Noslēgts projekts ar divkāršu efektu

Šis projekts ir ļoti nozīmīgs ne tikai Ventspils siltumam, bet visai pilsētai, jo tas samazina smalko putekļu daļiņu emisijas atmosfērā, uzlabojot gaisa kvalitāti dzīvojamajos rajonos, kā arī ietaupot biokurināmo un elektroenerģiju.

Projektu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tam ir primāra vides nozīme. «Saņemot ES līdzfinansējumu, Ventspilis siltums sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju Industry Service Partner un būvuzraugu CC3 īstenoja projektu, lai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Projekta īstenošana ilga aptuveni pusotra gada, un jaunās iekārtas tagad ir uzsākušas savu darbību,» projekta noslēguma pasākumā sacīja Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris

Kopš 2025. gada sākuma Ministru kabineta noteikumi paredz katlumāju vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām cieto putekļu daļiņu emisiju robežvērtību 30 mg/m3. Kā atzīmēja Arnis Uzaris, šīs normas sasniegšanai bija nepieciešami papildu tehnoloģiski risinājumi. Lai to panāktu, katlumājā Brīvības ielā 38 aiz esošā dūmgāzu kondensatora, kas darbojas kopš 2014. gada, tika uzstādīts vēl viens kondensators – 10 metrus augsts un 3 metru diametrā. Jaunais kondensators kopējā sistēmā ir savienots ar absorbcijas tipa siltumsūkni, kam kopējā jauda ir 5,8 MW.

Pēc projekta īstenošanas Ventas kreisā krasta katlumājā emisiju vērtības ar rezervi nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu. Vides piesārņojuma analītiskās kontroles veiktajos mērījumos cieto daļiņu emisija pēc attīrītajām dūmgāzēm sasniedz tikai 13,8 mg/m3. Savukārt kā papildu ieguvums, atkarībā no katlumājas darbības režīmiem, tiek panākta biokurināmo katlu efektivitātes paaugstināšana par 15%, kā arī kurināmā patēriņa samazināšana un CO2 izmešu samazināšana. 

«Pirmās pakāpes dūmgāzu kondensatora efektivitāte vidēji bija aptuveni 18 procenti. No katlumājas skursteņa izplūstošo dūmgāzu temperatūru tas no 180–190 grādiem samazināja līdz 50–55 grādiem. Savukārt otrās pakāpes kondensators ar siltumsūkni spēj atdzesēt dūmgāzes līdz pat 25 grādiem. Šajā procesā visa iegūtā enerģija no dūmgāzēm atgriezeniski tiek nodota centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Abi kondensatori kopā ar siltumsūkni nodrošina aptuveni 30% efektivitāti. Citiem vārdiem sakot, katlu darbināšanai nepieciešams par trešdaļu mazāk šķeldas,» projekta ekonomisko ietekmi komentē Ventspils siltuma vadītājs.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis Varis Žentiņš atzina, ka šis ir viņu jau trešais īstenotais projekts ar lieljaudas absorbcijas tipa siltumsūkņu izmantošanu biokurināmo katlumāju efektivitātes celšanā. Ventspils projekts izrādījās izaicinošs, jo jaunās iekārtas un inženiertehniskās sistēmas bija jāuzstāda diezgan ierobežotā telpā.

«Esam gandarīti, ka projekts tika pabeigts plānotajā termiņā un par sākotnēji aprēķinātajām izmaksām,» atzīmēja Žentiņš. Viņš arī pauda gandarījumu, ka Ventspils siltums saskatīja iespēju piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, lai ar šo projektu panāktu ne tikai tīrākas dūmgāzes pilsētvides apstākļos, bet arī uzlabot katlumājas kopējo efektivitāti, kas tiks panākta ar uzstādīto absorbcijas tipa siltumsūkni. 

Atšķirība starp kompresijas un absorbcijas siltumsūkņiem ir diezgan ievērojama. Absorbcijas siltumsūknis praktiski nepatērē elektrību, jo šīs iekārtas darbībai nepieciešams karstais ūdens, tāpēc tam ir salīdzinoši zemas ekspluatācijas izmaksas.

Projekta kopējās izmaksas ir 2,55 miljoni eiro, tostarp aptuveni 920 000 eiro ir ES līdzfinansējums. Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš atgādināja, ka šis ir otrais nozīmīgais projekts, ko Ventspils siltums īstenojis pēdējo divu gadu laikā. Pagājušajā gadā kreisā krasta katlumājā tika uzstādīti divi jauni katli ar jaudu 5 MW katrs, aizstājot veco katlu, kas savu laiku jau bija nokalpojis. Pagājusī ziema ir pierādījusi šī projekta aktualitāti, nodrošinot stabilu siltumapgādi ilgstoša sala laikā.