Iedzīvotāju padome – tilts starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem

Apspriežot pašvaldības šī gada budžetu, pilsētas dome vienbalsīgi nobalsoja par to, lai veicinātu iedzīvotāju padomes izveidi, rūpējoties par kopienas attīstību un iedzīvotāju interešu aizsardzību. «Mēs atbalstīsim visu, ko paredz likumdošana. Ja būs konkrēta iniciatīva, izpildīsim visu, ko paredz normatīvie akti,» apliecināja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Līdz šim viņam zināms vien, ka ir ventspilnieku grupa, kas vēlas izveidot iedzīvotāju padomi. Ar iniciatīvas grupu tikās izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane. Tikšanās laikā domes pārstāve uzklausīja iedzīvotājus, notika viedokļu apmaiņa.

«Mēs negrasāmies ne ar vienu cīnīties»

Iniciatīva par iedzīvotāju padomes izveidi pieder politiskās partijas Kustība «Par!» Ventspils nodaļas aktīvistiem. Ventspils nodaļas vadītāja Anželika Uminska-Jurševica pastāstīja, kā priekšvēlēšanu kampaņā pirms pilsētas pašvaldības vēlēšanām pērn aktīvisti idejas dzīvotspēju testēja tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem, interešu grupās. «Ideja brieda pakāpeniski, apmēram gadu,» stāsta Uminska-Jurševica. Viņa paredz, ka iedzīvotāju padome Ventspilī varētu tikt izveidota līdz šā gada beigām. Padome nebūs noskaņota opozīcijā pret vietējo varu. «Mēs negrasāmies ne ar vienu cīnīties, bet tikai gribam padarīt mūsu pilsētu vēl spēcīgāku,» uzsver Uminska-Jurševica. Viņa iedzīvotāju padomi salīdzina ar tiltu starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem. Viņasprāt, padome varētu palīdzēt pilsētas domei apzināt dažas problēmtēmas, kas nav varas uzmanības lokā. Atšķirībā no pilsētas domes komisijām, kas jau realizē iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības darbā, bet ko apstiprina dome, iedzīvotāju padomi izvēlas paši iedzīvotāji. Tā ir galvenā principiālā atšķirība, uzskata Uminska-Jurševica. Iniciatīvas grupa izstrādā konceptuālu modeli nākotnes padomei, konsultējoties ar dažādām iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām. Proporcionāli Ventspils iedzīvotāju skaitam – pilsētas iedzīvotāju padomē būs 15 cilvēki.

Domes vadītāji pieejami jebkuram iedzīvotājam

Iepriekš, komentējot iniciatīvu par iedzīvotāju padomes izveidi, Jānis Vītoliņš neslēpa skeptisku attieksmi pret ideju, uzskatot, ka ventspilniekiem jau tāpat ir pietiekami daudz iespēju savu interešu paušanai, tostarp – deleģējot savus pārstāvjus pilsētas domes komisijās, bet pēdējos divos gados – piedaloties projektu atlasē, kas tiek finansēti no līdzdalības budžeta. Vītoliņš savu viedokli par iedzīvotāju padomi pēc būtības nav mainījis. «Mūsu pilsēta ir salīdzinoši neliela, un katram iedzīvotājam ir pieeja domes vadībai, lai risinātu sev svarīgus jautājumus,» uzskata domes priekšsēdētājs. Piemēram, viņš pats pieņem iedzīvotājus pirmdienu pēcpusdienās, un ikviens interesents var pieteikties uz pieņemšanu.

Pēc Vītoliņa domām, iedzīvotāju padomes lietderīgākas ir Rīgas un Rīgas reģiona pašvaldībās vai novadu pašvaldībās, kur apkārtnes vai pagastu iedzīvotāji nav tik tuvu varas pārstāvjiem. Piemēram, Ventspils novadā daži pagasti ir desmitiem kilometru no centra, un tur iedzīvotāju padomes varētu kļūt par tiltu starp varu un iedzīvotājiem. Tomēr līdz šim nav bijis informācijas, ka kādā no Ventspils novada pagastiem būtu izveidotas iedzīvotāju padomes.

Padomēm ir konsultatīvs raksturs

Pašvaldību likums, kas ir spēkā kopš 2023. gada sākuma, paredz, ka lēmumu par iedzīvotāju padomes izveidošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome. Iedzīvotāju padomju vēlēšanas organizē arī pašvaldības. Taču likums iedzīvotāju padomēm sniedz kompetenču minimumu, bez tiesībām pieņemt izpildei saistošus lēmumus. Citiem vārdiem, iedzīvotāju padomēm ir konsultatīvs raksturs. Pašvaldību pieredze, kur izveidotas un darbojas iedzīvotāju padomes, liecina, ka to darbības efektivitāte ir atkarīga no pašvaldību vadības attieksmes, ieinteresētības līdzdalības institūciju darbībā. Piemēram, pērn medijos parādījās informācija, ka Ogres novada dome centusies ierobežot iedzīvotāju padomju tiesības kritizēt domes lēmumus vai darbību.

