Aiz tilta būvēs "koka" ostu

Pēc 16 mēnešiem Ventas kreisajā krastā – starp paceļamo tiltu un Apvedtiltu – uzbūvēs sauskravu termināli, kuru izmantos koksnes pārkraušanai. Termināļa operators – SIA Ventplac – varēs pārcelties uz jauno vietu, atbrīvojot universālā termināļa Noord Natie Ventspils Terminal teritoriju, kuru tas tagad nomā. Jaunajā terminālī izbūvēs piestātnes, lai vienlaikus kravu varētu uzņemt divi kuģi – garumā līdz 130 metriem, ar iegrimi līdz 7 metriem –, kravu laukumus, inženierkomunikācijas, dzelzceļa pievedceļus. 

Termināļa jeb, kā to vēl dēvē, koka ostas pirmā kārta tiks realizēta aptuveni 5 ha platībā. Lai apkalpotu kuģus, kas ieradīsies pēc kravas, ostas akvatorija aiz Ventas tilta tiks padziļināta līdz 8 metriem, kā arī tiks nostiprināta krasta piestātnes līnija aptuveni 300 metru garumā.

Ostas attīstība pa Ventu uz augšu kļuvusi iespējama pēc autoceļu tilta rekonstrukcijas, kad tilts kļuvis paceļams. Parakstot līgumu par termināļa būvniecību, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzsvēra, ka bez Ventas tilta rekonstrukcijas nebūtu arī sauskravu termināļa būvniecības projekta.

Savukārt ostas attīstības augšup pa Ventu iespēju izpēte tika veikta jau 90. gadu otrajā pusē, kad izskatīja jautājumu par autoceļu tilta likteni – nojaukt to un būvēt jaunu vai nojaukt un būvēt tuneli zem Ventas, atminas Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis.

Pētījumu rezultātā tika nolemts, ka ostu var attīstīt augšup pa Ventu līdz dzelzceļa tiltam. Līdz ar to 2005. gadā uzsāka autoceļu tilta rekonstrukcijas projektēšanu, kas paredzēja to izveidot par paceļamu, bet 2006. gadā sākās darbs arī pie sauskravu termināļa būvniecības. Ventspils brīvostas vadība spēja piesaistīt attīstības projektiem līdzekļus no ES Kohēzijas fonda. Arī sauskravu termināļa projekts nebija izņēmums.

No kopējiem termināļa būvniecības izdevumiem – 9,505 un 0,205 miljoni latu būvuzraudzībai un autoruzraudzībai – 62% segs ES Kohēzijas fonds. Saskaņā ar iepirkumu konkursa rezultātiem sauskravu termināļa būvniecības darbus veiks hidrobūvniecības kompānija AS BMGS.

Paveras jaunas attīstības iespējas

Aivars Bauda, SIA Ventplac valdes priekšsēdētājs

– Jaunais sauskravu terminālis pavērs pilnīgi jaunas iespējas mūsu kompānijas attīstībai. Mēs pārkraujam 7–8 veidu kravas, no kurām 94–97% ir kokmateriāli. Aptuveni 77% kravu tiek eksportētas uz Skandināvijas uzņēmumiem kā izejviela celulozes rūpniecībai. Mūsu pastāvīgie ilgtermiņa partneri ir arī Latvijas valsts meži, PATA B un Ventspils uzņēmums Kurekss. 2010. gadā Ventplac pārkrāva maksimāli lielu apaļkoku un zāģmateriālu apjomu – 1,2 miljonus kubikmetru.

