Ciemos pie Talsu četrkājaiņiem

Jā, neredzējām bruģētus celiņus, flīzētas istabas un sterilas virtuves, toties sastapām mundrus un veselus suņus un laiski slinkus kaķus. Tieši tādus, kādiem tiem jābūt.

Patversmes veidotāja un īpašniece Agrīta Dreimane, par savas dzīves svarīgāko uzdevumu uzskata  palīdzēt bezsaimnieka suņiem un kaķiem: «To darīšu, kamēr dzīvošu.»

Sirmā kundze visu savu mūžu nodzīvojusi Vācijā, tur iesaistījusies dzīvnieku aizsardzības biedrības un Bonnas dzīvnieku patversmes darbā. Tāpēc, redzot bezsaimnieku dzīvnieku nožēlojamo stāvokli Latvijā, izveidojusi dzīvnieku patversmi.

Lai patversmes vajadzībām varētu iegādāties zemi, līdzekļi iegūti, pārdodot savu dzīvokli Vācijā, ar ziedojumiem palīdzējusi Vācijas dzīvmnieku aizsardzības biedrība. Nācies pārvarēt arī vietējo iedzīvotāju nepatiku: «Talsinieki protestēja - te ir robeža, ta mūsu upīte, te ir grāvītis, un jūs ar suņiem pavisam līdzās?» Tomēr viss atrisinājies. Vēlāk piepirkts klāt zemes gabals suņu pastaigu laukumam.

Patversmes sākums rodams vecā šķūņī. Tad dzīvnieku bijis mazāk. Tagad uzbūvēta ēka, kurā atrodas noliktava segām, pārklājiem, spilveniem, ko paklāt dzīvniekiem, ziemas virtuve, kaķu sprostiņi utt. Teritorijā izvietotas mītnes suņiem, vasaras pavards, kaķu māja. Dzīvnieku uzturēšana mēnesī izmaksā 400-500 latu.

Pašvaldība finansē kopēju darbu, kā arī maksā nelielu algu veterinārārstam. Par viņa  pakalpojumiem - operācijām, dzīvnieku ārstēšanu, potēšanu - patversmes saimniece maksā atsevišķi. Patversmes īpašniece sedz komunālos maksājumus, iegādājas barību, maksā par patērēto elektroenerģiju, signalizāciju, malku palīdz sagādāt kāds labs talsinieks. 

Talsu dzīvnieku patversmē Ausma dzīvo aptuveni 20 suņi un 40 kaķi; Cēzars, Riko, Duksis, Terija, Šeila, Maila, Makss, Morics, Mikiņš, Mime, vēl un vēl.... Tieši tā – dzīvo, jo bez nopietna iemesla – slimībām un ievainojumiem - neviens dzīvnieks tur netiek iemidzināts. Patversmes suņiem un kaķiem punči ir pilni un no kopējām tiek arī kāds glāsts.

Viņi nesūdzas, tikai daudzu acu pāri uzmanīgi seko katram svešinieku solim. Interesanti, ko domā šie dzīvnieki, kuru mūžā daudziem slikto dienu bijis vairāk nekā labo? Vai sveši cilvēki tiek uztverti kā kārtējais drauds, vai kā laba zīme – kā gadījumā, kad kāds no Ausmas iemītniekiem tiek pie sava saimnieks. Šie nav vienīgie lielo suņu sprosti. Ir vēl. Tikko gadās kāda nauda, tiek uzbūvēta kāda jauna suņu mītne.

Makss un Morics ir jautri pusaugu suņuki dzeltenā krāsā. Viņi, kā mazi nevarīgi kunkulīši patversmē ieradušies šoziem. Lai varētu piedzemdēt bērniņus, suņu mamma ziemas spelgonī sētā bija rakusi alu. Kāds garāmgājējs šos divus izglāba, bet trīs sunīši jau bija miruši. « Mums viņi ir ļoti mīļi, jo izaudzēti no mazumiņa. Viņi bija ļoti slimi – pilni ar tārpiem un blusām,» stāsta Agrītas kundze.

Agrītas Dreimanes ģimene Vācijā nonākusi pēc kara. Tur beigusi skolas un augstskolu, strādājusi par ārsti – ginekoloģi. Nopelnījusi pensiju, un, kad Latvija atguva neatkarību, braukusi uz Talsiem meklēt tēva īpašumus.

Visi dokumenti bijuši kārtībā, un 1992. gadā tēva mājas dabūtas atpakaļ – izdemolētas, ar svešiem iemītniekiem, taču kā pamatu atgriezties uz dzīvi Latvijā.  Pēc gada  savā mājā ieguvusi brīvu istabiņu, kurā ievākties dzīvot, un sākusi kārtot citas lietas. Kādas? Protams, veidot dzīvnieku patversmi! Attēlā redzama arī desmitgadīgā Mime. «Kad piebraucu ar mašīnu, šī tūdaļ klāt un sēž klēpī.»

Kaķu māja pagalmā. Būri, kur noslēpties no ārpasaules, trepes, kur kāpelēt, lāviņas ar segām laiskai zvilnēšanai. Visu konstrukciju no saules svelmes un pēkšņas lietusgāzes pasargā viegla konstrukcija - jumts un sienas.

«Pasauc kaķus, lai varam ciemiņiem parādīt. Mīces, Mīces, Mīces... Kur ir Minces, Minces!!» No visisiem stūriem skriem kaķu vīri un sievas. Kaķenes ir sterilizētas, tās nevairojas, taču, ja reiz šeit nokļuvušas, mūža maize garantēta.

Pēdējā laikā dzīvnieku daudzums pieaug. Iemesli suņa pamešanai ir visdažādākie, taču visvairāk minētais – aizceļošana. «Mēs uz Angliju, mēs uz Īriju, man ome nomira.» Dažkārt bezsaimnieka suņu mamma laiž pasaulē bērnus, ko atrod visdažādākajās vietās, pat kapos. Tad patversmes darbinieki cenšas tos izaudzēt un atrast saimniekus. Patversmē dzīvo pat īsts persietis, ko darbinieki iesaukuši par Mikiņu. Varbūt, kāds vēlas kļūt par Mikiņa saimnieku?

Vietējās kaķenes ir strailizētas, taču nereti nākas pieņemt grūsnas murātājas. Tāpēc patversmē iespējams iegūt arī pavisam mazus kaķēnus.