Pilsētvidē ienāk lielformāta māksla

Šodien, 08:49
|
Oksana Āboliņa/Ventas Balss
Foto: Aivars Ķesteris

Ventspilī tapis pirmais lielformāta murālis – Krišjānim Valdemāram veltīts sienas gleznojums, kas rotā ēku skvērā pie Ziemas ostas. Tas godina cilvēku, kura dzīve un darbs bija cieši saistīti ar jūru, ostām un Latvijas saimniecisko attīstību.

Mūsdienās lielformāta sienu gleznojumi daudzviet pasaulē kļuvuši par nozīmīgu pilsētvides un laikmetīgās mākslas sastāvdaļu. Ventspilī šo jauno akcentu pilsētvidē veidoja viens no pieredzējušākajiem Latvijas grafiti māksliniekiem Aleksejs Elementons, kura darbi jau vairāk nekā 25 gadus rotā ēkas dažādās Latvijas pilsētās.

Ideja par sienas gleznojumu nav radusies vienas dienas laikā. Kā stāsta Ventspils Kultūras centra vadītājs Māris Valtenbergs, pie projekta īstenošanas sāka strādāt jau pagājušā gada nogalē, bet pati iecere dzimusi vēl agrāk, organizējot luminiscējošās mākslas plenērus. «Toreiz iepazinām grafiti mākslinieku Alekseju Elementonu. Izveidojās laba sadarbība, un radās doma uz kādas vēsturiskas ēkas sienas izveidot kāda latviešu dižgara portretu,» stāsta Valtenbergs. Izvēle kritusi uz Krišjāni Valdemāru ne tikai tāpēc, ka pērn tika atzīmēta viņa 200 gadu jubileja, bet arī tāpēc, ka viņa personība organiski sasaucas ar Ventspili kā ostas pilsētu. «Man šķita, ka Valdemāra portrets mūsu ostai ļoti piestāv. Ceru, ka šis būs tikai sākums un nākotnē varēsim izveidot veselu ievērojamu personību portretu galeriju,» saka Valtenbergs.

Līdz ieceres īstenošanai gan nācies mērot garāku ceļu, nekā sākotnēji plānots. Piemērotākā vieta murālim atrasta tikai ar trešo mēģinājumu. Projekta īstenošanā iesaistījušies vairāki sadarbības partneri – Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils pašvaldība, pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, ēkas īpašnieks VAS Valsts nekustamie īpašumi, kā arī Zonālais valsts arhīvs. Par vienu no iedvesmas avotiem Valtenbergs sauc Liepāju, kur pēdējos gados tapuši vairāki ievērojami lielformāta sienu gleznojumi. «Negribējām nevienu kopēt, taču redzējām, cik ļoti šādi mākslas darbi bagātina pilsētvidi. Kāpēc gan ko līdzīgu neradīt arī Ventspilī?» turpina Valtenbergs.

Valtenbergs uzsver, ka šis projekts ir arī vēstījums par pašu grafiti kultūru. «Grafiti var būt māksla. Vandalisms ir ķēpājumi uz sienām un bojātas fasādes, bet šajā gadījumā tas ir profesionāls mākslas darbs, kas, cerams, pilsētniekus priecēs vēl daudzus gadus.»

Murāļa autors ir grafiti mākslinieks Aleksejs Elementons – viens no pazīstamākajiem Latvijas grafiti portretu autoriem. Ar aerosola mākslu viņš nodarbojas kopš 1998. gada un zīmēšanu apguvis pašmācības ceļā. «Man nebija mākslas skolas. Visu iemācījos pats,» atzīst mākslinieks. Viņa darbi redzami uz daudzām ēkām Liepājā – tur tapuši Imanta Kalniņa, Austras Pumpures, Mirdzas Ķempes un citu ievērojamu personību portreti. Tagad šim sarakstam pievienojas arī Ventspils.

Mākslinieks stāsta, ka uzaicinājumu piedalīties projektā saņēmis pēc veiksmīgas sadarbības pagājušā gada Pilsētas svētkos. Ventspilī tapis pirmais patiesi liela izmēra murālis, un tas, viņaprāt, projektu padara īpaši aizraujošu. «Interesanti būs redzēt, kā cilvēki to pieņems un kā darbs iederēsies pilsētvidē. Krāsas izvēlētas tā, lai tās harmoniski saskanētu gan ar ēku, gan apkārtējo vidi.»

Garāmgājēju reakcija jau tapšanas procesā bija pozitīva. Lai gan lielāko dienas daļu mākslinieks pavadīja, strādājot pacēlājā ar muguru pret skatītājiem, cilvēki regulāri apstājas, vēroja darbu un izteica atzinīgus vārdus. «Visvairāk pienāk ārzemnieki. Viņi saka – Good!, Nice work! –, rāda ar īkšķi, ka patīk.» Darbu gan ik pa laikam aizkavēja laikapstākļi. Spēcīgais vējš un lietus sarežģīja gleznošanu ar aerosola krāsām, tomēr mākslinieks bija pārliecināts, ka murāli izdosies pabeigt līdz Jūras svētkiem.

Sienas gleznojuma skice tapusi, balstoties uz Ventspils vēsturi un Krišjāņa Valdemāra personību. Mākslinieks atzīst, ka, meklējot vēsturiskos materiālus, informācijas neesot bijis daudz, tādēļ nācies veidot savu kompozīciju, apvienojot atrastos materiālus vienotā kolāžā. Šobrīd sarežģītākais darba posms jau ir aiz muguras. Par darba ilgmūžību mākslinieks nešaubās. «Ātrāk var sākt drupt pati siena nekā nolietoties krāsa,» viņš saka, piebilstot, ka daļa viņa darbu, kas tapuši jau 2002. gadā, joprojām ir labi saglabājušies.

Murālis Ventspilī ir ne tikai veltījums vienam no Latvijas dižgariem, bet arī apliecinājums tam, ka ielu māksla var kļūt par kvalitatīvu un paliekošu pilsētvides sastāvdaļu. Iespējams, tieši šis darbs kļūs par sākumu jaunai tradīcijai, kas nākotnē Ventspils ielās ļaus satikt arī citas Latvijas kultūras un vēstures personības.

Uzziņai

Grafiti jeb aerosola māksla radās 20. gadsimta 60. gadu beigās ASV – par tās šūpuli tiek uzskatīta Ņujorka vai Filadelfija. Sākotnēji jaunieši ar pseidonīmiem jeb tagiem apzīmēja ēku sienas un metro vagonus, lai pievērstu sev uzmanību un apliecinātu savu identitāti. Viens no pazīstamākajiem agrīnajiem grafiti autoriem bija Taki 183, kura paraksts 1971. gadā pēc publikācijas laikrakstā The New York Times kļuva slavens visā Ņujorkā un veicināja grafiti kultūras strauju attīstību. Laika gaitā vienkāršos parakstus nomainīja krāsaini lielformāta sienu zīmējumi jeb murāļi. Mūsdienās grafiti attīstās divos virzienos – daļa autoru joprojām darbojas nelegāli, savukārt citi rada profesionālus, legāli tapušus mākslas darbus, kas kļuvuši par nozīmīgu pilsētvides un laikmetīgās mākslas sastāvdaļu.

Avots: portāls graffiti.ueuo.com

Komentāri (0)

Lasi vēl