9-gadīgā Juliana noķer brangu asari

Asaris ir viena no vispazīstamākajām un biežāk sastopamajām zivīm Latvijā. Tie mitinās gandrīz visās saldūdens tilpēs – ezeros, upēs, dīķos un ūdenskrātuvēs, dodot priekšroku vidējam dziļumam un vietām, kur var paslēpties: pie ūdensaugiem, akmeņiem vai koku saknēm. Vidēja izmēra asaris parasti ir 20 līdz 30 centimetrus garš un sver ap 200–500 gramu, taču īpaši veiksmīgos lomos var gadīties īsti milži – virs 40 cm un pat līdz 1 kilogramam. Zīmīgi, ka saskaņā ar Latvijas makšķerēšanas statistiku asaris joprojām ir visbiežāk noķertā zivs, veidojot līdz pat trešdaļai no visiem lomiem daudzviet valstī. Asaris ir arī lieliska iesācēju zivs – to bieži makšķerē bērni, jo ķeras labi un sniedz pirmo īsto azartu. Un reizēm… arī lielus pārsteigumus, kā tas bija mūsu stāsta varonei.

«Man likās, ka būs kaut kas maziņš, bet pēc stīvēšanās kurš kuru mūsu laivā nonāca lielākais asaris, kādu esmu līdz šim noķērusi. Šī man ir pirmā rekordlielā zivs,» ar neviltotu prieku un lepnumu stāsta Juliana, kura sarunas laikā bija emociju pārpilna. «Sēdēju laivā un jau domāju, ka šodien nekādu izredžu nebūs – man visu laiku ķērās tikai zāle. Iemetu makšķeri vēlreiz. Pēkšņi mani sāka vilkt uz vienu pusi, bet es taču neprotu peldēt, padomāju. Bija jāpacīnās, lai izceltu šo asari, baidījos, ka tas izslīdēs. Ūdenī tā zivs izskatījās vēl lielāka. Kad to izvilku ārā un ieraudzīju, cik tas liels, es tā iekliedzos, ka viss mežs noskanēja. Tētis kušināja un teica, lai neaizbaidu pārējās zivis,» stāsta Juliana, atceroties mirkli, kad parastā sestdiena pārvērtās par īstu piedzīvojumu.

Iepazīstoties ar Julianu, nevar nesmaidīt – viņa ir enerģiska, priekpilna, azartiska un ar ļoti krāšņu valodu, padarot savu stāstījumu ļoti saistošu. Parasti lielās zivs stāsti sākas ar pieaugušajiem, bet šoreiz galvenā varone ir deviņus gadus veca meitene, kura, iespējams, pārspējusi pat pieredzējušos onkuļus, piebilst Julianas tētis, kurš pastāsta, ka 14. jūnija pievakarē devušies ar meitu uz Būšnieku ezeru un ar spiningu Salmo SPIN II 30, rotējošo vizuli Lucky John Trian blade Long 18 no laivas noķēruši lielo lomu. Kad lielais asaris bija izvilkts un pirmie prieki norimuši, zivs tika nogādāta vecmāmiņai, kura no tās izgrieza fileju, un pēc tam visi kopīgi notiesāja. «Fileja bija garšīga, jo pati biju zivi noķērusi,» sacīja Juliana un piebilda – viņa cer, ka šis nav viņas pēdējais lielais loms un šovasar noteikti grib noķert līdaku, lai savā priekā vēlreiz padalītos arī ar Ventas Balss lasītājiem.

Juliana atklāj, ka viņai ļoti patīk makšķerēt, un, kad vecākiem ir laiks, viņi labprāt ļaujas šim hobijam. Lielā asara stāsts ir atgādinājums, cik daudz prieka un pārsteigumu var dot pie ūdens pavadītais laiks.

Tāpēc aicinām arī citus makšķerniekus – gan lielus, gan mazus – dalīties savos stāstos un lomos. Varat sūtīt bildes, īsu aprakstu ([email protected]) vai vienkārši pastāstīt par savu lielāko lomu, atnākot uz redakciju, jo prieks dalītās atmiņās vienmēr ir dubultā.