Mēs bieži jaucam fizisko nogurumu ar mentālo izsīkumu. Darbā mēs sēžam pie datora un tērējam milzum daudz prāta enerģijas. Mēs risinām problēmas un komunicējam ar citiem. Mūsu ķermenis pa to laiku nav darījis gandrīz neko. Tāpēc pasīva gulēšana dīvānā nepalīdz atgūt spēkus. Prātam vajag atslēgties, bet ķermenim vajag kustību. To var izdarīt pavisam vienkārši. Piemēram, ērts elektriskais skrejceliņš istabas stūrī ļauj lēnām soļot tieši tajā pašā laikā, kad skaties savu mīļāko vakara raidījumu. Tā nav treniņnometne. Tā ir viegla asinsrites iekustināšana, kas patiesībā rada jaunu enerģiju un izvēdina galvu.
Kāpēc sēdēšana zog enerģiju
Kad mēs ilgstoši nekustamies, asinsrite palēninās. Smadzenes un muskuļi saņem mazāk skābekļa. Ķermenis saņem signālu, ka ir laiks doties gulēt. Tāpēc uznāk tā dīvainā apātija.
Mentālais nogurums bieži maskējas kā fizisks vājums. Smadzenes ir pārstrādājušās no lēmumu pieņemšanas, stresa un milzīgās informācijas plūsmas. Prāts ir kā pārkarsis dzinējs. Ja tu vienkārši apsēdies un turpini patērēt informāciju telefonā vai televizorā, dzinējs turpina darboties tajā pašā režīmā. Tas neatdziest un neatpūšas.
Fiziska kustība darbojas kā slēdzis. Tā pārvirza tavu uzmanību no galvas uz ķermeni. Asinis sāk riņķot ātrāk. Muskuļi sāk strādāt un ražot endorfīnus. Tieši šie hormoni rada patīkamo un vieglo sajūtu pēc pavisam nelielas izkustēšanās. Tu kļūsti modrāks.
Aktīvā atpūta nav smags treniņš
Daudzus biedē vārds "aktīvs". Bet aktīvā atpūta nav par rekordu uzstādīšanu vai muskuļu audzēšanu. Tās galvenais mērķis ir atslābināt nervu sistēmu un izkustināt sēdēšanas dēļ stīvās locītavas.
Tas var būt pilnīgi jebkas, kas prasa fizisku, bet ne mentālu piepūli. Lēna pastaiga pa rajonu, klausoties mūziku. Grīdas izmazgāšana vai putekļu noslaucīšana. Viegla stiepšanās uz paklājiņa viesistabā. Tās ir darbības, kurās smadzenēm nav jārisina nekādas sarežģītas problēmas.
Šāda ritmiska un vienmērīga kustība palīdz sakārtot domas. Tu beidz domāt par neatbildētajām darba ziņām. Tā vietā tu koncentrējies uz to, ko dara tavas rokas vai kājas. Pēc divdesmit minūtēm šādas darbošanās tu jutīsies simtreiz mundrāks nekā pēc stundas, kas pavadīta, guļot vienā pozā.
Vides pielāgošana savā labā
Mēs ļoti bieži rīkojamies impulsīvi. Mūsu gribasspēks vakaros ir ārkārtīgi zems. Tāpēc ir svarīgi iekārtot savu dzīves telpu tā, lai kustība būtu viegla un pašsaprotama izvēle.
Noliec vingrošanas paklājiņu tur, kur tu parasti uzturies. Sagatavo ērtas mājas drēbes jau no rīta, lai, pārnākot no darba, uzreiz varētu tajās pārģērbties. Ja tev ir kāds sporta inventārs, nenoslēp to skapja dziļākajā stūrī vai zem gultas. Kad rīki ir acu priekšā un viegli pieejami, tu tos izmantosi daudz biežāk.
Patiesībā viss slēpjas mazajās pretestībās. Ja tev ir jāmeklē apavi, jāpako soma un jādodas ārā no mājas, tu, visticamāk, paliksi sēdēt mājās. Bet, ja tu vari vienkārši spert soli un sākt kustēties turpat istabā, lēmums izkustēties kļūst pavisam viegls un dabisks.
Vakara rutīnas pārrakstīšana
Veco ieradumu laušana prasa nedaudz laika un pacietības. Tev nav uzreiz jāatsakās no mīļākajiem seriāliem vai laika soctīklos. Pamēģini vienkārši ieviest piecpadsmit minūšu pārejas periodu savā ikdienā.
Kad pārnāc mājās, nesēdies uzreiz atpūsties. Izdari kaut ko pavisam nelielu un fizisku pirms došanās uz dīvānu. Aplej puķes. Izej īsu loku ap māju. Vai vienkārši nostājies un izstaipies. Šīs piecpadsmit minūtes kalpos kā veselīga robežšķirtne starp darba dienu un brīvo laiku.