Strādājot NNVT nomātajā teritorijā un modernizējot pārkraušanas tehnoloģijas, mēs apstrādājam vidēji par 17% vairāk kravu nekā analoģiski Skandināvijas termināļi. Pēc pārkraušanas intensitātes mēs strādājam 2,5 reizes ātrāk nekā mazās ostas un 2 reizes ātrāk 

Tomēr pašreizējā vietā termināļa attīstības iespējas ir izsmeltas. Pirmais, ko mēs izdarīsim, pārceļoties uz jauno vietu, – uzbūvēsim noliktavu beramkravu uzglabāšanai. Tādējādi palielināsim zāģmateriālu pārkraušanas apjomus, jo īpaši laikā, kad pieprasījums pēc papīrmalkas krītas. Līdz šim mums nav bijis noliktavas izmantošanas pieredzes beramkravu pārkraušanā. Pateicoties jaunajam terminālim, varēsim izmantot arī šo tehnoloģiju, kā arī palielināt kravu gada apgrozījumu līdz 1,6 miljoniem kubikmetru.

Tāpat būtiski ir tas, ka jaunajā terminālī paredzēta dzelzceļa izbūve – kā uz kravu laukumiem, tā arī uz piestātni. Tam esam nopietni gatavojušies un pagājušā gada beigās iegādājāmies ar ES līdzfinansējumu paceļamo celtni ar paaugstināto portālu.

Jaunajā terminālī varēsim iedarbināt portālo celtni tieši piestātnē, pārkraujot koksni no vagoniem kuģa tilpnēs. Tas ļaus efektīvāk izmantot piestātni, jo varēsim vienlaikus apkalpot divus kuģus.

Termināli būvēs Ventspilnieki

Genadijs Kalaneps,AS BMGS valdes loceklis

– Sauskravu terminālis Ventspils ostā ir ļoti svarīgs objekts akciju sabiedrībai BMGS vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs uzvarējām iepirkumu konkursā sīvā, taču godīgā cīņā. Otrkārt, termināļa būvniecība mums ir svarīga no finansiālā viedokļa, jo tās izmaksas veido 15% no mūsu kompānijas gada apgrozījuma. Visbeidzot, treškārt, tas ir mūsu profila objekts, jo mēs esam hidroceltniecības kompānija. Šogad BMGS svin 60 gadu jubileju.

Kompānija tika izveidota, lai atjaunotu un būvētu ostas, un mēs esam priecīgi, ka arī pēc 60 gadiem varam būvēt hidrotehniskās būves Latvijas ostās. Kādreiz BMGS bija divas pārvaldes Ventspilī. Šeit joprojām pastāvīgi dzīvo aptuveni 100 kompānijas darbinieku, puse no viņiem strādā celtniecības brigādēs. Tas nozīmē, ka termināli būvēs pārsvarā ventspilnieki.

Ņemot vērā projektu, kā arī grunts īpatnības, būvniecības gaitā paredzēts liels apjoms zemes darbu. Būvējot piestātni, vajadzēs nostiprināt grunts zemākos slāņus, uzberot papildu grunts apjomu. Šie darbi ilgs 4–6 mēnešus. Mēs labi zinām Ventspils ostu, kurā esam būvējuši vai rekonstruējuši praktiski visas pašreizējās hidrotehniskās būves. Laika ziņā pēdējie objekti bija 3. naftas muliņa rekonstrukcija un Apvedtilta būvniecība.

Esam priecīgi atkal šeit atgriezties un jau jūnijā uzsākt sauskravu termināļa celtniecību. Mēs lepojamies, ka piedalāmies Ventspils ostas attīstībā. Saprotot, kāda nozīme ir topošajam

Sauskravu termināļa projekta attīstība

• 2006. gada 30. novembrī saņemta būvniecības atļauja

• 2009. gada 19. jūnijā izstrādāts un apstiprināts būvniecības projekts

• 2010. gada 20. janvārī projekta pieteikums iesniegts Satiksmes ministrijā

• 2010. gada 3. aprīlī projekts apstiprināts Satiksmes ministrijā

• 2010. gada 11. maijā parakstīts sadarbības līgums ar Satiksmes ministriju

• 2011. gada 26. augustā saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par projekta realizāciju

 • 2012. gada 30. maijā parakstīts līgums par termināļa celtniecību

Foto:Celtniecības līgumu parakstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis un AS BMGS valdes loceklis Genadijs Kalaneps.