Meistars nosaka defektu pēc skaņas

Deficīta laiki, kad bija grūti iegādāties sadzīves tehniku un labas mēbeles, ir palikuši tālā pagātnē. Tagad iespējas nopirkt jaunu veļasmašīnu, ledusskapi, televizoru u. tml. ir tik plašas un pieejamas, ka daudzos gadījumos ir vienkāršāk un izdevīgāk iegādāties jaunu tehniku, nekā remontēt veco. Labs meistars vienmēr ieteiks klientam labāko risinājumu – vai ir vērts remontēt, vai arī pienācis laiks pirkt jaunu. Par to stāsta Igors Boroņins, kurš lielāko daļu savas darba dzīves remontē veļasmašīnas.

Cik zināms, veļasmašīnu remonta meistari netiek īpaši sagatavoti profesionālajās mācību iestādēs. Par tādiem kļūst vai nu pašmācības ceļā, vai arī pārņemot prasmes no citiem. Igoram Boroņinam viss sākās ar to, ka «apmēram desmit gadu vecumā mamma man nopirka konstruktoru». Tas bija tā laika iespaidīgs mūsdienu LEGO konstruktoru prototips – ar daudzām skrūvītēm, uzgriežņiem un uzgriežņu atslēgām. Izmantojot konstruktoru, varēja salikt lielu autoceltni. «Man šī nodarbošanās iepatikās,» atceras Igors. Pēc pāris gadiem viņš pārbūvēja pusaudžu velosipēdu Škoļņik par mopēdu, uzstādot tam benzīna tvertni, motoru un nomainot riteņus. Mopēds viņam kalpoja vairākus gadus, līdz to nomainīja motocikli. Ar gadiem tieksme izjaukt un salikt tehniku tikai pieauga.

Tomēr Igora darba gaitas sākās ostā, kur viņš strādāja par elektrometinātāju. Arī šo amatu viņš apguva gandrīz patstāvīgi. «Pirmajā darba dienā es pat nezināju, kā turēt metināšanas aparātu,» atceras Igors. Viņš apmeklēja vienu nodarbību metināšanas kursos tikai tādēļ, lai iegūtu dokumentu, bet praktiskās iemaņas apguva, skatoties, kā strādā citi metinātāji. «Metinājām siltumtrases caurules, man tas labi padevās,» stāsta meistars.

Nostrādājis trīsarpus gadus par elektrometinātāju, Igors tomēr mainīja nodarbošanos. To veicināja patēvs, kurš strādāja sadzīves pakalpojumu kombinātā – remontēja ledusskapjus, veļasmašīnas un citu sadzīves tehniku. Darbnīca Elektrons atradās telpās pirmajā stāvā, kur tagad ir optikas veikals Vision Express. Kolēģis aizgāja no darba, un viņa vietā patēvs uzaicināja Igoru. «Tajā laikā par ledusskapjiem es zināju tikai to, ka var tos atvērt un paņemt desas gabalu,» smejoties atceras viņš. Un atkal bija jāsāk viss no nulles.

Kad patēvam veselības dēļ nācās pamest darbu, Igors viņa vietā uzaicināja savu draugu. 90. gadu pirmajā pusē Elektrons pārstāja pastāvēt, un Igors sāka strādāt individuāli. Klienti viņam jau tolaik bija. Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 30 gadi. Tagad Igoram Boroņinam ir pašnodarbinātās personas statuss. Bez viņa pilsētā ir vismaz vēl viena sadzīves tehnikas remonta darbnīca – Elektrons deviņstāvu māju rajonā.

Attiecības starp konkurentiem drīzāk ir draudzīgas – tās paredz pieredzes un informācijas apmaiņu, savstarpējas konsultācijas. Reiz Igors pat saņēma kolēģa piedāvājumu strādāt kopā. Padomājis viņš tomēr atteicās. «Man jau ir 63 gadi, un esmu pieradis strādāt viens, savā ritmā. Ja man būtu kādi 40 gadi, tad varētu padomāt,» viņš skaidro savu lēmumu. Turklāt Ventspilī tirgus nav tik liels, lai pietiktu veselam uzņēmumam. Katrs meistars pazīst un apkalpo savus klientus savā rajonā.