Nopietns izaicinājums iedzīvotāju padomēm ir sabiedrības pasivitāte kopumā. Cilvēkus ir grūti motivēt iesaistīties padomēs, jo tas ir brīvprātīgs un neapmaksāts darbs, kas prasa regulāru iesaistīšanos, laiku, zināšanas. Turklāt cilvēki bieži vien netic, ka viņu viedoklis varētu kaut ko mainīt. Ventas Balss aprunājās ar dažiem iedzīvotāju padomju pārstāvjiem no dažādām pašvaldībām. Visās pašvaldībās, ar kurām izdevās sazināties, iedzīvotāju padomju vēlēšanas notika vienlaikus ar pilsētu vai novadu domes vēlēšanām.

Iedzīvotāju aktivitāte – dažāda

«Panākumi iedzīvotāju padomes vēlēšanās daudzējādā ziņā ir atkarīgi no pašvaldības ieguldījuma,» uzskata Talsu iedzīvotāju padomes priekšsēdētājas vietniece Līga Krikauska. Pēc viņas teiktā, Talsu novadā nav bijis pietiekami daudz reklāmas un pietrūcis iedzīvotāju informēšanas. Visos pagastos, kur notika iedzīvotāju padomju vēlēšanas, kandidāti paši sevi izvirzīja, un nedēļas laikā iedzīvotāji par viņiem varēja balsot vai svītrot. Iedzīvotāju aktivitāte bijusi dažāda. Talsos aktivitāte bija ārkārtīgi zema, par padomes izveidi nobalsoja tikai 72 cilvēki, atzina Krikauska. Toties Mērsragā balsojumā piedalījās 420 cilvēku.

Jautājumus apspriešanai piedāvā paši iedzīvotāji. Piemēram, Talsos iedzīvotāju padome nesen apsprieda vietējā kinoteātra repertuāru. Iedzīvotāji ir nobažījušies, ka kinoteātris varētu zaudēt Eiropas kino statusu, un devās pie kinoteātra vadības, lai noskaidrotu izveidojušās situācijas iemeslus un iespējamos risinājumus.

«Mums gandrīz neko neļauj»

Arī Ogrē iedzīvotāju padomes vēlēšanas notika vienlaikus ar pašvaldības vēlēšanām, pastāstīja iedzīvotāju padomes priekšsēdētājas vietniece Daiga Reliņa. Visos vēlēšanu iecirkņos vēlētāji vēl bez biļeteniem saņēma arī kartītes ar iedzīvotāju padomes kandidātu sarakstu. Ogrē iedzīvotāju padomē tika ievēlēti deviņi cilvēki, taču kandidātu bija vairāk. Tāpat kā Talsos, bija ļoti maz reklāmas par iedzīvotāju padomes vēlēšanām, tāpēc daudzi vēlētāji to uzzināja jau pēc vēlēšanām.

«Ogrē ir ļoti specifiska situācija ar iedzīvotāju padomi. Mums gandrīz neko neļauj,» atzina Reliņa. «Atklāti neviens neaizliedz, bet uz visām mūsu iniciatīvām un priekšlikumiem dzirdam vienu atbildi: budžetā tam nav naudas,» viņa piebilda. Piedalīties pašvaldības budžeta apspriešanā padomei arī neizdevās – to pieņēma agrāk, nekā tika paziņots. Tomēr aktīvisti nezaudē optimismu. «Tas ir tikai sākums, mēs vēl daudz ko nezinām un visu mācāmies,» saka Reliņa.

Iedzīvotāju ieteikumiem ir liela nozīme

Līga Krikauska un Daiga Reliņa ir vienisprātis, ka novada pašvaldībās un pagastos iedzīvotāju padomes izveidot ir vienkāršāk, jo visi cits citu pazīst. Lielajās pilsētās iedzīvotāji ir pasīvāki un informāciju viņiem paziņot ir grūtāk. Taču Ogres novadā iedzīvotāju padomes izveidotas tikai lielākajās pašvaldībās – Ķegumā, Ikšķilē, Lielvārdē, bet mazākos pagastos nav savākts vajadzīgais brīvprātīgo skaits, kas būtu ar mieru strādāt iedzīvotāju padomēs. Ķegumā iedzīvotāju padome sastāv no pieciem cilvēkiem un sadarbojas galvenokārt ar pilsētas pārvaldi, pastāstīja Ķeguma pilsētas iedzīvotāju padomes sekretāre Inta Bērziņa. «Izskatām daudzus jautājumus, kas nāk no iedzīvotājiem. Aicinām uz padomes sēdēm pilsētas pārvaldes pārstāvjus, uzņēmējus. Priecājamies, kad izdodas atrisināt kaut nelielu jautājumu,» atzīst Bērziņa. Iedzīvotāji savus priekšlikumus un aktuālos jautājumus iesniedz, izmantojot īpašu pastkastīti, kā arī personiskajā saziņā ar padomes locekļiem. Šobrīd padomes darba kārtībā ir jautājums par atkritumu apsaimniekošanu. Novada dome jautā iedzīvotāju viedokļus dažādos jautājumos. Piemēram, šobrīd tas ir jautājums, kur labāk izvietot velosipēdu apkopes stacijas. Inta Bērziņa uzskata, ka iedzīvotāju ieteikumiem ir būtiska loma vietējās kopienas dzīvē un aktivitātes veicināšanā.