Jaunas prasības nomas skrejriteņu lietotājiem

Katram operatoram savs reakcijas tests

Šie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos stājās spēkā jau novembrī, bet koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējiem līdz šī gada 1. aprīlim tika dots laiks attiecīgi pielāgot savas lietotnes prasību izpildei. Likums nenosaka to, kādam jābūt reakcijas testam, un nav vadlīniju, kā tas būtu jāizstrādā. Tāpēc katrs operators ir izstrādājis savu testu, skaidro Bolt mikromobilitātes virziena vadītājs Latvijā Ronalds Ābols.

Nomas automašīnu jeb pakalpojuma Bolt Drive gadījumā klientam jāspēj noteiktā laikā noklikšķināt uz ekrāna, kad tajā redzamajā luksoforā iedegas gaismas. Savukārt Bolt skrejriteņu lietotājiem, iekļaujoties konkrētā laikā, jāspēj klikšķināt uz attēliem, kas parādās dažādās ekrāna vietās. Tests nav izpildīts, ja neizdodas iekļauties noteiktajā laikā. Bolt Drive gadījumā, ja testu neizdodas izpildīt vairākas reizes pēc kārtas, uz laiku tiek ierobežota piekļuve koplietošanas automašīnām. Lai veiktu transportlīdzekļa vadītāja apliecības pārbaudi, lietotne pieprasa nofotografēt dokumentu.

«Pēc pirmās nedēļas jau redzam, ka reakcijas testu lietotāji uztver kā neērtību. Tā kā testi katram operatoram atšķiras, lietotāji bieži vien nespēj veikt testu ar pirmo reizi nevis tāpēc, ka ir reibumā, bet gan tāpēc, ka vajadzīgs laiks, lai saprastu, kāds uzdevums jāveic. Lai arī pats tests aizņem tikai aptuveni piecas sekundes, tomēr lietotāju uztverē tās ir liekas darbības, kas jāveic, pirms var uzsākt braucienu,» norāda Bolt pārstāvis.

Operators Bolt kopumā skeptiski vērtē jauno prasību efektivitāti. «Neuzskatām, ka transportlīdzekļa vadītāja apliecības pārbaude un reakcijas testi uzlabos drošību uz ceļiem. Reakcijas testa izpildi ietekmē dažādi ārēji apstākļi, piemēram, viedierīces vecums un tehniskais stāvoklis, kā arī laikapstākļi – lietū ekrāns sliktāk reaģē uz pieskārieniem. Galu galā nav garantijas, ka testu braucēja vietā neizpilda trešā persona – to kontrolēt un ierobežot nav iespējams,» norāda Ābols.

Bolt norāda, ka drošības prasības un standarti koplietošanas skrejriteņiem ir ievērojami augstāki nekā privātajiem braucamrīkiem un Bolt skrejriteņiem Latvijā ir iebūvēti drošības kontroles mehānismi. Maksimālais ātrums ir ierobežots līdz 25 km/h, kas ir ievērojami mazāk nekā daudziem privātajiem skrejriteņiem, savukārt atsevišķās pilsētu zonās tas tiek automātiski samazināts līdz 20 vai pat 10 km/h. «Šie ātruma ierobežojumi ir būtiska daļa no mūsu pilsētvides drošības pieejas. Tāpat koplietošanas skrejriteņus nav ļauts izmantot nepilngadīgiem lietotājiem, savukārt privātos skrejriteņus ir ļauts vadīt no 14 gadu vecuma,» turpina Ābols.

«Privāto divriteņu un skrejriteņu skaits pilsētu ielās turpina pieaugt, taču atbildība par drošību, kas tiek prasīta no braucējiem, ir ievērojami mazāka, kamēr koplietošanas skrejriteņu kontrole un regulējums kļūst arvien stingrāks,» norāda Bolt pārstāvis.

