Ar krāsu baloniņu aiz likuma sienas

Viens no tādiem ir tags* Satok vai Satox, kas atrodams dažādās pilsētas vietās, un aiz šī paraksta ir cilvēks ar savu stāstu, pieredzi, savām idejām.

Satoks savu tagu zīmē jau vairāk nekā desmit gadus, un par viņa noslēpumaino personību pilsētā klīst dažādas leģendas. Viņa atstātie tagi redzami gan pilsētas nomalēs, gan uz žogiem, kas apjož rūpniecības teritorijas, gan valsts nozīmes autoceļu pieturās. Satoka paraksts redzams arī blakus lapsas tēlam, kas uzkrāsots uz vienstāva koka ēkas sienas blakus Ventspils dzelzceļa stacijai un ar savu izteiksmīgo estētiku piesaistījis ne viena vien garāmgājēja skatu. Laikrakstam izdevās nelegālo mākslinieku uzmeklēt un sarunāt interviju, kuras laikā viņš savu identitāti neatklāja. Sarunā cenšamies noskaidrot, ko šim noslēpumainajam personāžam nozīmē grafiti.

Sarkanmelnais

Satoks ierosina tikties netālu no visjaunākā no saviem darbiem – sarkanmelnā, gotiskiem burtiem veidotā lielformāta taga Pārventas mežainajā daļā. Norunātajā vietā, atspiedis muguru pret nelielu priedīti, rokas uz krūtīm sakrustojis, reportierus sagaida tumšā apģērbā tērpies cilvēks. Zem melnās kapuces vīd koši sarkana bandana, un acis paslēptas aiz tumšām saulesbrillēm, kuras sarunas laikā viņš noņem. Acis ir laipnas, draudzīgas, dažkārt mazliet izaicinošas. Sarunājoties viņa teikto nereti pavada nedaudz ironisks smīniņš, un var noprast, ka Satoks izbauda šo piedzīvojumu. Vēlāk viņš atzīst, ka sen jau nedzenas pēc adrenalīna, bet viņam ir svarīgi ar visu savu būtību pārstāvēt grafiti mākslas ideālus un mērķus.

Jaunākais Satoka darbs tapis janvāra beigās, un to viņš krāsojis divas dienas. Iespaidīgā izmēra darbu viņš krāsojis, neizmantojot trepes. Palīdzējis tas, ka krāsas uzgalis dod papildu augstumu. Uzgaļi atšķiroties, un arī krāsas, protams, atšķiras. Kādreiz viņš pūtis ar sliktām krāsām, tādām, kādas bijušas atrodamas, bet nu jau Ventspilī varot dabūt ļoti labas kvalitātes aerosola krāsas. Sarkanmelnajam tagam ar nolūku veidoti kompozīcijai atbilstoši krāsas notecējumi. Zālē vēl redzams pablāvs sarkanās krāsas plankums. Tas radies, izšļācot no baloniņa pirmo, pilnībā nesajaukušos un neizmantojamo krāsu. Uz žoga, kas apjož rūpniecisko teritoriju, ap stūri redzami arī citi grafiti zīmējumi. Satoks saredz savam darbam turpinājumu un labprāt šeit izveidotu grafiti galeriju.

Pirmsākumi

Satoks zīmējis vienmēr – cik vien sevi atceras. Viņa zīmējumi bijuši visās kladēs, visur, kur vien iespējams. Pamatskolas laikā klasesbiedrs viņu ievilcis grafiti kultūrā. Izstāstījis, kas tā ir, ka vajagot vispirms atrast savu vārdu. Tā abi pamazām aizrāvušies. Viņš pētījis dažādus burtu grafiskos dizainus, stilus, protams, arī citu grafiti mākslinieku darbus. Daudz izmantojis interneta resursus, lai izglītotos grafiti kultūrā, mācījies no internetā pieejamajiem video, meklējis dažādas vietas, kur dzīvē apskatīt grafiti. Agrāk viņam bijuši arī citi grafiti vārdi. Satoka vārds pie viņa atnācis 2013. gadā. Viņam patika un vēl aizvien patīk šis burtu salikums. Turklāt šis viņa tags laika gaitā ir evolucionējis – tas no Satok kļuvis par Satox. «Ar x kompozīcija izskatās pilnīgāka, pabeigtāka,» viņš skaidro.

