''Kino Rio'' rosina stiprināt kinoteātru lomu un paredzēt atbalstu reģionālajai kino infrastruktūrai

Priekšlikumu autori norāda, ka valdība šā gada 15. jūlijā Saeimā iesniedza grozījumus Filmu likumā, tomēr likumprojektā nepietiekami esot izvērtēta ietekme uz kinoteātriem, reģionālo kino pieejamību un filmu demonstrēšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat tiek apgalvots, ka kinoteātru pārstāvji nav bijuši tieši pārstāvēti likumprojekta izstrādes darba grupā.

Uzņēmuma pārstāvis Raitis Ziemelis rosina Filmu likuma normas papildināt, lai filmu nozares projektu definīcijā skaidri tiktu iekļauta filmu publiska demonstrēšana, auditorijas attīstība un filmu pieejamības veicināšana. Tāpat tiek piedāvāts likuma mērķī nostiprināt atbalstu filmu demonstrēšanai un pieejamībai visā Latvijas teritorijā.

Priekšlikumi paredz arī noteikt, ka par valsts līdzekļiem tapušām Latvijas filmām vispirms būtu jānonāk Latvijas kinoteātros un tikai pēc tam straumēšanas platformās, izņemot īpašus gadījumus, kurus noteiktu Ministru kabinets. Tāpat publiski finansētu filmu producentiem būtu pienākums savlaicīgi piedāvāt filmas Latvijas kinoteātriem ar pārskatāmiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.

Vienlaikus tiek rosināts radīt tiesisku pamatu publiskā finansējuma piešķiršanai filmu demonstrēšanas, auditorijas attīstības un kino pieejamības projektiem, kā arī kinoteātru tehniskās infrastruktūras modernizācijai, energoefektivitātes uzlabošanai un pieejamības risinājumiem.

Priekšlikumu paketē paredzēts arī paplašināt Nacionālā kino centra pienākumus, uzdodot tam regulāri vākt un analizēt datus par kinoteātru apmeklējumu, filmu demonstrēšanas vietu pieejamību reģionos, infrastruktūras stāvokli un straumēšanas pakalpojumu ietekmi uz kino nozari.

Tāpat tiek rosināts nodrošināt filmu demonstrētāju pārstāvniecību Latvijas Filmu padomē, kā arī paredzēt izvērtējumu par grozījumu ietekmi uz filmu izplatīšanu, kinoteātru apmeklējumu un reģionālo kino pieejamību divu gadu laikā pēc likuma izmaiņu stāšanās spēkā.

Priekšlikumu autori uzsver, ka to mērķis nav noteikt automātisku valsts finansējumu kinoteātriem, bet gan skaidri nostiprināt, ka valsts kino politika aptver visu filmu aprites ķēdi - no filmu radīšanas līdz to publiskai demonstrēšanai un auditorijas attīstībai, kā arī radīt tiesisku pamatu atsevišķiem atbalsta mehānismiem filmu demonstrētājiem.

SIA "Stalkers K" pamatkapitāls ir 2840 eiro, un uzņēmuma īpašnieki ir Alla Drozdova un Valentīns Gromovs, kuriem katram pieder 50% kapitāldaļu. Gromovs ieņem valdes priekšsēdētāja amatu, bet Drozdova ir valdes locekle. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, SIA "Stalkers K" 2025. gadā strādāja ar 189 555 eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa bija 3099 eiro pretstatā 7180 eiro peļņai 2024. gadā.