Saglabā vācu vēstures un kultūras mantojumu

Ventspils Vācu kultūras biedrība ir daļa no Latvijas Vācu savienības (LVS), kas jau 30 gadus, kā teikts organizācijas mājaslapā, «rūpējas par pilsoniskas un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanu».

Biedrības aktīvistiem tā ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iesaistīties dažādās sabiedriskās dzīves jomās, uzturēt kontaktus ar vācu draugiem un dot savu ieguldījumu daudzveidīgā kultūras dzīvē. Arī Ventspils vēsture ir cieši saistīta ar vācu mantojumu – pietiek atcerēties, ka pilsētas pirmsākumi meklējami Livonijas ordeņa laikā.

Nelielajā dzīvoklī Saules ielā ik uz soļa redzamas vācu kultūras liecības – Vācijas karogs, latviešu un vācu valodā izdotie kalendāri ar stāstiem par vācbaltiešu muižām dažādos Latvijas novados un pagastos, kā arī pastkaršu kolekcija ar bērnu zīmējumiem par vācu kultūras mantojumu Latvijā. Šeit ik trešdienu var sastapt Ventspils Vācu kultūras biedrības pašreizējo vadītāju Māru Krauli, vācu dziesmu ansambļa Windau vadītāju Antru Ziemeli un citus biedrības aktīvistus.

Vācot informāciju par Vācu kultūras biedrības darbību Latvijā un Ventspilī, ne reizi vien rodas jautājums – no kurienes vietējiem iedzīvotājiem tik noturīga interese par vācu vēsturi un kultūru, kā arī vēlme uzturēt saikni ar Vāciju? Ventspils Vācu kultūras biedrība dibināta 2003. gadā pēc Aleksandra Iesalnieka iniciatīvas. To veicināja viņa ilgstošā interese par vācu valodu un kultūru. Kā atceras Aleksandrs, bērnībā un jaunības gados no ārvalstu radiostacijām bija pieejama vien Vācijas komunistu radiostacija. «Raidījumu saturs mani īpaši neinteresēja, bet tur skanēja laba mūzika,» stāsta Aleksandrs. Arī skolā viņš par svešvalodu apguva vācu valodu. Vēlāk dzīve iegrozījās tā, ka viņa dēls, ārsts Igors Iesalnieks, ar ģimeni dzīvo Vācijā.

Tāpēc sākotnējā ideja, dibinot Ventspils Vācu kultūras biedrību, bija radīt vietu, kur cilvēki varētu sazināties vācu valodā. Par jaunizveidoto biedrību bijusī Puzes pamatskolas vācu valodas skolotāja Māra Kraule uzzināja laikrakstā Ventas Balss. «Man vienmēr patikusi vācu vide, man bija daudz vācu draugu, tāpēc iesaistījos biedrības darbībā,» stāsta Māra.

Drīz vien vācu kultūras cienītāju pulkam pievienojās arī Mihaels Galmeisters – vācietis, kurš pirms daudziem gadiem kopā ar ģimeni no Vācijas pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Piltenē. Kādu laiku viņš vadīja biedrību. «Mihaels biedrības dzīvē ienesa pavisam jaunu gaisotni,» atceras Māra Kraule. Viņš aktīvi rakstīja projektu pieteikumus, piesaistot finansējumu plašāku pasākumu rīkošanai visai pilsētai un novadam. Viens no viņa ieviestajiem jaunumiem bija Oktoberfests un Maijfests Ventspilī. Pērn pilsētā notika jau astotais Oktoberfests, bet dažādos gados sarīkoti arī trīs Maijfesti. Jaunu impulsu biedrības aktīvākai darbībai deva draudzība un sadarbība ar vācu uzņēmēju Gregoru Cīgleru, kuram uzņēmējdarbība ir ne tikai Vācijā, bet arī citās valstīs, tostarp Kurzemē. «Bez viņa atbalsta Oktoberfests Ventspilī nebūtu iespējams,» uzsver Māra.

Pēc Mihaela Galmeistera biedrības vadību pārņēma aktīvā Māra Kraule. Viens no nozīmīgākajiem projektiem, uz ko pašlaik koncentrējas Ventspils Vācu kultūras biedrība, ir kalendāru izdošana ar vācbaltiešu muižu attēliem. Kopš 2021. gada izdoti jau seši šādi kalendāri. Tomēr tā nav vienīgā biedrības aktivitāte. Jau trīs gadus pēc kārtas februārī Livonijas ordeņa pilī biedrība rīko tradicionālo vācu masku karnevālu Fašingu. Ar biedrības gādību izdoti arī latviešu un vācu dziesmu krājumi, kā arī pastkaršu komplekts Vācu kultūras mantojums bērnu un jauniešu acīm. Tajā apkopoti Ventspils pilsētas un novada skolu audzēkņu zīmējumi, kas tapuši zīmējumu konkursā. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs biedrības aktīvisti organizē Vācu valodas dienas.

