju satiksmes attīstību Latvijā vispār, vai tai ir perspektīva? Konkrēti Ventspilī pārvadājumu apjoms aizvien aug. Vai ir potenciāls augt vēl vairāk vai robeža ir sasniegta?

– Prāmju satiksme ar Latviju un citām Baltijas valstīm ir Eiropas Savienības mobilitātes infrastruktūras būtiska sastāvdaļa un nodrošina Baltijas valstu integrāciju kopējā sistēmā, vienlaicīgi veicinot ekonomisko aktivitāti. Šo lomu vēl vairāk uzsver fakts, ka Baltijas valstu dzelzceļa infrastruktūras sliežu platums atšķiras no citās ES valstīs izmantotā un tādēļ dzelzceļa transporta iespējas ir ļoti ierobežotas. Prāmju satiksmes attīstība nākotnē ir atkarīga gan no ekonomikas attīstības tempiem Latvijā un Baltijā, gan no mūsu spējas piesaistīt plašāku apkalpošanas reģionu, līdz pat Ķīnai, veidojot intermodālā transporta savienojumus ar reģionālajiem centriem Krievijā un NVS valstīs.

Nesen intervijā paudāt viedokli, ka Latvijai būtu izdevīgāk novirzīt autopārvadājumus no ceļiem uz prāmju līnijām, jo tādiem pārvadājumiem būtu augstāka pievienotā vērtība Latvijā. Taču, lai to izdarītu, valstij un pašvaldībām jāsper konkrēti soļi. Kādi tie būtu?

– Vispirms precizēšu, ka runa ir par autopārvadājumiem, kas tranzītā, praktiski neapstājoties, šķērso mūsu valsts teritoriju un paliek mūsu atmiņā tikai ar izdangātiem ceļiem un nekārtībām uz robežas. Situācijai var palīdzēt gan attiecīgi virzīta nodokļu un nodevu politika, gan infrastruktūras projektu prioritizācija.

Vai Ventspils prāmju līnijas konkurē ar Rīgu, Liepāju?

– Ventspils prāmju līnijas tiešā veidā nekonkurē ar citām, bet drīzāk papildina tās. Ventspils un Liepājas prāmju grafiki ir savstarpēji saskaņoti, bet prāmju līnija no Rīgas uz Stokholmu pamatā darbojas pasažieru segmentā un spēj uzņemt tikai ļoti ierobežotu kravas apjomu.

Jautājums, kas interesē Ventspils iedzīvotājus, – vai uz prāmjiem pasažieriem ir tāds pats servisa līmeni kā uz kruīza kuģiem, piemēram, tiem, kas kursē no Rīgas uz Stokholmu?

– Kruīza kuģi ir specializējušies uz pasažieru segmentu, un ir diezgan loģiski, ka uz tiem ir lielākas izklaides iespējas. Ventspils iedzīvotājiem iespēja tieši ceļot no savas ostas uz Zviedriju un Vāciju ir tādēļ, ka pašvaldība un ostas vadība ir spējušas piesaistīt kravu plūsmu un attīstīt vietējo ražošanu.

Esat uzskatāms par vienu no Latvijas loģistikas ekspertiem, tādēļ – kā vērtējat līdzšinējo valsts un pašvaldību, kas pārstāv lielākās Latvijas ostas, darbības nozares attīstībai?

– Latvijas ostas ir spējušas noturēties vispārējā attīstības dinamikā ar nozari. Tomēr ar cītīgu ikdienas darbu, lai panāktu būtisku izrāvienu attīstībā, vien nepietiek, jo visas ostas cenšas neatpalikt. Valstij un pašvaldībām ir nepieciešams vienoties par nopietnu pasākumu kompleksu, pēc analoģijas ar kādreiz Ekonomikas ministrijas veidoto Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, kas ietvertu likumdošanas vides izmaiņas, birokrātijas būtisku samazināšanu, fondu līdzekļu atbalstu, nozares projektu prioritāru virzību un citas darbības. Visiem ir jāsaprot – lai panāktu strauju attīstību, mums ir jābūt gataviem riskēt, eksperimentēt un arī kādreiz kļūdīties. Tikai tad var cerēt uz panākumiem.