Tur godā Rubeņa bataljona piemiņu

Šodien, 08:39
|
Kristīne Duļbinska/Ventas Balss
Foto: Kristīne Duļbinska

Aizvadītajā sestdienā pie Rubeņa bataljona zemnīcas Usmas pusē jau divdesmito reizi norisinājās Rubeņa bataljona 1944. gada kauju atceres pasākums. Tas pulcēja vēstures interesentus, jaunsargus un vietējos iedzīvotājus, mudinot paturēt piemiņā šo nozīmīgo Latvijas vēstures lappusi un vīrus, kuri Otrā pasaules kara laikā apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām.

Pasākumu rīkoja Rubeņa fonds sadarbībā ar Ugāles tautas nama Gaisma un Usmas tautas nama kultūras darba vadītāju Elanu Jurgenu. Literāri muzikālu priekšnesumu bija sagatavojuši Ugāles vidusskolas 9. klases skolēni un viņu skolotājas Anita Upīte un Larisa Žagare, bet par muzikālo noskaņu pasākumā rūpējās pūtēju orķestris Ugāle diriģentes Lauras Matvejevas vadībā. Pasākumā piedalījās Ugāles jaunsargu vienība kopā ar instruktori Unu Upīti un Ventspils jaunsargu vienība ar instruktori kaprāli Artu Braunu. Pēc pasākuma svinīgās daļas tā dalībnieki devās baudīt Ugāles amatierteātra Ugāles drāma režisores Ivetas Petes sarūpēto zupu.

Pretošanās okupantiem

Vēsturnieku apkopotā informācija liecina, ka leitnanta Roberta Rubeņa komandētā vienība bija labi bruņota un organizēta. Tā sāka formēties 1944. gada augustā Bebru pagastā, apvienojot kureliešus, leģionārus, no iesaukšanas vācu armijā izbēgušus jauniešus un vietējos iedzīvotājus. Septembra beigās vienība pārcēlās uz Kurzemi, izvietojoties Usmas (tolaik – Ugāles) pagastā uz ziemeļiem no Ilziķu ezera, kur tās sastāvs pieauga līdz 650 vīriem četrās rotās.

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastā risinājās sīvas kaujas ar vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā. Tā ir plašākā un ilgstošākā kauja visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē, kurā krita arī pats leitnants Roberts Rubenis.

Kā pasākuma uzrunā skaidroja vēsturnieks, Latvijas vēstures institūta vadītājs Uldis Neiburgs, ģenerāļa Jāņa Kureļa grupu, kuras sastāvā darbojās arī Rubeņa bataljons, vadīja doma par neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu brīdī, kad vācu karaspēks atkāpsies, bet padomju armija vēl nebūs ieņēmusi valsts teritoriju. Pamazām šī vienība transformējās par neatkarīgu Latvijas spēku vienību, kas aizstāvēja civiliedzīvotājus pret vācu pārestībām un rekvizīcijām.

«Kad 1944. gada 14. novembrī pēc SS obergrupenfīrera Jekelna pavēles Kureļa grupas štābs tika apcietināts Stiklos un atbruņots, leitnanta Rubeņa bataljons vāciešiem nepadevās un cīnījās pret tiem līdz pat 9. decembrim – sākumā Roberta Rubeņa, vēlāk Aleksandra Druviņa vadībā. Rubeņa bataljona cīņas mums ir jānovērtē un jāatzīst, jo tā ir reāla, praktiska un simboliska pretošanās nacistu okupācijas varai. Tas liecina, ka mēs esam pretojušies abiem okupantiem,» uzsvēra Uldis Neiburgs.

Patriotisma audzināšanā vēl daudz darāmā

Vēsturniekam, Rubeņa fonda valdes loceklim Andrejam Ķeizaram ir svarīgi saglabāt Rubeņa bataljona piemiņu, jo tas ir svarīgi latviešu tautai. Vēsturnieku skumdina tas, ka Latvijas vēstures lappuses, kas ir saistītas ar nacionālās pretošanās kustību, sabiedrībā joprojām ir maz zināmas, un arī skolu programmās par to stāsta maz. Neiepriecina arī tas, ka, kā liecina socioloģiskās aptaujas, tikai trešdaļa Latvijas puišu būtu gatavi aizstāvēt savu zemi.

Piemiņas pasākums notiek vietā, kur savulaik septiņās zemnīcās apmetās Rubeņa bataljona otrā rota. «Šeit, šajā vietā 1944. gada septembra beigās apmetās uz dzīvi Rubeņa bataljona otrā rota. Rubeņa bataljons atnāca no Vidzemes, un pašā sākumā nebija četras rotas – bija nepilna viena –, bet ātri auga skaitliskais sastāvs. Pārējās bija izvietojušās pa apkārtējām mājām, pa rijām, siena šķūņiem un brīvajām istabām mājās. Otrā smagā rota izvietojās mežā septiņās zemnīcās,» stāsta vēsturnieks. Viena no zemnīcām ir atjaunota un kalpo kā simbolisks pieturas punkts, no kura uzsākt sarunu par dzimtenes mīlestību un brīvības cenu. Divdesmit gadu laikā šo vietu apmeklējuši simtiem ekskursantu grupu – skolēni, studenti, karavīri un jaunsargi.

Vaicāts, kāpēc latvieši ir aizmirsuši šo savas vēstures lappusi, kas skar nacionālo pretošanos, Andrejs Ķeizars vērš uzmanību uz to, ka valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentos pēdējās desmitgadēs tiek runāts par identitāti un vienotību, taču izpaliek pats galvenais balsts – patriotisma jūtu mērķtiecīga ieaudzināšana. «Kaut gan lokālos pasākumos, presē, televīzijā, radio patriotisma vārds tiek deldēts, bet valsts kultūras politikas programmā tāda nav,» teic Ķeizars.

Jaunā mājvieta top Ugālē

Pēc nesaskaņām ar Kuldīgas novada pašvaldību, kas pēc 12 gadiem nepagarināja nomas līgumu par iepriekšējām Nacionālās pretošanās kustības muzeja telpām Rendā, Rubeņa fonds pērn ir pārvedis apjomīgo muzeja krājumu, lai pasargātu vērtīgos eksponātus. Šobrīd fonds ir noslēdzis nomas līgumu ar Ventspils novada pašvaldību un sācis darbu pie jaunas muzeja mājvietas iekārtošanas Ugālē.

Muzejs taps 19. gadsimta pirmajā pusē celtā ēkā. Lai ēku sakārtotu, ir jāiegulda liels darbs un līdzekļi, tāpēc Andrejs Ķeizars spriež, ka muzejs atklāšanas svētkus varētu piedzīvot 2028. gada pirmajā pusē.

*Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Tur godā Rubeņa bataljona piemiņu saturu atbild SIA Ventas Balss. 

#sif_maf2026       

Komentāri (0)

Lasi vēl