Lembergs: ''Skolām jādod iespēja savā starpā konkurēt!''

Vairākus mēnešus valstī notiek debates par, citēju, «Ventspils ostas parādu norakstīšanu». Kāda ir šī jautājuma būtība, un kā sabiedrība lai orientējas šādos priekšlikumos?

– Tad man jāatbild ar pretjautājumu: ''Ventspils ostas parādi'' – cik kļūdu ir šajā apgalvojumā? Vai arī – cik un kādu melu?

Principā ostai vispār nevajadzētu būt nekādiem parādiem, bet peļņai. Un Ventspils osta ir ģeogrāfisks jēdziens.

– Ventspils osta ir ģeogrāfisks nosaukums, tāpat kā Usmas ezers vai Ventas upe. Tai nevar būt nekādi parādi vai finanses, jo tā nav juridiska persona. Ja runājam par saistībām, tad runa ir par valsts iestādi, tas ir, Ventspils brīvostas pārvaldi, kuras galvenais boss ir satiksmes ministrs no kreisajiem radikāļiem – Švinka. Otri meli ir vārdā parādi. Ventspils brīvostas pārvaldei nav parādu, bet ir saistības pret kreditoriem, kurām turklāt nav iestājies maksāšanas termiņš! Kamēr termiņš nav iestājies, tie nav parādi, bet gan kredītsaistības. Tantei Bauskā tas varbūt ir vienalga, bet, ja šādus jēdzienus pauž tā saucamais sabiedriskais medijs, satiksmes ministrs, galēji kreisi progresīvi populisti, Šuvajevs un citi, tad tas nav nekas cits kā propaganda. Pat aizrunājās tik tālu, raidījumā Krustpunktā pie Tomsona, ka tie esot «Lemberga parādi»! Tā veidojas mīti un falšas ziņas. Apkārt ir daudz, daudz melu un propagandas. Ja runājam par konkrētajām kredītsaistībām, tad tur es nekādas problēmas neredzu. Ventspils brīvostas pārvaldei šī gada beigās, kaut arī viņi 2024. gadā nostrādāja ar miljona eiro zaudējumiem, būs joprojām astoņi miljoni eiro kontā kā brīva nauda. Ja jums ir astoņi miljoni kontā, es domāju, nevar teikt, ka jūs nespējat nokārtot nekādas saistības. Taisnība gan, ka tad, kad es vēl 2019. gadā vadīju brīvostas valdi, mums gada peļņa bija gandrīz septiņi miljoni. Tagad, kad to vada Švinkas ieceltas valsts amatpersonas, viņiem ir zaudējumi. Tā visa ir tāda propaganda, lai novērstu cilvēku uzmanību no reālām problēmām uz neeksistējošām.

Starp citu, kā domājat, cik ilgi Ventspils brīvostas pārvaldei nav iecelts pārvaldnieks, kuru amatā apstiprina satiksmes ministrs? Tas pats galēji kreisais populists Švinka? Divus gadus! Stratēģiski svarīga valsts iestāde divus gadus ir bez vadītāja! Un cik ilgi nav brīvostas valdes vadītāja? Gadu! Un cik ilgi nav valdes priekšsēdētāja vietnieka? Gadu! Citiem vārdiem, gadu nav Ventspils brīvostas pārvaldes vadītāju. Vai tā ir valsts atbildīga attieksme pret valsts stratēģisko infrastruktūru? Nav! Tāpēc es aicinu: ja jūs varat izvairīties no jebkura veida atkarības no valsts, nepinieties ar šiem te nejēgām, kas neprot vadīt, pārvaldīt un atbildēt.

Turpinot par tēmu: šomēnes no Uzņēmumu reģistra izslēgta VAS Ventas osta, kas bija reģistrēta Gogoļa ielā Rīgā, tā arī darbu neuzsākot. Kā vērtēt šo iznākumu?

