Vieta, kur atvērt prātu lieliem sapņiem

Pirms 35 gadiem, atzīmējot Teodora Spādes 100. dzimšanas dienu, Meža ielā, vietā, kur kādreiz atradās viņa bērnības māja, tika uzstādīta piemiņas plāksne, bet šogad, viņa 135. jubilejas gadā, tapis arī monumentāls vides objekts Ostas ielas promenādē, lai godinātu ievērojamo ventspilnieku un vienu no nozīmīgākajām personībām Latvijas jūrniecības vēsturē.

«Kā vienmēr, katram projektam ir idejas autors. Ideju par veltījumu Teodoram Spādem rosināja iepriekšējā sasaukuma Ventspils domes deputāts Kārlis Vočtavs, un mēs to atbalstījām,» vides objekta atklāšanā sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Pirmais metu ideju konkurss nenesa cerēto rezultātu – neviens no pieciem iesniegtajiem darbiem žūrijas ieskatā nebija atzīstams par uzvarētāju. «Atkārtotajā metu konkursā 2024. gada nogalē jau bija iesniegti 14 darbi un žūrijai tiešām bija, no kā izvēlēties.» Metu ideju konkursā uzvarēja radošās sabiedrības SIA Divi putni (tēlnieks Kristaps Gulbis) un SIA Arhis arhitekti (arhitekti Raimonds Saulītis un Mārtiņš Ziemanis) iesniegtais darbs Veltījums zēnam, kurš nebaidījās sapņot, piedāvājot veidot vides objektu kā origami tehnikā locītus kuģīšus. «Mums, protams, nav tā laika liecību, vai Teodors Spāde bērnībā laida papīra kuģīšus Ventā vai kādā citā upē, bet pati ideja – par to, ka viņš nebaidījās sapņot un savus sapņus arī sasniedza, – ļoti iepatikās žūrijas vairākumam,» atzina Vītoliņš. Viņš akcentēja, ka Teodora Spādes dzīvesstāsts ir bijis sarežģīts, bet arī ļoti iedvesmojošs. Dzimis pirms 135 gadiem, 1891. gada 7. martā, zvejnieka ģimenē, viņš, domājams, jau no mazotnes sapņoja kļūt par jūrnieku un vēlāk šo sapni piepildīja. Pirmā pasaules kara sākumā Teodoru Spādi mobilizēja, ieskaitīja Baltijas jūras kara flotē un nosūtīja uz jūras virsnieku skolu Petrogradā, kur aizsākās viņa militārā karjera. «Viņš ieguva ļoti izcilas prasmes un, kad, kā jau daudzi latvieši, 1920. gadā atgriezās Latvijā, saņēma ļoti labu amatu Latvijas flotē un pakāpeniski kļuva par admirāli,» turpināja Vītoliņš. 1929. gadā Teodors Spāde kļuva par karakuģa Virsaitis komandieri, no 1931. gada bija Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, bet no 1938. gada – Latvijas Kara flotes komandieris. 1938. gadā Teodoram Spādem piešķīra admirāļa pakāpi.

«Viņam bija lemts tikai divus gadus būt Latvijas Jūras spēku virspavēlniekam. 1940. gada jūnijā viņš tika deportēts uz Tomskas apgabalu un tā arī Latvijā vairs neatgriezās un savu dzīves ceļu pabeidza Kazahstānā. Tā laika ģeopolitiskie apstākļi pārtrauca viņa karjeru, taču viņš piepildīja savus sapņus. Mēs varam lepoties ar Teodoru Spādi, vienu no slavenākajiem ventspilniekiem Latvijas valsts vēsturē. Lai mums katram izdodas piepildīt savus sapņus tā, kā tas izdevās Teodoram Spādem!» novēlēja Vītoliņš.

Monumentālā vides objekta īstenošanā no idejas līdz realizācijai sadarbojās pašvaldības iestāde Ventspils Komunālā pārvalde, pildot pasūtītāja funkciju, un Ventspils domes Arhitektūras pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože, pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone. Vides objektu tēlnieks Kristaps Gulbis veidoja kopā ar arhitektu Raimondu Saulīti, vizualizāciju autoru Mārtiņu Ziemani un konsultējošo arhitektu Andri Kronbergu. Būvdarbus veica SIA Monumental.

Kompozīciju veido astoņas nerūsējošā tērauda laiviņas origami stilistikā. Lielākās laivas priekšgalā izvietota zēna figūra simboliski atveido Teodoru Spādi bērnībā. Tēlnieks Kristaps Gulbis, stāstot par konkursa darba nosaukumu Veltījums zēnam, kurš nebaidījās sapņot, atzina: «Iespēja, ka kāds latvietis, kas piedzimst aizpagājušā gadsimta beigās, kļūst par kara flotes admirāli, ir praktiski tuvu nullei, bet, ja tu nebaidies sapņot un mērķtiecīgi darbojies, tad iespējas arī rodas. Tādēļ ir šī mūsu it kā vienkāršā ideja un, manuprāt, arī ļoti saprotamā forma – origami laiviņas, kādas ļoti daudzi bērnībā ir peldinājuši. Saliekot kopā Spādes lielos sapņus, lielo amatu ar to mazo bērnības laiviņu, no šīm divām dažādām, it kā pretējām lietām radās ideja. Domāju, ka šis būs arī labs akcents promenādes sākumā.»

Kompozīcijas pamatne veidota no pulēta betona, radot atspīduma efektu. Uz tās izvietots veltījuma teksts, kas vēsta par admirāļa dzīves gājumu un ieguldījumu. Teritorijā izveidots bruģēts laukums un apzaļumota zona ar reljefā veidotu kāpu, kas simbolizē Teodora Spādes bērnību pie jūras un veido emocionālu saikni starp pagātni un nākotni. «Man patīk tā sajūta, ka cilvēki no pilsētas pāriet pāri šai kāpai, un viņi it kā sagatavojas – jau dzirdama jūra, pūš vējš un ir svaigs gaiss. Tas atver domas, lai varētu sapņot. Tālāk jau nāk baltais betons, kas ir domāts kā ūdens. Tas ir mazliet atspīdošs, lai laiviņas ir kā peldētu mazliet virs ūdens,» par vides objekta labiekārtojumu pastāstīja arhitekts Raimonds Saulītis.