Romu biedrība palikusi bez finansējuma

Sieviešu biedrības Sāre khetene vadītāja un romu mediatore Ventspilī Malda Avramenko, saņemot atteikumu no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), caur kuru biedrība ieguva valsts finansējumu, neklusēja un piezvanīja fonda vadībai. «Man interesē, kuru integrē Integrācijas fonds. Romi Latvijā ir visneaizsargātākā minoritāte, ja nebūtu Eiropas Savienības, viņi vispār nevienu neinteresētu! Mēs palīdzam valstij – apmācām bērnus, lai viņi varētu integrēties sabiedrībā, mācīties un strādāt un valstij nebūtu viņi visu mūžu jāuztur ar pabalstiem. Lielākā daļa romu neprot ne lasīt, ne rakstīt, tāpēc viņus negrib pieņemt darbā, lielākajai daļai ģimeņu ir trūcīgās vai maznodrošinātās statuss, un viņi dzīvo tikai no pabalstiem, ko mēs viņiem pelnām!» savu viedokli par SIF lēmumu pauda Avramenko.

Nedejojam, nedziedam, bet palīdzam integrēt

Pirms trim gadiem Ventspilī tika izveidota Latvijā pirmā romu sieviešu biedrība Sāre khetene, kas par savu galveno mērķi izvirzīja romu bērnu un viņu vecāku izglītības atbalstīšanu un veicināšanu, aktīvu līdzdalību sabiedrības integrācijas pasākumos. Malda Avramenko ir pārliecināta, ka tā ir vienīgā romu biedrība Baltijā, bet varbūt arī pasaulē, kas nodarbojas nevis ar dziesmām un dejām, kā lielākā daļa sabiedrisko romu organizāciju, bet gan ar romu apmācību un sabiedrisko integrāciju. «Iznāk, ja mēs nedejojam un nedziedam, tad mums arī naudu nevajag?» Avramenko pauž neizpratni.

Pilsētas pašvaldība atbalsta romu sieviešu biedrību, ierādot telpas un apmaksājot visus komunālos izdevumus. Kultūras ministrija sniedza vienreizēju palīdzību, piešķirot 1000 eiro mēbeļu, mācību materiālu un skolas piederumu iegādei. Avramenko ir pateicīga pilsētas Sociālajam dienestam par atbalstu un līdzdalību. Romu bērnu galvenā problēma ir tā, ka lielākā daļa no viņiem nezina latviešu valodu un šī iemesla dēļ vecāki viņus nesūta bērnudārzos. Ģimenēs romi savā starpā sazinās galvenokārt dzimtajā valodā. Neizejot sagatavošanos bērnudārzā, mazie romi nespēj pilnvērtīgi mācīties skolā.

Romu centru Sāre khetene apmeklē dažādu vecumu pieaugušie un bērni. Divu gadu laikā biedrība sagatavojusi ap 15 mazuļu bērnudārzam un skolai. Pagājušā gada nogalē Ziemassvētkos sievietes sarūpēja ap 30 dāvanu bērniem vecumā no pusotra līdz 13–14 gadiem. Iepriekš intervijā Ventas Balsij biedrības vadītāja Avramenko stāstīja, ka pēdējā laikā romu ģimeņu skaits pieaug. Viņi uz Ventspili pārceļas no citām pašvaldībām, jo mūsu pilsētā var rēķināties ar lielākiem pabalstiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.

Romu bērni latviešu valodu mācās no nulles

Pašlaik pilsētas skolās mācās ap 60 romu bērnu. Vairāk nekā puse no viņiem – Krišjāņa Valdemāra pamatskolā. «Kad Ventspilī slēdza mācību klases romiem, lielāko daļu uzņēmām savā skolā, tolaik – Pārventas pamatskolā. Daudzi romi skolu ir beiguši, daudzi mācās tagad,» stāsta skolas direktore Vēsma Laurecka. Viņa piekrīt, ka romu bērnu apmācība rada zināmus izaicinājumus gan pašiem skolēniem, gan skolotājiem. Ja bērns līdz skolai gājis pirmsskolas izglītības iestādē, tad viņam ir vieglāk mācīties. Taču nāk arī tie, kuri nav apguvuši pirmsskolas izglītību un nav gatavi skolai, viņiem ir daudz grūtāk. Daļa skolēnu nespēj apgūt programmu paredzētajā laikā. Daži pamet skolu, kopā ar ģimeni pārceļoties vai citu iemeslu dēļ. «Viss atkarīgs no ģimenes,» secina skolas direktore.

