Nūjošana kā sirdslieta

Par aizrautīgām nūjotājām Zinta un Albīna kļuva pirms četriem gadiem. Reiz, pamanījusi Reņķa dārzā nūjotājus, arī Albīna nolēmusi pievienoties sportotājiem: «Instruktore Ilona Kursīte iedeva nūjas, un es sāku apgūt pareizos soļus. Pirmajā reizē veicu četrus kilometrus, nu ierastais pastaigas garums divas reizes nedēļā ir 8–12 kilometri.»

Albīna godīgi atzīst, ka agrāk nav bijusi naska sportotāja, bet nūjošana pamudinājusi apmeklēt pilašu nodarbības: «Tagad protu sevi mobilizēt jebkuros laikapstākļos un protu padzīt malā slinkumu. Ļoti svarīgi, ka nūjoju kopā ar draudzeni, kuru iepazinu, pateicoties nūjošanai.»

Zinta pirms četriem gadiem uz Reņķa dārzu devusies nedrošu sirdi: «Domāju – ko tad es, citi noteikti ir lieli profesionāļi –, bet man jau pirmajā reizē iepatikās nūjot, un turpmāk es to sāku darīt kopā ar Albīnu. Tādējādi mums abām ir divi ieguvumi – veids, kā aktīvi pavadīt brīvo laiku, un jauna draudzība.»

Viens no draudzeņu mīļākajiem maršrutiem sākas Reņķa dārzā un pa labi apgaismoto Zvaigžņu ielu aizved līdz pilsētas robežai, otrs sākas Piedzīvojumu parkā un ved cauri mežam uz pludmali. Vasarā nūjotājas izvēlas lielākus attālumus, piemēram, no Staldzenes līdz Liepenei: «Tās ir fantastiskas izjūtas un baudījums ne tikai ķermenim, bet arī dvēselei.»

Pateicoties nūjošanai, ventspilnieces iepazinušās ar nūjotājiem no Mežaparka grupas, kuri sākuši viņas aicināt līdzi uz nūjošanas nometnēm ārpus Latvijas. «Esam bijušas Alpos un Tatros, pārpārēm izbaudot svaigo gaisu, vēju, sauli, arī lietu. Ventspilī mēs vēl varam pastīvēties: šodien līst, tāpēc nenūjosim, savukārt nometnē būtu grēks sēdēt viesnīcā. Ceļamies un ejam pat 25 kilometrus, jo nūjojot gūstam lielu prieku,» saka Albīna.