– Nu ģeniāli! Lai ieriebtu Ventspilij, tika izveidota šāda Ventas osta [..], kas atradās Gogoļa ielā Rīgā. Tā ir notērējusi tikai nelietderīgai pārvaldei apmēram 700 tūkstošus eiro. Viss, vairāk nekāda jēga no tās nav bijusi. Un kas to finansēja? Pēc būtības – Ventspils brīvostas pārvalde. Tā nauda tika atņemta Brīvostas pārvaldei, lai to izklekarētu, iztērētu Gogoļa ielā Rīgā.

Vai labi apmaksātā Ventas ostas vadība kādreiz bija ieradusies Ventspils domē ar jebkādiem priekšlikumiem, ko darīt ostā un kā uzlabot ekonomisko aktivitāti?

– Viņi pat neieradās pēc algas! Viņiem pārskaitīja bankas kontā. Viņi neko nedarīja? Darīja – saņēma algu! Tā bija fiktīvā uzņēmējdarbība, tīrākais krimināls. Bet, tā kā šo projektu kā vēršanos pret Ventspili 2019. gada beigās uzsāka Kariņš, Bordāns, Linkaits, tad – protams – roka roku mazgā, visas baltas.

Šobrīd aktuālākās publiskās debates Ventspilī ir par izglītības iestāžu apvienošanu un pārbūvi. Kā šie plāni izmainījušies, reaģējot uz sabiedrības iesaistīšanos?

– Redzat, Latvijā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas prognozes, pēc 15 gadiem skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās būs vidēji divreiz mazāks nekā šodien. Latgalē varbūt vairāk, Pierīgā mazāk. Ventspilī arī būs būtiski mazāk. Līdz ar to nav jābūt ģeniālam analītiķim, demogrāfam un tautsaimniecības plānotājam, lai saprastu: ja visu laiku kritīsies skolēnu skaits, tad esošais skolu tīkls jebkurā reģionā piedzīvos, sauksim to tā, optimizāciju. Tā ir objektīva lieta, jo līdz 1990. gadam bija daudz augstāka dzimstība, bet piedzimušo meiteņu skaits, piemēram, pēc 1992. gada kļuva divreiz mazāks. Ja šīm jaunietēm tagad ir ap 33 gadiem, viņām pirmo bērnu vajadzētu būt dzemdējušām. Šī bedre tagad turpināsies, līdz viņas sasniegs 45 gadu vecumu. Otrs jautājums – cik bērnus viņas dzemdē?

Visā pasaulē tendence diemžēl ir tāda, ka vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti samazinās.

– Tajā laikā, par kuru runājam, bija ap 2,3 bērniem uz vienu sievieti. Tagad – ap 1,3. Tātad sieviešu skaits attiecīgajā vecuma grupā ir divreiz mazāks, un tad vēl viņas arī dzemdēs mazāk. Un tad jautājums: ko darīt? Francija, Vācija, Lielbritānija, t. s. Beniluksa valstis, Zviedrija – ko dara? Uzņem biezā slānī migrantus, līdz tiks nodibināta Eiropas islāma republika. Pakistāniete šobrīd vada Iekšlietu ministriju Lielbritānijā, un tur vairs nedrīkst likt kristīgos simbolus Ziemassvētkos. Tad kāda mums nākotne, kā to sauc? Tā ir tautsaimnieciska anoreksija. Vēl viens moments: kuras tautības cilvēku skaits Latvijā samazinās, salīdzinot ar 1990. gadu?

Procentuāli vislielākais kritums ir krieviem.

– Pareizi. Latviešu skaits Ventspilī, salīdzinot ar 1990. gadu, ir par astoņiem procentiem mazāks, krievu – sešdesmit. Baltkrieviem [kritums] arī ap sešdesmit, poļiem ap četrdesmit. Ukraiņiem, ja neskaita bēgļus, arī tāpat. Tās vēsturiskās mazākumtautības, kas Latvijā bijušas, ļoti strauji samazinās. Pieaug tādas iedzīvotāju grupas, kas ir nākušas, es teikšu tā, ne no kristīgās reliģijas pasaules. Pakistāna, Indija, Tuvie Austrumi, ar laiku būs arī Āfrika. To visvairāk izjutīs Rīga. Ventspils šajā jautājumā būs iepakaļ, un par to varēsim tikai priecāties.