Statistikā par negadījumiem un pārkāpumiem netiek nošķirti privātie un koplietošanas skrejriteņi. «Tāpēc nav iespējams izdarīt datos balstītus secinājumus par to, vai negadījumos biežāk iekļūst privāto vai koplietošanas skrejriteņu lietotāji. Lai patiešām uzlabotu ceļu satiksmes drošību, būtu jāpārskata sodi par braukšanu reibumā. Latvijā sods par braukšanu reibumā ar skrejriteni ir no 40 līdz 170 eiro un netiek ierobežotas tiesības vadīt transportlīdzekli. Vācijā sods par braukšanu 0,5 promiļu reibumā ir 500 eiro un liegums vienu mēnesi vadīt transportlīdzekli. Tāpat arī būtu jāpalielina policijas kontrole,» savu redzējumu pauž operators Bolt.

Kontrolēs ievērošanu

Ceļu satiksmes likumā ir noteikta administratīvā atbildība – naudas sods no 70 līdz 350 eiro, ja koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējs nepilda minētās prasības. Prasību ievērošanas kontroli ir tiesības veikt gan Valsts, gan Pašvaldības policijai. «Kontrolēsim un uzraudzīsim, kā tas tiek ievērots. Jebkuri šādi uzlabojumu ir par labu sabiedrības drošībai,» uzsver Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis

Par to, vai prasība veikt reakcijas testu palīdz mazināt pārkāpumu skaitu, šobrīd vēl esot pāragri spriest – šogad skrejriteņu vadītāji alkohola reibumā vēl nav aizturēti. «Nomas skrejriteņi pilsētā ir izvietoti no marta, taču vēl nav sākusies sezona. Kad paliks siltāks, tas kļūs aktuālāk,» sacīja Rudzītis.

Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks vērtē, ka pēdējo gadu laikā kopumā ir uzlabojusies elektroskrejriteņu lietotāju kultūra. «Pirmajos gados, kad elektroskrejriteņi parādījās, nereti nomas skrejriteņi bija nomesti kaut kur grāvī vai mežā, bet tagad tādi gadījumi jau ir reti. Protams, aizvien mēdz būt pārkāpumi, kad jaunieši pa diviem brauc ar skrejriteni. Apturam un informējam, ka tā nedrīkst. Ja tas notiek atkārtoti, painformējam arī vecākus.»

Ar nomas pakalpojumu sniedzēju Bolt sadarbība līdz šim ir bijusi laba, vērtē Rudzītis. Pirms dažiem gadiem, kad nomas skrejriteņi nesen bija parādījušies pilsētas ielās, pēc Ekonomikas nodaļas iniciatīvas organizētas neklātienes tikšanās ar pakalpojuma sniedzēju: «Ņemot vērā negatīvo Rīgas pieredzi, uzskatījām par labo praksi pārrunāt ar pakalpojuma sniedzēju, kā strādāsim Ventspilī. Bolt pārstāvji ir ieklausījušies mūsu viedokļos un ņēmuši tos vērā. Piemēram, kurās zonās jāierobežo braukšanas ātrums līdz 15 kilometriem stundā. Ja skrejritenis ir nepareizi novietots vai traucē cilvēku vai satiksmes kustību, skatāmies pēc apstākļiem – vai nu pašvaldības policists pārvieto skrejriteni, lai netraucē cilvēkiem, vai zvana pakalpojumu sniedzējam, lai tas seko līdzi saviem transportlīdzekļiem.»

Ar elektroskrejriteņiem izdarīto administratīvo pārkāpumu skaits Kurzemes reģionā:
- 2025. gadā – 55 administratīvo pārkāpumu procesi;
- 2026. gadā līdz 31. martam –1 administratīvā pārkāpumu process. 

Kurzemes reģionā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi:
- 2025. gadā – 9 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietušas četras personas;
- 2026. gadā līdz 31. martam nav bijis šādu ceļu satiksmes negadījumu.