P/i Komunālā pārvalde Ventspils pilsētas iedzīvotājiem atgādina, ka bezmaksas smilšu un sāls maisījumu ietvju kaisīšanai pieteikumus pieņem līdz 16. decembrim.
Jau vairākus gadus pašvaldības SIA ŪDEKA pārraudzībā esošajā notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas tiek izvestas no notekūdeņu attīrīšanas kompleksa uzreiz pēc to izveidošanās, tādējādi jau šobrīd ir ierobežota nepatīkamu smaku izplatīšanās pilsētā.
Par to, kā savā ikdienā cenšas samazināt platsmasas patēriņu un radīt pēc iepsējas mazāk atkritumu, stāsta kustības Zero waste Latvija valdes loceklis Edmunds Cepurītis.
Ikviena sieviete var pieteikties kādā no ekspedīcijas eXXpedition posmiem un doties ar jahtu okeānā, lai pētītu plastmasas piesārņojumu. Līdz šim vienīgā sieviete no Latvijas, kas guvusi šādu pieredzi, ir socioloģe Nita Jirgensone.
Plastmasa, kuras ražošanā tiek izmantota tāda viela kā bisfenols A, ir īpaši kaitīga un var būtiski ietekmēt cilvēka veselību.
Puse visu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Ventspils novadā atrodas lielākā Latvijas mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes reģiona rokās.
Ventspils novadā noslēgusies Vislatvijas akcija Stikla šķiratlons, kuras laikā no iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās pieņēma izlietoto un nevajadzīgo stikla iepakojumu.
Laura Arnicāne, bezatkritumu (zero waste) dzīvesveida piekritēja rosina sākt ar mazumiņu, lai pasaulei būtu vieglāk elpot un cilvēks pats justos laimīgāks.
Plastmasas kokteiļsalmiņi ir viens no priekšmetiem, kam ir daudz interesantu alternatīvu.
Latvija pretendē uz līderpozīcijām, ieviešot aprites ekonomikas principus autoriepu tirgū Eiropā. Lai to panāktu, iedzīvotājus motivē nodot izmantotās riepas šķiroto atkritumu savākšanas punktos, no kurienes tās tālāk nonāk pārstrādē.
Arvien vairāk ventspilnieku izvēlas zaļo dzīvesveidu, mainot savus ieradumus par labu daudzkārt lietojamajiem dabīgajiem materiāliem, atkritumu samazināšanai, ilgākai mantu un priekšmetu lietošanai.
Mūsdienu cilvēka ikdiena bez šodien nopeltā plastmasas iesaiņojuma tikpat kā nav iedomājama. Taču izrādās, ka vides aizstāvju bieds – plastmasas maisiņš –, cita starpā, izgudrots ar mērķi saudzēt vidi un mazināt piesārņojumu ar papīru.
Dedzinot plastmasu mājas apstākļos, vidē nonāk virkne indīgu vielu, kas ir bīstamas ne tikai cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet arī videi kopumā.
Plastmasas atkritumu daudzums, ko no Ventspils aizved uz rūpnīcām, kas ražo otrreizējās izejvielas, arvien pieaug.
Plastmasa nodara kaitējumu ne vien cilvēkam, bet arī meža dzīvniekiem un putniem. Ir vairāki gadījumi, kad plastmasa sagūstījusi dzīvniekus.
