Īpašs uzsvars – demogrāfija un jaunās ģimenes

Kas, jūsuprāt, ir Ventspils standarts? Šo apzīmējumu domes sēdē pieminējāt pēc šā gada pilsētas budžeta pieņemšanas.

– Ventspils standarts nozīmē augstu dzīves kvalitāti – kvalitatīvus un vienlaikus iedzīvotājiem finansiāli pieejamus pakalpojumus. Tas nav abstrakts jēdziens; to redzam ik uz soļa – sakoptās ielās, pārdomātā infrastruktūrā un pilsētvidē kopumā. Aiz tā stāv mērķtiecīgs, ilgstošs un pacietīgs darbs, soli pa solim sakārtojot pilsētas saimniecību, lai sasniegtu un noturētu šo kvalitātes latiņu. Diez vai daudzviet citur pēc pašvaldības iniciatīvas vecākiem nav jāmaksā līdzmaksājums par sporta skolu, digitālajiem pulciņiem, Mākslas skolu vai Jaunrades nama nodarbībām, kā arī par bērnu pilsētiņu izmantošanu. Ventspilī tas kļuvis par pašsaprotamu lietu. Taču tikpat nozīmīgs uzdevums ir šo kvalitāti saglabāt arī turpmāk. Tas prasa ievērojamus finanšu resursus – gan esošā uzturēšanai, gan pārdomātai un ilgtspējīgai attīstībai.

Pastāstiet, lūdzu, par pilsētas šā gada budžeta galvenajām prioritātēm.

– Budžetā saglabājam līdzšinējos attīstības virzienus – jaunu darbavietu radīšanu, mājokļu pieejamību un stabilu sociālo atbalstu. Īpašs uzsvars tiek likts uz jaunajām ģimenēm, vienlaikus neaizmirstot seniorus, kuriem sociālās palīdzības apjoms pilsētā jau šobrīd ir būtisks un tiek pakāpeniski palielināts. Kā jaunu akcentu izceļam demogrāfiju. Šobrīd tiek gatavoti konkrēti priekšlikumi, un budžetā šim mērķim rezervēti 200 tūkstoši eiro jaunām iniciatīvām. Ceram arī uz sadarbības projektu ar Valsts digitālās attīstības aģentūru 120 tūkstošu eiro apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamos tehnoloģiskos risinājumus. Demogrāfijas jautājumu redzam divos virzienos – dzimstības veicināšanā un pozitīvas migrācijas sekmēšanā. Tikai palielinot pabalstu jaundzimušajiem, demogrāfisku sprādzienu nepanāksim. Tas prasītu ievērojamus līdzekļus, bet rezultāts nebūtu efektīvs. Perspektīvāks ceļš ir veicināt iedzīvotāju piesaisti pilsētai. Top iecere par tā dēvēto ventspilnieka karti – instrumentu, kas ļautu pilsētas piedāvātās priekšrocības pilnvērtīgi saņemt tiem iedzīvotājiem, kuri deklarējuši dzīvesvietu pilsētā un ar saviem nodokļiem piedalās tās budžeta veidošanā.

Pieminējāt ventspilnieka karti. Kas tā ir?

– Ir iecere, ka tā būs pieejama gan kā plastikāta karte, gan kā digitāls risinājums – mobilā lietotne, ko varēs lejupielādēt telefonā. Pie tās izstrādes darbojas mūsu Digitālais centrs. Kā jau minēju, šim mērķim esam atraduši arī finanšu resursu un šobrīd esam līguma slēgšanas procesā. Tas ir būtiski, jo budžetā paredzētie 200 tūkstoši eiro ļautu novirzīt līdzekļus konkrētu iniciatīvu īstenošanai. Vienlaikus esam veikuši aptauju, lai noskaidrotu, kādi atbalsta mehānismi un priekšrocības varētu būt saistoši ģimenēm no citām pašvaldībām, apsverot pārcelšanos uz mūsu pilsētu. Radīt kaut ko pilnīgi jaunu nav vienkārši. Pamats ir nemainīgs – darbavietas, stabils darbs un pieejama dzīvesvieta. Tie ir priekšnoteikumi, uz kuriem balstās arī pārējie pilsētas piedāvājumi.