Šo evolūciju var novērot dažādās pilsētas vietās, un nenoliedzami līdz ar tagu audzis arī pats autors. Viņš atzīst, ka ļoti ieguldījis sava stila, sava rokraksta pilnveidē. Pats vārds gan neko nenozīmējot, tas vienkārši ir labskanīgs, viegli iegaumējams un uztverams visās valodās. Viņam patīk, ka tas iemieso sevī tādu kā agresiju. Arī krāsu izvēlē viņš tiecas pēc asiem, izteiksmīgiem kontrastiem, nebaidās no spilgtām krāsām, spēlējas ar burtu stiliem. «Es cenšos izveidot un attīstīt pats savu rokrakstu. Eksperimentēju jau gadiem, bet beigās tomēr esmu palicis pie vienkāršības. Man ir svarīgi, lai burti ir salasāmi un to pārejas būtu saderīgas, arī lai kompozicionāli viss būtu ne pārāk sarežģīti.» Mācību procesā viņš daudz kopējis, pamazām veidojot savu stilu. Šobrīd viņš no citiem darbiem idejas un iedvesmu vairs nesmeļas.

Rokraksts un principi

Satoks atzīst, ka gandrīz visiem darbiem pirms tam veido skices. «Esmu mēģinājis arī zīmēt frīstailā, bet tad rezultāts mani neapmierina. Zinu, ka, pirms tam skicējot, sanāktu labāk. Tagad darbiem zīmēju skices, izveidoju krāsu salikumus, rūpīgi izplānoju misijas. Pārsvarā veidoju darbus divu trīs krāsu, retāk – četru krāsu kombinācijās.» Satoks pārsvarā zīmē burtus, tie viņam patīk labāk nekā tēli. Bez jau pieminētās lapsas, kas tapusi 2018. gadā blakus stacijai, viņš no saviem taga burtiem, savirknējot tos vertikāli, izveidojis tādu kā robota vai cilvēkveidīga mutanta tēlu. Viņš secina, ka lapsas tēls cilvēkiem patīk, jo tā tur ir jau diezgan ilgi. Pirms tam tur bijis cits viņa veidots grafiti, kurš ātri vien likvidēts.

Satoks uz privātmāju sienām nekrāso. Viņa parakstus visbiežāk var redzēt industriālā vidē. Esot zīmējis arī uz daudzdzīvokļu mājām – tas ir interesanti, bet riskanti. Arī uz jaunceltnēm, bet uz tām varot uzkrāsot jebkurš. Satoks nekrāso pārāk nomaļās vietās, jo viņam ir svarīgi, lai cilvēki darbus redz. «Pasniedzu grafiti tādu, kāds tas ir, kāds tas bijis no pirmsākumiem. Tas ir bombings* un sacensība starp raiteriem*.»

Subkultūra un attiecības

Ventspilī vairāk vai mazāk visi raiteri viņam ir zināmi, un pēc viņu respekta Satoks vairs netiecas. Ik pa laikam šeit uzrodoties arī pa kādam jauniņajam. Starp raiteriem ir konkurence, dažkārt pat diezgan sīva. Gadās, ka reizēs, kad kāda parakstam tiek pārkrāsots pāri, autors to uztver personīgi un vedina pārrakstītāju kauties. «Es arī esmu pārkrāsojis pāri. Pārzīmēju pāri trīs iemeslu dēļ – tad, ja man nepatīk stils un izpildījums, lai izrādītu dominanci, vai arī personisku iemeslu dēļ. Tas ir līdzvērtīgi sitienam pa seju.» Starp grafiti māksliniekiem un raiteriem valda zināma hierarhija, kuru lielā mērā nosaka konkrētā zīmētāja darbības ilgums.

Satoks soctīklos vairs nedarbojas un savas bildes no kontiem ir izdzēsis. Viņš neseko līdzi vietējo grafiti zīmētāju veikumam interneta vidē, svarīgāka šķiet darbošanās reālajā dzīvē. Viņš ir starptautiskas grafiti grupas 2 Deep Crew* sastāvā, kuras dalībnieki veido saturu arī soctīklos. Satoks saviem darbiem pievieno arī grupas tagu. Viņš savus darbus Instagram nepublicē, jo šādi varot pazaudēt intrigu. «Man patīk noslēpumainība. Labāk, lai grafiti paliek ielās! Nav nekādas jēgas no grafiti, kurš uzkrāsots kaut kur dziļā mežā, nofotografēts un bilde ielikta internetā!»

Vietas izvēle

Satoks savu vārdu atstājis arī dažādu šoseju un mazāku ceļu autobusu pieturās. Tas esot veids, kā tikt pie savas raitera slavas. Ir svarīgi, lai viņa veikumu redz pēc iespējas vairāk cilvēku. «Ja es būtu vienīgais cilvēks pasaulē, diez vai es grafiti zīmētu. Nu varbūt tikai aiz lielas garlaicības. Cilvēkam gribas, lai pēc viņa kaut kas paliek.» Viņš savu slavu veido, krāsojot arī bīstamās un grūti pieejamās vietās. Vienu šādu tagu var redzēt uz dzelzs tilta balsta, kas atrodas ūdenī. Balstam ir pamatne, uz kuras var nostāties, bet, lai līdz tam tiktu, ir jāšķērso vairāki metri ūdenī. Tā esot bijusi rūpīgi plānota misija. «Uz turieni es peldēju pats, nevis ar laivu. Vairāk neko neteikšu,» viņš smaidot saka.