«Rosinām skolēnus piedalīties Minsterē organizētajos konkursos Tikšanās ar Austrumeiropu. Аr saviem mākslas darbiem ir piedalījušies skolēni no Puzes pamatskolas un Ventspils 1. ģimnāzijas, gūstot lieliskus rezultātus, pat uzvaras. Ar mūsu pamudinājumu ir uzsākusies Ventspils 1.ģimnāzijas sadarbība ar skolu Vācijas Regenes pilsētā, kas nes vācbaltu rakstnieka Zigfrīda fon Fēgezaka vārdu,» stāsta Māra Kraule.
Svarīga Ventspils Vācu kultūras biedrības sastāvdaļa ir vācu dziesmu ansamblis Windau, kuru jau 15 gadus vada mūzikas skolotāja Antra Ziemele. Viņa atceras, ka sākotnēji nemaz nav domājusi kļūt par ansambļa vadītāju – bija piekritusi vien palīdzēt savai bijušajai skolotājai Mārai Kraulei atrast kolektīvam māksliniecisko vadītāju. Taču, tā kā neviens no uzrunātajiem kandidātiem neuzņēmās ansambļa vadīšanu, Antrai šis pienākums bija jāuzņemas pašai.

«Atskatoties atpakaļ, domāju, ka viss ir izvērties ļoti veiksmīgi. Tā man ir pavisam jauna pieredze un iespēja iepazīt vācu tradīcijas, ko citādi nekad nebūtu iepazinusi, jo man nav vācu sakņu. Pateicoties biedrībai, esam apmeklējuši jau 72 vācbaltiešu muižas dažādās Latvijas vietās,» stāsta Antra.

Viens no nozīmīgākajiem projektiem, kurā piedalās ansamblis, ir koncerts Mūs vieno vācu dziesma, kas šogad notiks jau divpadsmito reizi. Vācu dziesma un vācu kultūra vieno visus ansambļa dalībniekus, lai gan ne visiem ir vācu saknes. Vienai no pirmajām Ventspils Vācu kultūras biedrības un vācu dziesmu ansambļa dalībniecēm Ritai Cuberai dalība biedrībā ir cieņas un piemiņas apliecinājums saviem senčiem – vecvecmāmiņai un viņas vīram, kurš bija baltvācietis. «Viņi iepazinās Otrā pasaules kara laikā, apprecējās, un viņiem piedzima divas meitas. Viena no viņām bija mana vecmāmiņa Rita,» stāsta Rita Cubera.

Viņa jau kopš bērnības atceras, ka vecmāmiņas ikdienu caurvija vācu sadzīves tradīcijas – koka trauki ar uzrakstiem vācu valodā, izšuvumi vācu stilā. Interesi par vācu tradīcijām mazmeita mantojusi no vecmāmiņas, un vēlāk tieši tā viņu atveda uz Ventspils Vācu kultūras biedrību.

Ventspils Vācu kultūras biedrību atbalsta:

• Vācijas Federatīvās Republikas Iekšlietu ministrija;
• Vācijas vēstniecība Rīgā;
• uzņēmējs Gregors Cīglers (Gregor Ziegler) un viņa uzņēmumi SIA ZIBU Latvijā un Ziegler Erden Vācijā;
• Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Uzziņai

Oktoberfests – pasaulē lielākais alus festivāls un tautas svētki, kas ik gadu notiek Minhenē (Bavārijā) no septembra vidus līdz oktobra pirmajai nedēļas nogalei. Svētki ilgst vairāk nekā divas nedēļas un pulcē miljoniem apmeklētāju, piedāvājot tradicionālo Bavārijas alu, vietējo virtuvi un daudzveidīgu izklaides programmu.

Maijfests (Maifest) – tradicionāli vācu pavasara svētki, kuros tiek atzīmēta pavasara atnākšana. Tos pavada ielu svētki, dzīvā mūzika, dejas, kā arī tradicionālie ēdieni un dzērieni.

Fašings (Fasching) – tradicionāls ziemas un pavasara karnevāls Vācijā un Austrijā, ko mēdz dēvēt arī par «piekto gadalaiku». Tā pirmsākumi meklējami senos ziemas aizvadīšanas rituālos, bet mūsdienās tas kalpo kā sagatavošanās Lielajam gavēnim.

#sif_maf2026