Kā virzās mājokļu attīstības projekti?

– Pašlaik esam finiša taisnē ar divu dzīvojamo māju projektu īstenošanu, ko veic kapitālsabiedrība Ventspils nekustamie īpašumi. Tajās būs 60 dzīvokļi, kas aptuveni pēc trim līdz četriem mēnešiem būs pieejami iedzīvotājiem. Interese ir ļoti liela – pieteikumu skaits būtiski pārsniedza pieejamo dzīvokļu skaitu. Tas skaidri parāda, ka šāds piedāvājums ir nepieciešams, tādēļ jādomā par jauniem attīstības soļiem mājokļu jomā. Vienlaikus atbalstām arī komersantu iniciatīvas Vecpilsētā. Ir divi projekti – viens jau pabeigts, otrs ir būvniecības stadijā. Esam parakstījuši līgumu arī par vēl vienu ieceri. Šīs programmas ne tikai palielina mājokļu piedāvājumu, bet arī veicina īpašumu atjaunošanu un pilsētvides sakārtošanu Vecpilsētā. Ceru, ka jau šogad redzēsim pirmos rezultātus šiem soļiem, tostarp domājot par pozitīvu migrāciju.

Ko jūs saprotat ar pozitīvu migrāciju?

– Pirmkārt, tās ir ģimenes no citām Latvijas vietām, kuras izvēlas pārcelties uz mūsu pilsētu. Otrkārt, tā ir reemigrācija – cilvēku atgriešanās no ārvalstīm. Esam izveidojuši atsevišķu amata vietu, kur speciālists ikdienā strādā tieši ar šo jautājumu un ir pieejams, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu pārcelšanās procesā. Papildus tam darbojas arī interneta platforma LIVIN Ventspils, kas palīdz uzrunāt potenciālos iedzīvotājus. Ir svarīgi, lai cilvēki Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un, protams, arī Kurzemē zinātu par mūsu piedāvājumu un saprastu, kādas ir pilsētas priekšrocības, ko tādu varam nodrošināt, kas citviet nav pieejams vai nav tik attīstīts. Manuprāt, tas ir reālākais veids, kā salīdzinoši īsā laikā panākt izmaiņas demogrāfijas jomā. Pasākumi, kas vērsti tikai uz dzimstības palielināšanu, paši par sevi būtisku izrāvienu nedos. Protams, tie ir nepieciešami kā apliecinājums, ka pašvaldība šo jautājumu uztver nopietni. Pieņemot budžetu, lēmām palielināt pabalstu jaundzimušajiem, taču ir skaidrs, ka tas viens pats dzimstības problēmu neatrisinās.

Kā vērtējat skolu tīkla optimizāciju demogrāfiskās situācijas kontekstā? Kā plānots nodrošināt izglītības kvalitāti?

– Skolu tīkla optimizācija notiek objektīvu apstākļu dēļ – bērnu skaits valstī kopumā ir būtiski samazinājies. Šajā ziņā neesam ne unikāli, ne vienīgie. Mēs uz to neskatāmies kā uz katastrofu, bet kā uz objektīvu realitāti, kas jāpieņem un kurā jārīkojas saimnieciski un pārdomāti. Vienlaikus ir svarīgi uzturēt pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem – skaidrot situāciju un iezīmēt pašvaldības turpmāko rīcību. Šis ir arī jautājums par izglītības kvalitāti. 90. gadu beigās piedzima ievērojami mazāk bērnu, un šodien tie ir cilvēki vecumā, kad viņiem pašiem veidotos ģimenes. Pozitīva migrācija situāciju var uzlabot, taču arī tās ietekme nebūs strauja. Tāpēc lielāku uzsvaru liekam uz kvalitāti. Investēsim skolu attīstībā un izglītības satura stiprināšanā. Piemēram, Ventspils 2. vidusskola ir izvirzījusi mērķi kļūt par tehnoloģiju vidusskolu. Šim mērķim esam paredzējuši finansējumu, lai tā nebūtu tikai iecere nosaukumā, bet ar konkrētu un kvalitatīvu saturu. Vecākiem ir svarīgi redzēt ieguvumu – augstāku izglītības līmeni un specializāciju 21. gadsimta profesijās. Turpinām atbalstīt arī Ventspils Augstskolu, Ventspils tehnikumu un Mūzikas vidusskolu. Ventspils gadījumā nozīmīgs faktors ir arī nodarbinātībai, jo esam ostas pilsēta, un ekonomiskie procesi, tostarp ostas darbības rezultāti, tieši ietekmē iedzīvotāju skaitu un attīstības perspektīvas. Pēdējo sešu gadu laikā esam zaudējuši ievērojamu skaitu darbavietu, kopš pašvaldība vairs nav iesaistīta ostas pārvaldībā. Daļa šo cilvēku kopā ar ģimenēm ir pārcēlušies uz citām vietām, un tas, protams, demogrāfisko situāciju tikai saasina.

