Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, vēsta Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane. VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies.
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs komentē, kāpēc viņaprāt ne Pīlēns, ne Levits nedrīkstētu kandidēt uz Latvijas prezidenta amatu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl turpinās spriest, vai virzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Lielāka skaidrība šajā jautājumā varētu būt nedēļas vidū, norādīja politiķis.
No diviem patlaban publiski izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam lielāks sabiedrības atbalsts ir uzņēmējam, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam, tomēr lielākā daļa jeb 52% iedzīvotāju vēlētos, lai amatam tiek piedāvāts kāds cits kandidāts, liecina pētījumu centra "Norstat" veiktā tiešsaistes aptauja.
Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.
Kategoriski izslēgts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.
17. februārī plkst. 13 Ventspils Galvenās bibliotēkas zālē notiks Ventspils 6. vidusskolas Eiropas Parlamenta vēstnieku skolas atklātā mācību stunda ''Vēlēšanas kā līdzdalības forma'' ar galveno pasākuma viesi - Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu. Atklātajā stundā aicināts piedalīties ikviens.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti iesnieguši grozījumus Satversmē, kuros rosināts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi. Piedāvāts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlētu Latvijas balsstiesīgie pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Saeima ceturtdien apstiprināja tā dēvētos "mīkstos" deputāta mandātus 14 deputātiem, kuri parlamentāriešu pienākumus veiks, kamēr ministra amatā būs tajos apstiprinātie Saeimā ievēlētie politiķi.
Saeima apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību. Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī.
Šodien plkst.16.15 sasaukta Ventspils Augstskolas (VeA) Satversmes sapulce, kuras laikā notiks rektora vēlēšanas. VeA rektora amatam nolemts virzīt Stokholmas Karaliskā Tehnoloģiju institūta (KTH Royal Institute of Technology) Kosmosa un Plazmas nodaļu vadītāju profesoru Andri Vaivadu.
Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.
Aizvadījis saspringtu priekšvēlēšanu maratonu, oktobra pirmajā pusē izbaudījis atpūtu kopā ar ģimeni, Aivars Lembergs aizvadītās nedēļas sākumā partijas Latvijai un Ventspilij vārdā parakstīja sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību un sniedza interviju laikrakstam Ventas Balss, komentējot jaunās valdības tapšanu.
Topošās koalīcijas partneri "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) ceturtdien JV birojā parakstīja sadarbības memorandu. "Turpināsim darbu," pēc dokumenta parakstīšanas sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot pārbaudīt publiski izskanējušo informāciju par partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa rīcību, piedāvājot partijai "Progresīvie" amatu valdībā apmaiņā pret atbalstu topošajai valdībai, informē ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
