Iesaka sadraudzību un kopīgu priecāšanos

Sarunājoties ar jauniešiem, uzzinu interesantu faktu, proti, Līgai ir dvīņubrālis, vārdā Jānis, savukārt Vekmanim ir māsa, vārdā Līga. Grozies, kā gribi – ģimenēm gada vidū daudz svētku. Līgai kristībās doti vēl divi vārdi – Agnese un Terēze –, bet ikdienā viņu uzrunā, kā rakstīts pasē. «Jāņiem kā svētkiem nav ne vainas, vien jāpiedomā, kā tos svinēt.

Nav prātīgi piedzerties,» uzskata Līga. Vekmanis, ko nelielā auguma dēļ mēdz saukt par Mazjāni, smaidot teic, ka vecāki viņam devuši brīnišķīgu vārdu – Bībelē ir Jāņa evaņģēlijs un Jāņa atklāsmes grāmata, Jēzus atnākšanu sagaidīja Jānis Kristītājs. «Plānojam svētkos nākamnedēļ ne tikai organizēt dievkalpojumu, bet arī sadraudzības pasākumu, lai visi, kas vēlas, var pavadīt vakaru kopā.

Ko mēs darīsim? Noteikti uzcepsim kādu desiņu, dziedāsim un slavēsim Dievu,» saka Vekmanis. Viņš zina gan to, ko nozīme dzīvot bez ticības, gan to, kā pārvēršas dzīve, kas sirdī ielaists Jēzus. Jānim bija 19, kad tas notika, un kopš tā laika viņš vairs nelieto alkoholu un neiet maldu ceļus: «Tas gan nenozīmē, ka neprotu priecāties. Kristieši priecājas – un kā vēl! Kopā ar Dievu dzīve ir brīnišķīga, Viņš dod stabilas vērtības.»

Svētku sadraudzība, Jāņaprāt, ir svētīga arī tādēļ, ka šaubīgie kristieši, kuri nevar izlemt, ko darīt, kur doties, var pievienoties brāļiem un māsām, kas sapratīs, kāpēc negribas piedauzīties, darot to, ko Dievs nav vēlējis. «Kristietis var būt labs instruments Dieva rokās arī tad, ja svētkos ir kopā ar neticīgajiem. Viņiem tā ir iespēja redzēt, ka var atpūsties, nelietojot alkoholu un iztiekot bez bravūras,» uzskata Vekmanis.

Viņa vārdabrālis priecājas par to, ka Jāņos var atpūsties pie dabas un nav jāsēž telpās. Tā ir iespēja sportot, peldēt, pasēdēt pie ugunskura. Abiem puišiem nav pretenziju pret ozollapu vainagiem, ko viņiem Jāņos pasniedz draugi, savukārt Līga galvas rotu dažkārt uzpin pati: «Svarīgi, ko mēs domājam. Ja vainagu uztver tikai kā rotājumu, tas nav nekas slikts. Protams, ja sākas māņticības, tas vairs nav labi.»

Kristietis, kā piebilst Mazjānis, var lēkt pāri ugunskuram, no tā, ja šādu aktivitāti, uztver tikai un vienīgi kā neparastu izdarību. Nekāds ļaunums necelsies. Vienmēr, ja rodas šaubas, vai rīkojies pareizi, der atcerēties, ko par vienu vai otru lietu saka Dievs un dzīvot pēc Viņa nolikto vērtību mēra. «Ir kristieši, kas kategoriski atsakās no Jāņu svinēšanas, bet man, kā jau teicu, tā šķiet brīnišķīga iespēja kopt sadraudzību, jo ir vairāk brīva laika un nekur nav jāsteidzas.»

Pirms svinēšanas Līga nolēmusi apmeklēt Jāņu dievkalpojumu. Baznīcā pielūgt Dievu viņa cenšas katru nedēļu: «Kad piedalos dievkalpojumā, varu sakārtot savas domas un stiprināt ticību. Ja kādreiz neaizeju, nedēļa nav tik piepildīta – sirds ilgojas pēc Dieva.» Dievs jauniešu sirdīs ielicis arī prieku par saņemtajiem apsveikumiem, kas vairāk vai mazāk, ceļo pie viņiem Līgo vakarā vai Jāņu rītā.

«Reiz, kad runāju ar kādu pusaudzi, viņš pateica interesantu lietu: «Zini, vienam Jānim tieši Jāņos bija vārda diena!» Tas liecina par to, ka vārda dienu gaviļnieki šajos svētkos nav pirmajā vietā,» secina Vekmanis. Šovasar, sagaidot īsāko nakti, viņš īpaši aizlūgs par drošību – lai Dievs pasaudzē cilvēkus no dažādiem negadījumiem un okultiem uzbrukumiem, otrs Jānis – lai cilvēki atceras, ka Dievs viņus sargā katru dienu, Līga – lai rodas lielāka paļāvība Dieva spēkam un izdodas izvairīties no depresijas.

«Ja tā dziļāk padomā, nekas jau nenotiek bez Dieva – pilnīgi nekas, tāpēc ir labi būt ar Viņu kopā,» rezumē Līga.

Draugi, neizmirst apsveikt vārda dienā Jānis Vekmani (pa kreisi), Līgu Birkenbergu un Jāni Grinvaldu!