Tu ātri vien redzēsi, ka pēc šādas nelielas pauzes tu dīvānā sēdēsi pavisam citādi. Tu būsi patiesi atpūties. Tavs ķermenis vairs nebūs tik saspringts. Pats galvenais ir tas, ka pazudīs iekšējā vainas apziņa par nedarīšanu. Tu būsi devis savam ķermenim to, kas tam bija nepieciešams visvairāk.
Noslēgumā viss atduras pret vienkāršu fiziku un bioloģiju. Mūsu ķermeņi ir radīti kustībai. Kad mēs to regulāri liedzam, mēs zaudējam savu dabisko enerģiju. Aktīvā atpūta ir labākais veids, kā šo enerģiju atgūt. Tas prasa tikai nelielu paradumu maiņu un izpratni par to, kā strādā un atpūšas mūsu prāts. Nākamreiz, kad jutīsies pilnīgi iztukšots un bez spēka, pamēģini piecelties un nedaudz izkustēties. Tu būsi patīkami pārsteigts par to, cik ātri atgriežas spēki un labs garastāvoklis.
REKLĀMA: Aktīvā atpūta pret dīvānu: kāpēc mēs jūtamies vairāk noguruši, kad nedarām neko
Gara darba diena ir galā. Tu pārnāc mājās un uzreiz iekaries dīvānā. Plāns ir vienkāršs un saprotams. Tu gribi pasēdēt, paskatīties kādu seriālu un nedarīt pilnīgi neko. Fiziski tu patiešām atpūties. Bet pēc divām stundām tu mēģini piecelties un jūties vēl smagāks, stīvāks un iztukšotāks nekā tad, kad pārkāpi mājas slieksni. Kāpēc tā notiek?
Mēs bieži jaucam fizisko nogurumu ar mentālo izsīkumu. Darbā mēs sēžam pie datora un tērējam milzum daudz prāta enerģijas. Mēs risinām problēmas un komunicējam ar citiem. Mūsu ķermenis pa to laiku nav darījis gandrīz neko. Tāpēc pasīva gulēšana dīvānā nepalīdz atgūt spēkus. Prātam vajag atslēgties, bet ķermenim vajag kustību. To var izdarīt pavisam vienkārši. Piemēram, ērts elektriskais skrejceliņš istabas stūrī ļauj lēnām soļot tieši tajā pašā laikā, kad skaties savu mīļāko vakara raidījumu. Tā nav treniņnometne. Tā ir viegla asinsrites iekustināšana, kas patiesībā rada jaunu enerģiju un izvēdina galvu.
Kāpēc sēdēšana zog enerģiju
Kad mēs ilgstoši nekustamies, asinsrite palēninās. Smadzenes un muskuļi saņem mazāk skābekļa. Ķermenis saņem signālu, ka ir laiks doties gulēt. Tāpēc uznāk tā dīvainā apātija.
Mentālais nogurums bieži maskējas kā fizisks vājums. Smadzenes ir pārstrādājušās no lēmumu pieņemšanas, stresa un milzīgās informācijas plūsmas. Prāts ir kā pārkarsis dzinējs. Ja tu vienkārši apsēdies un turpini patērēt informāciju telefonā vai televizorā, dzinējs turpina darboties tajā pašā režīmā. Tas neatdziest un neatpūšas.
Fiziska kustība darbojas kā slēdzis. Tā pārvirza tavu uzmanību no galvas uz ķermeni. Asinis sāk riņķot ātrāk. Muskuļi sāk strādāt un ražot endorfīnus. Tieši šie hormoni rada patīkamo un vieglo sajūtu pēc pavisam nelielas izkustēšanās. Tu kļūsti modrāks.
Aktīvā atpūta nav smags treniņš
Daudzus biedē vārds "aktīvs". Bet aktīvā atpūta nav par rekordu uzstādīšanu vai muskuļu audzēšanu. Tās galvenais mērķis ir atslābināt nervu sistēmu un izkustināt sēdēšanas dēļ stīvās locītavas.
Tas var būt pilnīgi jebkas, kas prasa fizisku, bet ne mentālu piepūli. Lēna pastaiga pa rajonu, klausoties mūziku. Grīdas izmazgāšana vai putekļu noslaucīšana. Viegla stiepšanās uz paklājiņa viesistabā. Tās ir darbības, kurās smadzenēm nav jārisina nekādas sarežģītas problēmas.
Šāda ritmiska un vienmērīga kustība palīdz sakārtot domas. Tu beidz domāt par neatbildētajām darba ziņām. Tā vietā tu koncentrējies uz to, ko dara tavas rokas vai kājas. Pēc divdesmit minūtēm šādas darbošanās tu jutīsies simtreiz mundrāks nekā pēc stundas, kas pavadīta, guļot vienā pozā.