Skolu optimizāciju nosaka valsts vai pašvaldība?

– Skolu optimizācijas kritērijus nav noteikusi pašvaldība. Valsts ir paredzējusi konkrētus kritērijus. Ja tie netiek izpildīti, pedagogu atalgojums pilnībā jāsedz pašvaldībai, turklāt šādām skolām nav pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums. Tie ir divi būtiski ekonomiskie instrumenti, ar kuriem valsts virza skolu tīkla sakārtošanu. Rezultātā mums ir iespēja piedalīties mērķētās investīciju programmās. No jaunākās izglītības infrastruktūras programmas, kas pieejama tikai 18 pašvaldībām valstī, iegūsim 2,3 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiks ieguldīti Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā, 4. vidusskolā un 6. vidusskolā. Īpaši nozīmīgas pārmaiņas paredzētas 6. vidusskolā, kur tiks izveidotas un aprīkotas klases bērniem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim šie skolēni pārsvarā mācījās 2. pamatskolā. Jaunajā modelī bērni pāries uz citu izglītības iestādi kopā ar pedagogiem. Šādas infrastruktūras izveide tikai no pašvaldības budžeta būtu ļoti sarežģīta. Saglabājam dialogu ar vecākiem, soli pa solim skaidrojam pieņemtos lēmumus un uzklausām viņus. Mēs pilnībā saprotam vecāku satraukumu – nav nekā svarīgāka par bērnu izglītību un labklājību.

Kā pašvaldība piesaista finansējumu un kādi projekti drīzumā plānoti?

– Mums nav tik lielu pašvaldības resursu, lai paši īstenotu ļoti apjomīgus investīciju projektus, taču pietiekami liels finansējuma uzkrājums ļauj līdzfinansēt Eiropas fondu projektus. Gada sākumā brīvais atlikums bija 11 miljoni eiro, un šobrīd Ventspilī tiek īstenoti 43 aktīvi projekti ar ārēju finansējumu. Aprīlī plānojam iesniegt projektu pieteikumus divās atlikušās fonda programmās, kas ļaus veidot infrastruktūru uzņēmējiem – jaunu rūpniecisko ēku būvniecību lidostas rajonā Ganību ielā un Augsto tehnoloģiju parkā. Iesniegumu konkursā sagaidāma spēcīga konkurence, taču ceram, ka vismaz viens projekts tiks atbalstīts.

Šādi projekti veido jaunas darbavietas, un ļoti ceram, ka arī Ventspils brīvosta turpinās līdzīgu darbību, piedāvājot brīvas rūpnieciskās telpas platības. Esam regulārā saziņā gan ar brīvostu, gan ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai sekotu līdzi potenciālajiem investoriem, kas plāno attīstību Latvijā un meklē piemērotu vietu. Protams, gala lēmums par to, vai Ventspils ir īstā vieta, vienmēr ir investora izvēle, salīdzinot gan Latviju kopumā, gan konkrētās pilsētas piedāvājumu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un gatavu infrastruktūru, kas padara Ventspili par pievilcīgu izvēli.

Vai jums ir kāds mērķis, ko noteikti vēlaties īstenot?