Sadzīves tehnikas remonta meistara Igora Boroņina personīgais BMW ir īsta darbnīca uz riteņiem. Automašīnas bagāžniekā ir ne tikai pilns instrumentu komplekts remontam, bet arī vispieprasītākās rezerves daļas. Ja gadījums ir sarežģītāks un prasa pamatīgu remontu, meistars paņem tehniku līdzi un remontē mājās. Tas var šķist dīvaini, bet sadzīves tehnikas remontam meistaram vispirms nepieciešams… klusums. Viņš nosaka bojājumus pēc skaņas. «Dažreiz nākas klientam palūgt paklusēt. Ja lūgums nepalīdz, izmantoju pārbaudītu paņēmienu: saku, ka, ja man traucēs, es kaut ko aizmirsīšu pieskrūvēt. Tas darbojas vienmēr!» pusjokojot pusnopietni stāsta meistars.

Gadās arī kuriozi. Reiz, apmēram pirms 15 gadiem, izsaukums bija no Ances. Veļas automātu nācās paņemt līdzi. Novērsis bojājumu, meistars pamanīja plaisu durtiņās. Saprazdams, ka durtiņas drīz var pilnībā salūzt, viņš nolēma plaisu nostiprināt ar skrūvi, lai klientam nebūtu atkal jāsauc meistars. Aizveda salaboto mašīnu atpakaļ, bet pēc dažām dienām saņēma dusmīgu zvanu no klienta: no kurienes durtiņās parādījusies skrūve? – ar prasību nomainīt durtiņas pret jaunām. «Gribēju klientam izdarīt labāk, ietaupīt viņa naudu, bet saņēmu pārmetumus!» atceras meistars.

Laiks nestāv uz vietas. Augsto tehnoloģiju laikmets neapiet arī sadzīves tehnikas pasauli. Mūsdienu automātiskās veļasmašīnas ir pārpildītas ar elektroniku, un tirgus ar tām ir piesātināts. «Agrāk, deficīta laikos, labu sadzīves tehniku bija grūti dabūt, tāpēc visu remontēja. Tagad, ja ir nauda, nopirkt jaunu automātisko veļasmašīnu nav problēmu – daudzi tā arī dara. Vairs nav tie laiki, kad tehniku pirka uz 20 gadiem,» saka Igors. Pēc meistara teiktā, ja mūsdienu tehnika kalpo 7–8 gadus, tas jau ir labi.

Izmaiņas tirgū ir ietekmējušas arī remonta meistaru darbu. No vienas puses, kā jau meistars minēja, cilvēki arvien biežāk tehniku neremontē, bet pērk jaunu. Tas nozīmē, ka darba meistariem kļūst mazāk. Pēc Igora Boroņina teiktā, šī tendence ir īpaši izteikta laukos. No otras puses, rezerves daļas mūsdienu automātiskajām veļasmašīnām kļuvušas pieejamākas – internetā var pasūtīt jebko, taču tās ir arī dārgākas. Piemēram, jauns bunduļa mehānisms maksā 250 eiro. Ja tas salūzis un meistars redz, ka var to salabot, viņš par savu darbu prasa pusi no jaunā bunduļa cenas. Tālāk jau klienta ziņā – piekrist remontam vai iegādāties jaunu veļasmašīnu. Meistars apgalvo, ka veļas automātā un trauku mazgājamajā mašīnā var salabot gandrīz visu – jautājums ir tikai par remonta cenu.

Lai kā arī būtu, meistars ir pārliecināts, ka «maizītei viņš vienmēr nopelnīs». Taču arī piebilst, ka biznesa attīstībai un lielākai peļņai ideālā gadījumā vajadzētu paralēli remontam nodarboties arī ar sadzīves tehnikas tirdzniecību. Jaunās tehnoloģijas liek nepārtraukti mācīties un apgūt jaunus sadzīves tehnikas modeļus. «Es visu laiku mācos un mācīšos!» saka veļasmašīnu remonta meistars Igors Boroņins.