Par skolu tīklu notiek profesionālas debates, un ir jādod skolām savā starpā iespēja brīvi konkurēt. Šī mācību gada sākumā dome, te man būs jākritizē, pieļāva ārkārtīgi nopietnu kļūdu: ar izpilddirektora rīkojumu tika noteikts, ka 1. klasē katrā skolā nedrīkst uzņemt vairāk kā 22 bērnus, kaut gan pēc pieejamā vietu skaita klasēs, kā nu kurā skolā, var uzņemt no 24 līdz 26 bērniem. Tā doma bija – lai visur būtu piepildītas pirmās klases. Ja jūs mākslīgi ierobežojat vienā skolā uzņemt 26 un atļaujat 22, bet citā skolā 22 vietas tiek aizpildītas tikai tāpēc, ka viņš nevar iestāties tajā skolā, kur grib, tad jūs kropļojat konkurenci starp skolām un neļaujat vecākiem pēc būtības izvēlēties to mācību iestādi, kurā grib, lai mācītos viņa bērns 1. klasē.

Otrs punkts – tas automātiski nozīmēs, ka pirmās klases skolotāja saņems par 10% mazāku algu nekā tad, ja viņai klasē būtu nevis 22, bet 24 vai 25 bērni. Jo šogad vēl nauda seko skolēnam. Vai tā būs nākamgad, to mēs vēl redzēsim. Tā ka tas process ir objektīvs, bet te ir svarīgi informēt vecākus un sabiedrību gan par demogrāfiskiem procesiem, gan arī par skolu komplektāciju, skolu konkurētspējas eksāmenu un pārbaudes darbu rezultātiem, to nevajag slaucīt zem tepiķa un vajag godīgi teikt, kā kurai skolai veicas un cik tā ir konkurētspējīga izglītības kvalitātē.

Ko parāda statistika attiecībā uz rezultātiem izglītībā?

– Katru gadu augustā notiek skolotāju konference. Kādreiz tā sākās ar centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi valstī kopumā un – kā Ventspils izskatās. Pirmkārt, tagad augusta beigās tādu datu nav. 21. gadsimtā pagājis ceturtdaļgadsimts, iedomājieties, un 29. augustā nav datu par eksāmenu rezultātiem! Tie parādās vēlāk.

Es paņēmu tos rezultātus, kas redzami, un tur Ventspils izskatās i diezgan labi, i diezgan raibi. Nu, piemēram, devīto klašu centralizētie eksāmeni matemātikā: Ventspilī ir ceturtais labākais rezultāts valstī. Bet angļu valodā Ventspils ir pēdējā no lielajām pilsētām ar 44%. Ogrei ir 66%!

Tā ka Ventspilij ir, kur tiekties. Latviešu valodā mums ir kaut kur pa vidu – 57%. Savukārt, ja skatāmies rezultātus vidusskolās, tad diemžēl bioloģijā Ventspils ir pēdējā vietā: 42%, Daugavpils ir pirmā ar 55%. Ja skatāmies matemātiku, tad Ventspils ir ceturtā... no beigām: 57% augstākajā līmenī, 41% optimālajā līmenī. Vajadzētu virs 60%, tas būtu labs rezultāts. Angļu valodā Ventspils ir pa vidu, diezgan normāli, bet programmēšanā... Iedomājieties: mums ir Digitālais centrs, bet programmēšanā [eksāmenā] mums ir 40%. Labākā ir Rēzekne, kur nav Digitālā centra – tur ir 72%!