Sociālā pedagoģe Inese Kokoreviča norāda, ka daudziem romu bērniem, īpaši jaunākā vecuma, ir problemātiski laikus ierasties uz stundām, ir grūti sazināties latviešu valodā. «Faktiski viņiem skolā nākas mācīties latviešu valodu, jo ģimenēs tajā nerunā,» konstatē sociālā pedagoģe. Skolā romu bērniem palīdz skolotāja palīgs Vanesa Kleina, kura uzaugusi jauktā ģimenē, zina mammas dzimto valodu un mācās Latvijas Universitātē par sākumskolas skolotāju. Tā kā pedagoga palīgs nevar vienlaikus palīdzēt romu bērniem dažādās klasēs, tad pamatdarbs tiek veikts individuāli. «Tā ir liela priekšrocība, ka es zinu romu valodu un strādāju tādā vietā, kur ir daudz šīs tautības bērnu. Viņi man uzticas, nebaidās jautāt,» saka Vanesa. Tāpat kā Kokoreviča, Kleina par galvenajām grūtībām romu bērnu apmācībā sauc valodas nezināšanu un gatavības trūkumu skolai. «Ir tādi bērni, kas nāk uz skolu un neprot pat zīmēt, jo nekad to nav darījuši, par rakstīšanu vai lasīšanu vispār nerunājot.»

Kam vajadzīgs tāds Integrācijas fonds

Iepriekšējos divos gados biedrība Sāre khetene no SIF saņēma 13 tūkstošus eiro gadā. Kā pastāstīja Avramenko, nauda izlietota piecu sieviešu minimālai darba apmaksai, viņas māca bērniem lasīt un rakstīt, pareizi uzvesties skolā un bērnudārzā, palīdz izpildīt mājasdarbus. Par šo pašu naudu sievietes pērk produktus un baro bērnus, kuri bieži vien nāk no skolas vai mājām izsalkuši. Iespēja ieturēt maltīti organizācijas Sāre khetene centrā Talsu ielā 1 papildus motivē romu bērnus nākt uz nodarbībām.

Šogad SIF atteica finansējumu Sāre khetene projektam. «Man atbildēja, ka projekts ir labs, bet naudas visiem projektiem nepietiek. Tad ir interesanti zināt, kuri projekti saņēma finansējumu, ja mūsējam nepietika naudas!» sašutumu pauž Avramenko. Pēc Latvijas Radio 1 izskanējušās informācijas, šim gadam SIF piešķīris vairāk nekā 700 tūkstošus eiro 60 projektiem, lai gan konkursā iesniegti 189 projekti kopsummā par vairāk nekā 2 miljoniem eiro.

«Integrācijas fonds mums ir atteicis finansējumu to cilvēku integrācijai, kuriem visgrūtāk integrēties izglītības un kultūras problēmu dēļ,» konstatē Avramenko, paužot neizpratni, kāpēc tad vispār vajadzīgs Integrācijas fonds. 13 000 eiro, ar ko rēķinājās romu organizācija, ir mazāk nekā fonda direktores Ineses Kalvānes divu mēnešu alga – decembrī viņas saņemtā atlīdzība kopā ar prēmijām un piemaksām sasniedza 8745 eiro .

Pieejamā informācija liecina, ka pēdējos gados SIF ievērojami uzpūtuši savu štatu – no 58 cilvēkiem 2023. gadā līdz 85 pērn. 2024. gadā SIF darbinieku atalgojumam izlietoti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Tas ir apmēram tikpat, cik fonds tērē projektu un programmu finansēšanai. Ne reizi vien izskanējusi kritika par fonda nesamērīgi uzpūstajiem administratīvajiem izdevumiem un daudzu tā atbalstīto projektu apšaubāmo lietderību. Viena no koalīcijas partijām – ZZS – rosināja Saeimā balsojumu par SIF likvidēšanu. Pēc diskusijas Saeima nolēma fondu tomēr nelikvidēt, bet gan veikt tā auditu. Pret fonda likvidāciju aktīvi iestājas divas citas koalīcijas partijas – Jaunā Vienotība un Progresīvie.

Malda Avramenko nedomā nolaist rokas un padoties. Viņa rēķinās ar Tiesībsarga atbalstu un gatavojas SIF virzīt jaunu Ventspils romu biedrības finansējuma projektu.

Sāre khetene centrā mazie romi mācās lasīt un rakstīt latviski, gatavo mājasdarbus un saturīgi pavada brīvo laiku.