– Mērķis nav mainījies – prioritāte ir beigt politiskās kaislības un nodrošināt, lai pašvaldība atkal pilnvērtīgi piedalītos Ventspils brīvostas pārvaldībā. Ventspils vienmēr bijusi ostas pilsēta, un ir būtiski maksimāli izmantot ostas potenciālu, ko esam spējīgi attīstīt arī turpmāk.

Pašlaik dialogs ar satiksmes ministru turpinās. Joprojām tiek strādāts pie grozījumiem Ostu likumā, kas paredzētu pašvaldības līdzvērtīgu līdzdalību ostas pārvaldībā kopā ar valsti. Šis likumprojekts Saeimā pagājušajā gada maijā tiek virzīts otrajā lasījumā steidzamības kārtā. Tāda ir valsts steidzamība. Vienlaikus ļoti svarīgi ir piesaistīt Eiropas fondu atbalstu ražošanas un rūpniecības attīstībai. Ja izdosies iegūt finansējumu vismaz vienam projektam, tas veicinās komersantu aktivitāti un radīs jaunas darbavietas.

Kas šobrīd būtu svarīgākais pilsētas infrastruktūras jomā?

– Šobrīd turpinām ilgstošu sadarbību ar iedzīvotājiem iekškvartālu atjaunošanā. Šogad paredzēta rezerves summa 100 tūkstoši eiro, lai līdzfinansētu iedzīvotāju iniciatīvas, un plānots pilnībā pārbūvēt vienu iekškvartālu Pētera ielā 8. Ventspils brīvosta realizē 10 miljonu eiro programmu, finansētu no Eiropas fondiem. Šie līdzekļi jau tiks izmantoti Apvedtilta remontdarbiem, kā arī Ventas tilta pacelšanas mehānisma atjaunošanai. Modernizēs Kapteiņa dienesta aprīkojumu, kas jau ir morāli un fiziski novecojis. Uzņēmums Ventspils siltums realizē 2,5 miljonus eiro vērtu projektu, kas tiks pabeigts šogad ar vairāk nekā 900 tūkstošu eiro Eiropas fonda līdzfinansējumu. Projekta ietvaros jau ir uzstādīts otrās pakāpes dūmgāzu kondensators testa režīmā. Jau iesniegts pieteikums uz Eiropas fondiem, lai veiktu krastu savienošanu un padarītu siltumapgādes sistēmu maksimāli efektīvu un drošu. Uzņēmums Ūdeka turpina ieguldījumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācijā, savukārt Ventspils nekustamie īpašumi, kā jau iepriekš minēju, strādā pie daudzdzīvokļu māju Saules ielā pabeigšanas. Slimnīca arī šogad turpinās ieguldīt ievērojamas investīcijas 2,6 miljonu eiro apmērā iekārtās un remontos, lai nodrošinātu modernu aprīkojumu un pakalpojumu kvalitāti. Plānots piesaistīt 39 jaunus medicīniskā personāla darbiniekus. Svarīgs atbalsta virziens ir sports un kultūra. Kultūras pasākumu klāsts ir plašs, pašvaldība piešķir pietiekami daudz dotāciju, lai ventspilnieki varētu izmantot šos pakalpojumus. Finansiāli tiek atbalstīti arī 22 sporta klubi.

Vai piekrītat, ka pilsētas nākotne ir ļoti atkarīga no jauniešiem?

– Neapšaubāmi, un pats svarīgākais ir aktīvi ar viņiem komunicēt. Ir jāatrod laiks, lai izprastu viņu vēlmes ne tikai brīvā laika pavadīšanā, bet arī attiecībā uz izglītību, karjeru un pilsētas attīstību kopumā. Šādas sarunas ļautu labāk pielāgot pilsētas piedāvājumu jauniešu interesēm, veidojot vidi, kas viņiem patīk un kurā viņi vēlas palikt. Vienlaikus jānodrošina attīstības iespējas profesijās, kas šodien ir pievilcīgas jauniešiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā, tā radot gan konkurētspējīgas karjeras iespējas, gan motivāciju veidot savu nākotni Ventspilī.