Vides pielāgošana savā labā
Mēs ļoti bieži rīkojamies impulsīvi. Mūsu gribasspēks vakaros ir ārkārtīgi zems. Tāpēc ir svarīgi iekārtot savu dzīves telpu tā, lai kustība būtu viegla un pašsaprotama izvēle.
Noliec vingrošanas paklājiņu tur, kur tu parasti uzturies. Sagatavo ērtas mājas drēbes jau no rīta, lai, pārnākot no darba, uzreiz varētu tajās pārģērbties. Ja tev ir kāds sporta inventārs, nenoslēp to skapja dziļākajā stūrī vai zem gultas. Kad rīki ir acu priekšā un viegli pieejami, tu tos izmantosi daudz biežāk.
Patiesībā viss slēpjas mazajās pretestībās. Ja tev ir jāmeklē apavi, jāpako soma un jādodas ārā no mājas, tu, visticamāk, paliksi sēdēt mājās. Bet, ja tu vari vienkārši spert soli un sākt kustēties turpat istabā, lēmums izkustēties kļūst pavisam viegls un dabisks.
Vakara rutīnas pārrakstīšana
Veco ieradumu laušana prasa nedaudz laika un pacietības. Tev nav uzreiz jāatsakās no mīļākajiem seriāliem vai laika soctīklos. Pamēģini vienkārši ieviest piecpadsmit minūšu pārejas periodu savā ikdienā.
Kad pārnāc mājās, nesēdies uzreiz atpūsties. Izdari kaut ko pavisam nelielu un fizisku pirms došanās uz dīvānu. Aplej puķes. Izej īsu loku ap māju. Vai vienkārši nostājies un izstaipies. Šīs piecpadsmit minūtes kalpos kā veselīga robežšķirtne starp darba dienu un brīvo laiku.
Tu ātri vien redzēsi, ka pēc šādas nelielas pauzes tu dīvānā sēdēsi pavisam citādi. Tu būsi patiesi atpūties. Tavs ķermenis vairs nebūs tik saspringts. Pats galvenais ir tas, ka pazudīs iekšējā vainas apziņa par nedarīšanu. Tu būsi devis savam ķermenim to, kas tam bija nepieciešams visvairāk.
Noslēgumā viss atduras pret vienkāršu fiziku un bioloģiju. Mūsu ķermeņi ir radīti kustībai. Kad mēs to regulāri liedzam, mēs zaudējam savu dabisko enerģiju. Aktīvā atpūta ir labākais veids, kā šo enerģiju atgūt. Tas prasa tikai nelielu paradumu maiņu un izpratni par to, kā strādā un atpūšas mūsu prāts. Nākamreiz, kad jutīsies pilnīgi iztukšots un bez spēka, pamēģini piecelties un nedaudz izkustēties. Tu būsi patīkami pārsteigts par to, cik ātri atgriežas spēki un labs garastāvoklis.
Lasi vēl
REKLĀMA: Latvijas iGaming tirgus izpēte: izaugsme, statistika un mainīgās patērētāju tendences (0)
Latvija pēdējos gados arvien biežāk tiek minēta kā viens no aktīvākajiem iGaming tirgiem Baltijā. Tam ir vairāki iemesli. Valstī ir augsts...
Amatu mājā būs iespēja satikt meistaru (0)
11. aprīlī Amatu mājā, kā katru gadu, notiks ļoti gaidītais nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas pasākums "Satiec savu...
Plāno drošības uzlabojumus krustojumos un pārejās (18)
Iedzīvotāji tika aicināti līdz 17. martam paust savu viedokli par plānotajiem uzlabojumiem gājēju pārejās Kuldīgas un Ganību ielā pie krustojuma...
Hokejistes cīnīsies par medaļām (0)
4. aprīlī no pl. 12.00 Ventspils OC ledus hallē norisināsies Sieviešu hokeja attīstības līgas sezonas noslēdzošais (SHAL) sabraukums, kur tiks...
1. aprīlī sākas meža ugunsnedrošais periods (0)
Saskaņā ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu 1.aprīlī sākas meža ugunsnedrošais periods, kas ilgs līdz 30. septembrim. Šajā...
Pieminēs Komunistiskā genocīda upurus (6)
25. martā plkst. 18.00 ikviens tiek aicināts uz kopīgu piemiņas brīdi Tilta dārzā, kurā godināsim komunistiskā genocīda upurus un atcerēsimies...
Ventspilī izskanēs Arvo Perta ''Sv. Jāņa pasija'' (0)
Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, plkst. 18.00 koncertzālē "Latvija'' izskanēs Arvo Perta “Sv. Jāņa pasija” – viens no ievērojamākajiem mūsdienu...
Samazinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai (0)
Valdībā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par...