Vietas izvēle ir ļoti būtiska, un bīstamas vietas ir vilinošas, tomēr Satoks apzinās, ka nedrīkst sevi pārlieku apdraudēt. Viņš daudz kāpis uz jumtiem, vairāk gan laikā, kad dzīvojis lielā Anglijas pilsētā. «Man tur ļoti patīk krāsot. Pilsēta ir trokšņaina, liela, tur daudz kas notiek. Neviens tur tādiem grafiti krāsotājiem uzmanību īsti nepievērš. Šeit, Ventspilī, ir citādāk. Līdzko šeit izvelk krāsu baloniņu, tā cilvēki sāk pievērst uzmanību.» Ventspilī esot grūti atrast labas sienas, tāpēc viņam ne pārāk patīk, ka labākajās vietās krāso arī cilvēki no Rīgas un citām pilsētām.

Legalitāte

Satokam vairākkārt gadījies, ka garāmgājēji sauc policiju. Vairākkārt nācies arī no policijas mukt. Viņš pāris reižu ir ticis arī aizturēts, vēl nesen Nīderlandē sēdējis pat karcerī. Viņš atzīst, ka pēdējā reizē bijis alkohola reibumā. «Man vajadzēja padomāt ar galvu. Biju kopā ar draugiem, biju piedzēries, un mani aizturēja.» Pavisam nesen Rīgā kopā ar citiem grafiti raiteriem viņš nejauši atradis un iekļuvis apsargājamā teritorijā, kur stāv vecie pasažieru vilcieni. Pēc dažām minūtēm klāt bijuši apsargi, draudējuši vandaļus sist ar stekiem. «Neuztvērām viņus pārāk nopietni un aizbēgām.»

Arī uz vilcienu vagoniem viņš ir krāsojis, bet citiem transportlīdzekļiem gan ne. Viņš smejas, ka krāsot prāmja vai lidmašīnas bortus būtu jau nākamais līmenis. «Pūšot grafiti, ir milzīga brīvības izjūta, prāts izslēdzas. Ja tas būtu legāli, gan jau man apniktu. Policija un apsardze tomēr iedod grūtības pakāpi,» stāsta Satoks un atzīst, ka pašos savas darbības pirmsākumos esot bijis daudz pārgalvīgāks. «Adrenalīns ir, bet es nepūšu adrenalīna dēļ. Es neesmu nekāds narkomāns, kam vajag dabūt kaifu. Man patīk visu rūpīgi izplānot – tā, lai ir maksimāli maz stresa, lai es atnākot zinu, cik man daudz laika ir vajadzīgs zīmēšanai un cik daudz laika, lai pazustu.»

«Vispār jau īsts grafiti ir bezmaksas. Pirmsākumos raiteri krāsas pat zaguši, un, ja kāds uzzinājis, ka raiteris krāsu pircis, varēja sanākt ziepes, jo tad citi raiteri krāsu mēdza atņemt. Līdz mūsdienām saglabājušies daži, kuri pieturas pie tradicionālajiem grafiti principiem. Arī es esmu saticis cilvēku, kurš pūš tikai ar zagtu krāsu.» Var jau būt, ka kādam izdotos pierunāt Satoku uzkrāsot grafiti viņa mājas pagalmā, bet vispār Satoks nevēlas ar grafiti taisīt biznesu. Pašos karjeras pirmsākumos viņi ar draugu ielikuši Ventas Balsī sludinājumu, ka piedāvā uzkrāsot grafiti, pretī par to saņemot samaksu. Vairāki atsaukušies, bet daži brīdī, kad uzzinājuši, cik maksā krāsa, pazuduši. «Man negribas pūst puķītes un citus pasūtītāja izdomātus tēlus. Man patīk krāsot tēlus, bet tikai savā stilā. Es arī netaisu grafiti gleznas un pēc tam tās nepārdodu,» skatienam aizslīdot tālumā, nosaka Satoks.

Grafiti terminoloģijas vārdnīca

• Raiteris – grafiti zīmētājs. Cilvēks, kurš zīmē (raksta) savu vārdu vai pseidonīmu publiskās vietās.
   
• Tagi – īsi, stilizēti paraksti. Grafiti pamatforma, ko izmanto, lai atzīmētu savu klātbūtni.
   
• Crew – grafiti kolektīvs vai grupa, kurā vairāki zīmētāji darbojas kopā, bieži vien parakstot darbus ar kopīgu nosaukumu vai iniciāļiem.
   
• Bombings – strauja, masveida grafiti zīmēšana sabiedriskās vietās, galvenokārt naktīs, ar mērķi pārpludināt pilsētvidi ar tagiem.