Šo jautājumu es uzdevu tiem, kas atbild par izglītību: kā tā? Mēs esam ieguldījuši tik daudz resursu, lai būtu bērniem rezultāti, bet tā diemžēl nav. Ja mēs skatāmies ģimnāzijas, tad mūsu ģimnāzijai ir kopumā labs rezultāts, bet programmēšanā – 39% un pēdējā vieta valstī starp ģimnāzijām. Es aicinu par to runāt, analizēt un noskaidrot, kāpēc mēs esam pēdējie. Mani kā vecāku tas neapmierina! Es arī ceru, ka man bērns mācīsies ģimnāzijā. Tas ir jautājums, kas būtu jāuzdod tiem, kas par to lietu atbild.

Es aicinātu visus vecākus ieiet internetā, pat ja Ventspils skaļi negrib runāt par tiem rezultātiem (nezin kāpēc?), un iepazīties ar rezultātiem, kādi ir tai skolai, kur mācās viņu bērns, un salīdzināt, cik bērnam būs konkurētspējīgas zināšanas, lai tiktu pasaules labākajās augstskolās. Nevis [pasaules reitinga] otrā tūkstoša augstskolās, kādas ir Latvijas augstskolas.

Jautājums no Ventas Balss portāla lasītājiem: kādi ir nākamā gada Ventspils attīstības plāni un virzieni? Lasīt pilsētas budžetu mums nav laika...

– Pie budžeta vēl tiek strādāts, un galarezultāts būs tad, kad dome to apstiprinās. Protams, šobrīd balansēt budžetu ir zināms izaicinājums, bet tā ir bijis vienmēr. Vajadzības pēc tēriņiem vienmēr bijušas daudz lielākas nekā iespējas. Es uzskatu tā: naudas nav par maz, jautājums ir – kā optimizēt sistēmu, un pie tā jāstrādā nemitīgi. Katru budžetu sastādot, pēc būtības vajag pieiet tā, ka jūs to taisāt no jauna. Paskatīties, ko vajag un ko nevajag. Un diemžēl mana pieredze rāda, ka nemanot apaugam ar štata vienībām, kvadrātmetriem. Jo, ja ir kvadrātmetri, tad ir apkopēja, ir siltums, elektrība, ūdens un kanalizācija, kas viss maksā naudu. Jo mazākas izmaksas, jo viss efektīvāks.

Par attīstības plāniem jāsaka – šobrīd vēl aizvien ļoti lieli resursi pieejami no tā saucamā Atveseļošanas fonda (kovidnaudas, kādas agrāk nekad nebija), otrs ir – Eiropas fondu naudas, kas tagad tiek ļoti aktīvi apgūtas, arī Ventspils tur aktīvi piedalās. Un šobrīd, protams, ir aizsardzības industrijas attīstības resursi. Man nav zināms par kādām lielām aktivitātēm šajā virzienā Ventspilī, bet militāri rūpnieciskais komplekss ir tas virziens, kam būtu vēlams ienākt arī Ventspilī. Bizness ir bizness. Ja precīzi, tad runāsim par katru nozari atsevišķi, kad būs pieņemts budžets!

Aizejošajā gadā vēlēšanu rezultātā nomainījās daļa no Ventspils domes deputātiem. Kāda ir sadarbība ar pašreizējiem deputātiem, un kā vērtēt izmaiņas?

– Tās izmaiņas visvairāk jūt domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kas visu laiku gatavo lēmumus un vairāk rūpējas, lai būtu nepieciešamais balsu skaits. Bet kopumā es neesmu jutis, ka tā sadarbība būtu tāda neracionāla. Protams, mums ir divi tādi šovmeņi, bet nu tā viņi sevi pasniedz un viņiem ir vēlme kļūt populāriem – tāda ir viņu izvēle, to viņiem neviens nevar aizliegt. Taču kopumā es domāju, ka darbība ir konstruktīva. Es vadu Sociālo jautājumu komiteju, nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Visas komitejas sēdes, kas notikušas, ir bijušas vērstas uz rezultātu un racionālas. Kamēr tas tā ir, strādāt ir viegli, raiti un efektīvi.

Lasītāji tiek aicināti savus jautājumus amatpersonām sūtīt «Ventas Balss» redakcijai vai ierakstīt tos ventasbalss.lv foruma sadaļā.